Pēc Eiropas statistikas biroja Eurostat demogrāfijas prognozēm, iedzīvotāju īpatsvars virs darbspējas vecuma Latvijā pieaugs – no 20,5 procentiem 2011. gadā līdz 38,6 procentiem 2060. gadā, savukārt iedzīvotāju īpatsvars darbspējas vecumā samazināsies no 65,8 līdz 49,5 procentiem.
Šīm prognozēm īpašu uzmanību pievērš arī Eiropas Komisija (EK), organizējot Eiropas gada aktīvai novecošanai pasākumus. Latvijā īpaša uzmanība būtu jāpievērš cilvēku pirmspensijas vecumā nodarbinātības jautājumam – vai cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem ir pietiekami iespēju atrast darbu? Par to šodien diskutēs arī Labklājības ministrijas rīkotajā pasākumā Sabiedrības novecošana – izaicinājumi un iespēja.
«Uzskatām, ka sabiedrībā līdz šim diskusijas, kas attiecas uz senioriem, pārsvarā bijušas saistītas ar pensiju vai veselības aprūpes jautājumiem, kas neapšaubāmi ir svarīgi, bet tikpat svarīgi būtu runāt arī par citiem jautājumiem, kas jo īpaši kļūst aktuāli, paildzinoties dzīves ilgumam un citām ar demogrāfiskajiem rādītājiem saistītajām tendencēm, tādiem kā senioru nodarbinātība, izglītība un dzīves kvalitāte,» Labklājības ministrijas nostāju skaidro labklājības ministres padomniece Sabīne Puķe. Sabiedrībai novecojot, visas šīs trīs lietas kļūst ļoti būtiskas – cilvēkam arvien ilgāk jābūt aktīvi nodarbinātam, jāatjauno, jāpilnveido savas prasmes un iemaņas, jādomā par veselīgu dzīvesveidu. «Šo konferenci redzam kā iespēju aizsākt sabiedrisko diskusiju, ļaujot uz senioriem skatīties arī no cita skatpunkta, kurš līdz šim Latvijā nav bijis īpaši populārs,» uzsver S. Puķe.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pieaudzis paredzamais mūža ilgums gan jaundzimušajiem, gan iedzīvotājiem virs darbspējīgā vecuma. Jaundzimušo paredzamais mūža ilgums 2010. gadā bija 73,8 gadi, bet paredzamais mūža ilgums vīriešiem, kas 2010. gadā sasniedza 60 gadu vecumu, bija 16,1 gads, bet sievietēm – 22 gadi. Pieaugot vecu cilvēku īpatsvaram un samazinoties darbspējas vecuma cilvēku īpatsvaram, palielinās demogrāfiskā slodze, uz ko norāda gan EK, gan arī neatkarīgie eksperti.
Saskaņā ar Eurostat datiem, 2011. gadā darbinieku vecumā no 55 līdz 64 gadiem nodarbinātība Latvijā palielinājusies līdz 51 procentam salīdzinājumā ar 2010. gada 48 procentiem, tomēr tā ir būtiski kritusies kopš 2008. gada, kad šajā vecuma grupā strādāja pat 60 procenti cilvēku. Tas nozīmē, ka cilvēki labprāt strādā un neskrien pensijā, ja vien viņiem ir darbs. Arī faktiskais pensionēšanās vecums Latvijā apliecina to, ka pirms krīzes vidēji Latvijā cilvēki gāja pensijā pat pēc oficiālā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Turklāt daudzi turpina strādāt arī pensijas vecumā.
Strādājošo personu skaits, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, 2011. gadā bija 49 400, informē VSAA, tātad strādājošo vecuma pensionāru īpatsvars kopējā vecuma pensionāru skaitā ir aptuveni 10,3 procenti.
No kopējā bezdarbnieku skaita pirmspensijas vecumā ir 12,2 procenti cilvēku – par pirmspensiju tiek uzskatīts vecums no 57 līdz 62 gadiem.