Demogrāfs Ilmārs Mežs aicina īstenot radikālus risinājumus jauno ģimeņu labā, lai Latvija nepārvērstos par pansionātu, kas pašlaik, viņaprāt, jau notiek.
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju ir satraukti par sabiedrības novecošanos, bet trešdaļai tas nešķiet aktuāls jautājums, liecina jaunākais Eirobarometra pētījums. Eiropas Savienībā (ES) vidēji par sabiedrības straujo novecošanos raizējas 42 procenti.
Lai gan ceturtdien jau galīgajā lasījumā bija paredzēts pieņemt grozījumus pensiju likumā, ļaujot vēl divus gadus cilvēkiem doties pensijā priekšlaikus, šo likumprojektu no Saeimas plenārsēdes izslēdza.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija steidzamības kārtā virza likuma grozījumus priekšlaicīgās pensionēšanās saglabāšanai, un tos Saeimas plenārsēdē varētu izskatīt jau šonedēļ.
Noslēdzoties vērienīgajam Lattelecom sociālās atbildības projektam Pieslēdzies, Latvija!, 16.novembrī vairāki simti senioru no visas Latvijas pulcējās Rīgas Latviešu biedrības namā, lai piedalītos īpašā eksāmenā un pārbaudītu savas zināšanas datoru lietošanā.
Iedzīvotājus, kuri izmanto globālo tīmekli un vēlas uzzināt ko vairāk par sociālās apdrošināšanas lietām, visvairāk interesē tieši prognozējamais pensijas apmērs, šādu tendenci novēro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) speciālisti.
Rīgas domes Labklājības departaments informē, ka, sagaidot 1. oktobri - starptautisko veco ļaužu dienu sociālās aprūpes centros un dienas centros paredzēti tieši šiem ļaudīm veltīti daudzveidīgi pasākumi.
Jaunizveidotā Zatlera reformu partija varētu sevi pieteikt arī ar būtiskiem priekšlikumiem pensiju reformai. Viena no šādām idejām jau izgaismojusies – ieviest ceturto pensiju līmeni, kur pensiju apmērs būtu atkarīgs ne tikai no paša pensionāra veiktajām sociālajām iemaksām un sociālās apdrošināšanas stāža, bet arī no bērnu maksātiem nodokļiem.
Sākot ar 2011. gada 18. augustu tiek uzsākts organizācijas Pacientu Ombuds rīkotais semināru cikls senioriem “Mūžam veseli’’, projekta ‘’Senioru informētības un iesaistes līmeņa paaugstināšana veselības aprūpes jautājumos’’ ietvaros.
Pensiju indeksācija ir tikai viens no veidiem pensionāru dzīves uzlabošanai, tādēļ jāvērtē arī citas iespējamās alternatīvas, norāda veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS).
Ažiotāža, kas pēdējā laikā radīta publiskajā telpā par pensiju sistēmas ilgtspēju, ir nepamatota, jo riski jau iepriekš bijuši zināmi un prognozēti, un jau izstrādāts arī vairāku pasākumu plāns tās stabilizācijai, ceturtdien Latvijas Radio uzsvēra labklājības ministre Ilona Jurševska (Zaļo un zemnieku savienība).
Nākotnē cilvēkiem vajadzētu pensijās saņemt tikai to, ko viņi dzīves laikā ir uzkrājuši, pārējie saņems nabadzības pabalstus, intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" norādīja investīciju baņķieris, "IBS Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien sāks skatīt valdības izstrādātos grozījumus pensiju likumā, kas paredz pensionēšanās vecuma palielināšanu, informēja Saeimas Preses dienestā.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) ir viena no politiķēm, kas jau ilgu laiku tur roku uz vissasāpējušāko sociālās sfēras jautājumu pulsa. Par demogrāfijas klimata svārstībām, par pensiju nesamazināšanas jautājumu, par simtlatnieku programmas ieguvumiem un zaudējumiem un citām aktualitātēm šī intervija ar Aiju Barču.
Arī pensionāri ir nodokļu maksātāji, jo iedzīvotāju ienākumu nodokli maksā, sākot no 166. lata, turklāt ir aprēķināts, ka pensijas apmērā līdz 300 latiem tiek tērētas ikdienas patēriņam, līdz ar to aptuveni divas pensijas gadā tiek maksātas PVN segumam, norāda Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze.
Saeimā tuvākajā laikā gaidāmas nopietnas diskusijas par izmaiņām pensiju likumā, jo atbilstoši koncepcijai par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju valdībā pieņemtie grozījumi sasniegs parlamentu jau šonedēļ. Tomēr šie grozījumi tikai daļēji risina problēmas sociālajā budžetā, kur ir deficīts.
Valdība otrdien nolēma no 2016.gada pakāpeniski palielināt par pusgadu pensionēšanās vecumu, tādējādi 2021.gadā pensionēšanās vecums sasniegs 65 gadus.
Latvijas Pensionāru federācija (LPF) vēlas, lai cilvēki, kuri vairo neiecietību starp dažādām sociālajām grupām, tiktu sodīti vismaz ar 100 latu naudas sodu, trešdien atklātā vēstulē medijiem norādīja LPF vadītāja Aina Verze.
Latvijā lielākā pensija pārsniedz 3000 latu un to saņem pensionārs ar 44 gadu darba stāžu, tomēr lielākā daļa pensionāru jeb 56 procenti saņem pensijas 150–200 latu robežās.