Saeimas komisija atbalsta pensijas vecuma paaugstināšanu [papildināts]

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien 1. lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par valsts pensijām, kas paredz no 2014. gada paaugstināt pensionēšanās vecumu.

Pēc komisijas priekšsēdētājas Aijas Barčas (ZZS) priekšlikuma komisija vienojās, ka lūgs Saeimas prezidijam šo jautājumu iekļaut jau rītdienas plenārsēdes darba kārtībā, savukārt priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu tikt noteikts 28. aprīlis.

Par pensiju likuma grozījumu virzīšanu pirmajā lasījumā bija seši komisijas depautāti - Arvils Ašeradens (Vienotība), Andris Buiķis (Vienotība), Gunārs Igaunis un Inita Bišofa (abi no Zatlera Reformu partijas), Ilmārs Latkovskis (Visu Latvijai/TB/LNNK) un neatkarīgā deputāte Elīna Siliņa. Balsojumā pret bija visi trīs komisijā pārstāvētie Saskaņas centra deputāti - Andrejs Klementjevs, Igors Zujevs un Vitālijs Orlovs, savukārt atturējās abi ZZS deputāti - Aija Barča un Andris Bērziņš

Likumprojekts paredz pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu gan vīriešiem, gan sievietēm līdz 2020. gadā tas sasniegs 65 gadu vecumu.

Saeimas komisijas sēdē vairāk nekā divas stundas notika sarunas par pensionēšanās vecuma paaugstināšanas aspektiem. Ar apjomīgu prezentāciju uzstājās deputāts A. Ašeradens, kas ir arī Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Viņa prezentācijā pat bija dažādas fotogrāfijas, lai raksturo pirmspensijas cilvēkus sagaidāmās pārmaiņas, piemēram, attēls no jaunā Rīgas teātra izrādes Latviešu mīlestība, attēls no rūpnīcas Straume ceha un kādas bibliotēkas.

Galvenais arguments, kāpēc jāpaaugstina pensionēšanās vecums, ir sociālā budžeta stabilitāte. Ja grozījumus Saeima apstiprinās, tad būtiskākais rezultāts būšot akumulēta sociālā budžeta rezerve. "Ja neko nemainīsim, jau 2016. gadā būs deficīts 1,4 miljardu latu apmērā, ja veiksim reformu, būs tikpat liela rezerve," sacīja A. Ašeradens.

Vairāki deputāti, gan arī klātesošie nvo pārstāvji izteica šaubas par šādu aprēķinu pamatotību, jo līdz šim ministrija neesot spējusi piedāvāt izvērstus aprēķinus, kā tā nonākusi pie šī ietaupījuma, ko dos reforma. vai ir ņemti vērā izdevumi, ko nāksies no šī paša budžeta maksāt bezdarbniekiem, kuriem pirmspensijas vecumā vairs nebūs darba un ko pašvaldībām sociālajos pabalstos?

Deputāti arī vienojās, ka steidzamības šim likumprojektam nebūs un tas tiks izskatīts trīs lasījumos. A. Barča aicināja visus, tostarp arodbiedrības, iesniegt priekšlikumus. Arodbiedrības uzturēja savu prasību: palielināt pensionēšanās vecumu no 2016. gada un tam tad būtu četru gadu sagatavošanas laiks. "Citādi tagad neviens nevar pateikt, kas tiks piedāvāts šiem cilvēkiem, kuri nevarēs noturēties darba tirgū... Nav neviena konkrēta piedāvājuma," teica Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns.

Arī deputāts Andrejs Klementjevs ironiski sacīja: "Jūs kā risinājumu piedāvājat GMI. Bet tas ir 40 lati mēnesī. Jūs piedāvājat priekšlaicīgo pensiju, bet tā ir tikai 50% no pensijas , vidēji tātad 100 lati..." To nevar uzskatīt par nopietnu piedāvājumu cilvēkiem, kuri, iespējams, kļūst par reformas upuriem.