Rīgas Stradiņa universitātes profesors un ārsts gastroenterologs Anatolijs Danilāns, veselīga dzīvesveida popularizētāja Inese Ziņģīte, tautas deju ansambļa Zelta sietiņš vadītāja Baiba Rasma Šteina ir cilvēki, kuru vārdi neprasa komentārus, runājot par aktīvu dzīvesveidu, arī sasniedzot senioru vecumu.
Šogad, Eiropas gadā aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei, šie cilvēki būs labas gribas vēstnieki, daloties pieredzē un zināšanās par gara možumu, aktivitāti, savu darbu un to, kā vadīt savu dzīvi tā, lai vecumdienas nebūtu nasta.
Eiropas gada labās gribas vēstnieki būs arī dziesmu svētku virsdiriģents, kordiriģents Edgars Račevskis, Liepājas teātra aktrise Inese Kučinska. Tāpat labo vēsti tautā nesīs Ventspils Centra sākumskolas zēnu koris un tā solists Miks Laksbergs, kā arī mūziķis Kārlis Būmeisters. Par vēstniekiem izvēlēti arī gados jaunāki sabiedrībā zināmi cilvēki, jo Eiropas gada mērķis ir arī veicināt pozitīvas, harmoniskas un cieņpilnas attiecības starp paaudzēm.
Latvijā Eiropas gada devīze ir Būsim aktīvi visās paaudzēs, un šim gadam Latvijai ir četras prioritātes – veicināt starppaaudžu sadarbību, celt vecu cilvēku vērtību sabiedrībā, mazināt vecuma diskrimināciju darba tirgū, kā arī sekmēt aktīvu un veselīgu dzīvesveidu. Labklājības ministrija informē, ka visa gada garumā tiks organizēti dažādi pasākumi, piemēram, plānots noteikt senioriem draudzīgāko uzņēmumu, iesaistīt seniorus pašvaldības dzīvē un aktivitātēs, organizēt senioru dziesmu un deju svētkus, īstenot veselību veicinošus pasākumus. Eiropas līmenī plānots risināt ar vecumu saistītus diskriminācijas un stereotipu jautājumus.
Eiropā veiktā pētījuma dati atklāj, ka katrā valstī ir citāds viedoklis, līdz cik gadiem cilvēku var uzskatīt par jaunu un no cik gadiem cilvēks jau skaitās vecs. Latvijā sabiedrība uzskata, ka cilvēks ir jauns līdz 42 gadiem. Lielbritānijā, Dānijā, Maltā, Portugālē un Slovākijā cilvēki uzskata sevi par jauniem līdz 36–38 gadiem, savukārt visilgāk sevi par jauniem dēvē Grieķijā, Kiprā un Slovēnijā (no 46 līdz 50 gadiem).
Latvijā cilvēki domā, ka vecums iestājas 61,5 gadu vecumā, kas ir tuvu vidējam Eiropas rādītājam un tieši tikpat, kā domā Austrijā. Vecums visātrāk pienāk Čehijā (59 gados) un Ungārijā (58), savukārt visvēlāk – Nīderlandē (70) un Kiprā (68).
Labklājības ministre Ilze Viņķele norāda, ka viens no Eiropas gada uzdevumiem ir mainīt priekšstatu par vecumdienām, jo ne vienmēr pensijas vecums uzreiz nozīmē paradumu maiņu, piemēram, uzvelkot adītu jaku un uzsienot lakatiņu. Šogad aktīvas novecošanās gads Eiropā saistās ar paredzamām aktīvām diskusijām par pensionēšanas vecuma paaugstināšanu līdz 65 gadiem.
Eurobarometra pētījums par eiropiešu attieksmi pret sabiedrības novecošanu jau rāda, ka puse Latvijas iedzīvotāju vēlētos turpināt strādāt arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas, kamēr vidēji Eiropas Savienībā (ES) uz šādu soli gatavs ir tikai katrs trešais. Tajā pašā laikā Latvijas iedzīvotāji ir daudz negatīvāk noskaņoti pret, piemēram, pensijas vecuma palielināšanu.
***
Viedoklis
Ilze Viņķele, labklājības ministre:
– Viens no rīkiem, ar kuru varētu iekustināt sabiedrības attieksmes maiņu (par aktīvu novecošanos) ir informēšana. Mūsdienās to var izdarīt ātri un efektīvi. Plānojam veikt vairākus informatīvus pasākumus, turklāt ārpus Rīgas – kas ir ļoti svarīgi. Piemēram, būs lekciju cikli gan par veselīgu dzīvesveidu, gan par uzturu, gan arī par mūžizglītību. Gada ietvaros šo aktīvās novecošanas ideju nesīs sabiedrībā arī mūsu vēstnieki [..] Ja, piemēram, skatāmies, TV ziņu sižetus par veciem cilvēkiem vai pensionāru jautājumiem – parasti izmanto skatus ar salīkušām kundzītēm vai vecīšiem, vēl kāds vecs ubags. Novecošana ne vienmēr nozīmē – krasas izmaiņas dzīvesveidā un izskatā.