Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus pensiju likumā, paredzot, ka pensionēšanās vecums tiks paaugstināts no 2014. gada par trīs mēnešiem gadā. Tas nozīmē pensiju reformas īstenošanu lēnākā tempā, nekā to bija iecerējusi Labklājības ministrija un valdība.
Tomēr šis ir uzskatāms par kompromisa variantu, kurā 65 gadu pensionēšanas vecums tiks sasniegts nevis 2020., bet gan 2025. gadā.
Par pensiju likuma grozījumiem balsoja visu valdību veidojošo partiju, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti, savukārt pret – Zaļo un zemnieku savienība un apvienība Saskaņas centrs. ZZS bija pret likumprojektu kopumā, jo uzskata, ka pensionēšanās vecumu var paaugstināt no 2016. gada, kā tas sākotnēji arī ticis plānots. Deputāte Aija Barča (ZZS) debatēs uzsvēra, ka valdībai būtu ļoti čakli jāstrādā un jāatrisina nodarbinātības un mūžizglītības jautājumi, savukārt pensionēšanās vecuma paaugstināšana jāsāk ne agrāk par 2016. gadu. Deputāts Andrejs Klementjevs (SC) arī iebilda pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 65 gadiem, tomēr jāpiebilst, ka no SC frakcijas nāca priekšlikums pensionēšanās vecumu paaugstināt lēnāk. To SC darīja, lai panāktu atbalstu citiem saviem priekšlikumiem, kas arī izdevās. Kopumā visu likumprojektu SC gan neatbalstīs. «Godīgi jāpasaka, ka pensijā iesim vēlāk, jo arī dzīvosim ilgāk,» sacīja labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība). Vaidu runas, ka cilvēki nenodzīvo līdz pensijai, neatbilstot patiesībai.
Pensiju likuma grozījumi ir jāskata arī trešajā lasījumā, kuram pašlaik var iesniegt priekšlikumus. To, visticamāk, darīs Latvijas Pensionāru federācija, kura bija gan sagatavojusi, bet nebija iesniegusi vairākas savas idejas. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz trešo lasījumu ir 4. jūnijs.