Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludinās grozījumus pensiju likumā. Atbalstu Saeimas tikko pieņemtiem grozījumiem Valsts prezidents paudis arī iepriekš tikšanās laikā ar labklājības ministri Ilzi Viņķeli (Vienotība).
Latvijas Pensionāru federācijas Valde un Vidzemes reģiona pensionāru organizācija aicina valsts augstākās amatpersonas atcelt pensionāru ienākumu ierobežojumus, kuri tika noteikti krīzes laikā, nra.lv informēja Latvijas pensionāru federācijā.
Saeima šodien trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts pensijām", paredzot, ka pensionēšanās vecums tiks paaugstināts no 2014.gada par trīs mēnešiem gadā.
Kopumā konstruktīvās diskusijas, kurās gan neiztika bez asu vārdu pārmaiņām un pat sēžu zāles atstāšanas, panākušas to, ka Saeima šodien, visticamāk, pieņems grozījumus pensiju likumā. Tie paredz pensionēšanās vecumu paaugstināt pakāpeniski, līdz tas 2025. gadā sasniegtu 65 gadus līdzšinējo 62 gadu vietā.
Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus pensiju likumā, paredzot, ka pensionēšanās vecums tiks paaugstināts no 2014. gada par trīs mēnešiem gadā. Tas nozīmē pensiju reformas īstenošanu lēnākā tempā, nekā to bija iecerējusi Labklājības ministrija un valdība.
Divās nedēļās Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskatījusi visus priekšlikumus pensiju likuma izmaiņām, un nākamnedēļ to varētu otrajā lasījumā izskatīt Saeimas plenārsēdē. Paredzams, ka pensiju likuma grozījumu izskatīšana notiks bez aizķeršanās, jo panākta vienošanās praktiski par visiem strīda jautājumiem.
Senioru apmācības projekta Pieslēdzies, Latvija! trīs dienu bezmaksas kursiem, lai apgūtu datorzinības, mēneša laikā jau ir pieteicies tūkstotis senioru. Taču kursu organizētāji uzņēmums Lattelecom norāda, ka ikviens seniors apmācībām var pieteikties līdz pat oktobrim.
Partijas, lai sasniegtu savus mērķus un pensiju likumā tiktu iekļauti to izvirzītie grozījumi, gatavas draudēt pat par pensiju reformas apturēšanu, bet Labklājības ministrija (LM) atbalstīt normas, kuras patiesībā uzskata par nepieņemamām.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lielā vienprātībā atbalstījusi kompromisa priekšlikumu pensionēšanās vecumu celt no 2014. gada lēnākā tempā, nekā to bija iecerējusi darīt valdība.
Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts 40 latu apmērā, citi sociālie pabalsti, kuri paredzēti trūcīgajiem, bezdarbnieka statuss un tam atbilstošie labumi, karjeras konsultācijas un atbalsts mazās uzņēmējdarbības uzsākšanai – šīs ir dažas no alternatīvām, ko Labklājības ministrija (LM) gatava piedāvāt pirmspensijas cilvēkiem, kurus vistiešāk skars pensiju reforma jeb pensionēšanās vecuma paaugstināšana.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien 1. lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par valsts pensijām, kas paredz no 2014. gada paaugstināt pensionēšanās vecumu.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sāks darbu pie referenduma sagatavošanas, lai nepieļautu strauju pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, ja Saeima neņems vērā iepriekš saskaņoto lēmumu par pensionēšanas vecuma paaugstināšanu no 2016.gada.
Saeima pavasara sesiju sāks, izskatot valdības izstrādātos grozījumus pensiju likumā. «Šos priekšlikumus vērtēsim ļoti rūpīgi, jo šādas iniciatīvas skar lielu iedzīvotāju daļu,» norāda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Valsts ekonomikas krīzes pilnbriedā arī veco ļaužu pansionāti piedzīvoja krīzi, jo bez darba palikušie tuvinieki pēkšņi atcerējās par saviem aprūpes namos ievietotajiem večukiem.
Strauja pensionēšanās vecuma palielināšana nav savienojama ar sociāli atbildīgas valsts principu un ir pretrunā Satversmei, tiesībsarga Jura Jansona viedokli aģentūrai LETA pauda tiesībsarga konsultante komunikācijas jautājumos Ruta Siliņa.
Valdība atbalstīja grozījumus pensiju likumā pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu no pašreizējiem 62 līdz 65 gadiem. Valdības sēdē par šo sabiedrībai nozīmīgo jautājumu īpašu diskusiju nebija, lai arī valdība nolēmusi pensionēšanās vecumu celt agrāk, nekā tas sākotnēji bija iecerēts, proti, no 2016. gada.
Pēc Eiropas statistikas biroja Eurostat demogrāfijas prognozēm, iedzīvotāju īpatsvars virs darbspējas vecuma Latvijā pieaugs – no 20,5 procentiem 2011. gadā līdz 38,6 procentiem 2060. gadā, savukārt iedzīvotāju īpatsvars darbspējas vecumā samazināsies no 65,8 līdz 49,5 procentiem.
Valsts policija visā Latvijā šomēnes iedzīvotājiem dala trauksmi izraisošās ierīces, lai atbaidītu uzbrucējus un pievērstu līdzcilvēku uzmanību uz noziegumu.
Latvijas valdībai ir iespējas un pienākums iedzīvotājiem izskaidrot, kādas ir alternatīvas nākotnē, ja netiek palielināts pensionēšanās vecums, Neatkarīgajai saka Eiropas Savienības (ES) nodarbinātības un sociālo lietu komisārs Lāslo Andors.