Par pensionēšanās vecumu asi diskutē, bet vienošanās nav

Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē (NTSP) notika asākās diskusijas par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu – joprojām ne no vienas puses netiek noliegta pati ideja, bet pretestību rada Labklājības ministrijas (LM) virzītais 2014. gads, kad būtu jāsāk paaugstināt pensionēšanās vecumu.

Arodbiedrības skaļi iebilst pret LM apgalvojumu, ka tās piekritušas šim variantam, jo pretim saņēmušas priekšlaikus pensionēšanās iespēju. Arodbiedrību vadība pat pieprasa Saeimas komisijas sēdes protokolu, kur «mēs esam piekrituši, ka pensionēšanās vecums jāpaaugstina jau no 2014. gada». Loģiski, nekāda vienošanās netiek panākta, un, visticamāk, LM jau tuvākajās nedēļās virzīs jautājumu saskaņošanai valdībai, savukārt arodbiedrībās arvien vairāk cilvēku parakstās pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu jau no 2014. gada.

Pieaug noslodze

LM informēja sociālos partnerus par ieceri no 2014. gada sākt paaugstināt pensionēšanās vecumu, un, kā sēdē atzina LM Sociālās apdrošināšanas departamenta vadītāja Jana Muižniece, viens no iemesliem, kāpēc pensionēšanās vecums jāceļ straujāk, ir sociālā budžeta noslodze uz strādājošajiem nodokļu maksātājiem, kuru sociālās iemaksas finansē pensijas. «Noslodze kļūst arvien lielāka, veiktās sociālās iemaksas nespēj finansēt pensijas, savukārt vidējais paredzamais mūža ilgums pieaug, cilvēki, sasniedzot pensijas vecumu, dzīvo arvien ilgāk,» skaidroja speciāliste.

LM sēdē arī uzsvēra, ka ar arodbiedrībām esot panākta vienošanās – ja tiek saglabāta priekšlaikus pensionēšanās, var agrāk celt pensijas vecumu. Iepriekš bija paredzēts celt pensijas vecumu no 2016. gada, par ko bija panākta vienošanās visos līmeņos.

Arodbiedrības: tā ir manipulācija

Tomēr tagad jo tālāk, jo trakāk – tā varētu raksturot diskusijas par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Ja vēl pērn valdības sociālie partneri arodbiedrības piekrita idejai par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2016. gada, tagad pasludinātais 2014. gads tām ir kā sarkans audekls bullim. «Nozaru arodbiedrības sakostiem zobiem bija par šo 2016. gadu, tagad mēs sakāpinām emocijas un sakām – par visām varītēm mums vajag 2014. gadu!» neizpratnē ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. Viņš LM minēto panākto vienošanos apšauba un vēlas redzēt Saeimas sēdes, kur tas esot izskanējis, protokolu. «Nu, nav tādas vienošanās! Varbūt jūs jaucat vienošanos sākt debates ar vienošanos, ka mēs piekrītam?» satraukts bija P. Krīgers. Viņš pat esot prasījis Saeimas Sociālās komisijas deputātiem, vai tiešām tāda vienošanās bijusi, kur pretim saņēmis tikpat lielu izbrīnu. «Tā bija cita Saeima,» savukārt paskaidroja labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība). Taču LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns saka: jā, mēs piekrītam izvērtēt iespējas pensionēšanās vecumu paaugstināt, bet teikt, ka esam piekrituši – tā ir manipulācija un falsifikācija.

Piedāvājums bija

Tiešām vēl iepriekšējās Saeimas sasaukumā Sociālajā komisijā daudz tika diskutēts par pensiju indeksāciju (tas tika noraidīts), pēc tam par tiesībām doties priekšlaikus pensijā un tiesībām saņemt pensiju pēc atvieglotajiem noteikumiem. Šie jautājumi bija svarīgi, jo priekšlaikus pensionēšanās iespēja likumā bija spēkā tikai līdz 2011. gada beigām, tāpat arī atvieglotās pensijas, par kurām arodbiedrība īpaši iestājās un tika savākti 25 000 parakstu. Notikušas arī diskusijas par pensionēšanās vecumu, tomēr vismaz publiski nav atrodamas atsauces uz arodbiedrības piekrišanu celt pensionēšanās vecumu jau no 2014. gada.

2011. gada pirmajās novembra dienās Saeimā notika sēde par pensijām, kurā ministre I. Viņķele piekrita, ka vēl divus gadus cilvēkiem būtu jādod iespēja pensionēties pirms laika, tomēr tādā gadījumā pensionēšanās vecuma paaugstināšana jāuzsāk agrāk nekā 2016. gadā, proti, jau pēc diviem gadiem (Pensionēšanās vecumu paaugstinās agrāk? – Neatkarīgā, 03.11.2011.).

Jāmin vēl kāds fakts. Sociālās jomas žurnālisti atceras, ka pērn īsi pirms pensiju likuma grozījumu apstiprināšanas Saeimā tos uz nedēļu atlika pēc starptautisko aizdevēju prasības vai lūguma. Vēlāk parādījās vēl vieni grozījumi pensiju likumā, kurus ātri atsauca un par kuriem neviens oficiāli runāt nevēlas. Proti, LM vēlējās virzīt apspriešanai jau tādas pensiju likuma izmaiņas, kurās bija paredzēta arī pensionēšanās vecuma palielināšana no 2014. gada. No sākuma LM teica, ka tas darīts pēc aizdevēju spiediena, vēlāk pati ministre apgalvoja, ka grozījumu nav bijis.

Saruna neizdodas

Tas viss raksturo fonu diskusijām par pensionēšanās vecumu, kas nerosina ne konstruktīvu diskusiju, ne sabiedrības atbalstu pārmaiņām. Arodbiedrību vadītājs P. Krīgers uzsver, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014. gada paredz valdības vienošanās ar aizdevējiem un tikai pēc šā apsolījuma valdība tagad «pievelk klāt darbības». Ar straujāku pensijas vecuma paaugstināšanu tikai tracina sabiedrību.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība), kurš varētu salikt punktus uz i kā valdības vadītājs, NTSP sēdē gan sacīja, ka ātrāku pensijas vecuma celšanu nosaka tas, ka mainījušās divas lietas: ir saglabāta priekšlaikus pensionēšanās, un tas izmaksā 20 miljonus latu gadā (arī premjers netieši vainoja tajā arodbiedrības, kuras esot uzstājušas uz likuma izmaiņām), bet otrs – tautskaites rezultāti, kas parāda, ka situācija sociālajā budžetā ir vēl sliktāka, proti, vienam strādājošajam ir vēl lielāka slodze, uzturot pensionārus, nekā «bijām iedomājušies».

Lai arī darba devēji, kas arī ir valdības sociālie partneri, neiebilst pensionēšanas vecuma celšanai, tomēr vienots viedoklis sēdē netika pieņemts, atstājot to nākamajām reizēm.

Svarīgākais