Valdība atbalstīja grozījumus pensiju likumā pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu no pašreizējiem 62 līdz 65 gadiem. Valdības sēdē par šo sabiedrībai nozīmīgo jautājumu īpašu diskusiju nebija, lai arī valdība nolēmusi pensionēšanās vecumu celt agrāk, nekā tas sākotnēji bija iecerēts, proti, no 2016. gada.
Kā galvenais arguments tiek izmantota sociālās politikas, tostarp pensiju sistēmas, saistība ar demogrāfisko un ekonomisko attīstību, un konkrēti tiek minētas prognozes, ka, pieaugot vecu cilvēku īpatsvaram un samazinoties darbspējas vecuma cilvēku skaitam, palielinās demogrāfiskā noslodze. Strādājošie ar sociālajām iemaksām nespējot nosegt sociālā budžeta izdevumus, kur vislielāko daļu veido pensijas.
Kā prognozēts, bez lielām diskusijām, neraugoties uz arodbiedrību iebildēm, kā arī sabiedrības negatīvo nostāju pensionēšanās vecuma celšanas jautājumā, valdība otrdien pieņēma izmaiņas pensiju likumā, kas stāsies spēkā 2014. gadā. Svarīgākās izmaiņas ir saistītas ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu – pašlaik noteikto pensionēšanās vecumu plānots pakāpeniski paaugstināt jau no 2014. gada. Šī reforma vistiešāk attieksies uz 1952. līdz 1957. gadā dzimušajiem. Cilvēki, kuri dzimuši pēc 1955. gada 1. jūlija, vecuma pensiju varēs pieprasīt, tikai sasniedzot 65 gadu vecumu.
Kādus argumentus izmanto valdība, paskaidrojot pensionēšanās vecuma celšanu? Labklājības ministrijā norāda: būtiski pieaudzis pensijas saņēmēju skaits, arī priekšlaicīgās, bet strauji samazinājies sociālo iemaksu veicēju skaits – pat par 20%. «Tas ir palielinājis sociālās apdrošināšanas sistēmas noslodzi ar vecuma pensijas saņēmējiem,» teikts LM anotācijā pensiju likuma grozījumiem. Nepieciešamību pensijas vecumu celt jau no 2014. gada LM skaidro ar esošo demogrāfisko situāciju un iedzīvotāju mūža ilguma palielināšanos. «Strauji palielinās iedzīvotāju virs darbspējas vecuma skaits, samazinās dzimstība un darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Šie apstākļi tieši ietekmē pensiju sistēmu, kas balstīta uz solidaritātes principu. Pēckara periodā dzimušie, kad bija augsts dzimstības līmenis, šodien ir gan esošie, gan potenciālie pensionāri. Savukārt mazais dzimušo skaits pašlaik un nākotnē ir potenciālie nodokļu maksātāji,» vērtē LM eksperti. 2008. gadā uz vienu pensionāru bija 1,7 strādājošie, bet 2011. gadā – tikai 1,3.
Neatkarīgajai labklājības ministre Ilze Viņķele sacīja, ka nopietns apsvērums par labu 2014. gadam ir tas, ka saglabāta priekšlaicīga pensionēšanās, kas nebija koncepcijā, bet Saeima to viegli pieņēma. «Vēl es neloloju ilūzijas, ka, tuvojoties vēlēšanām – Saeimas un pašvaldību, politiķi spēs atturēties no kārdinājuma, lai kārtējo reizi nepiedāvātu publikai tīkamas iniciatīvas, kas vēl vairāk maldinātu sabiedrību un kuras sociālās apdrošināšanas sistēma nevar Latvijā atļauties,» lēmumu pamatoja ministre.
Tomēr opozīcijas partijas Saskaņas centrs un Zaļo un zemnieku savienība paziņojušas, ka neatbalsta strauju pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā prasīs Valsts prezidentu apturēt to izsludināšanu. Arī arodbiedrības iestājas pret pensionēšanās vecuma celšanu no 2014. gada. «Valdība nav izmantojusi visas iespējas papildu ieņēmumu gūšanai sociālajā budžetā,» norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns. Darba devēji neiebilst pret pensionēšanās vecuma celšanu, taču nav apmierināti ar lēmumu palielināt pensijai nepieciešamo darba stāžu no desmit uz 15 un 20 gadiem.
Premjerministrs gan iepriekš norādījis, gan vakar sacīja, ka tieši pēc arodbiedrību spiediena likumā saglabāta iespēja priekšlaikus pensionēties, kas prasa būtiskus izdevumus. Tas esot viens no iemesliem, kāpēc bijis jālemj par straujāku pensionēšanās vecuma celšanu. Tiesa, arī šie grozījumi paredz priekšlaicīgo pensionēšanos kā pastāvīgu normu.
***
Kā izmaiņas ietekmēs iedzīvotājus?
Grozījumi pensiju likumā neietekmēs cilvēkus, kuri dosies pensijā līdz 2013. gada beigām
Pensionēšanās paaugstināšana skars personas, kuras dzimušas, sākot no 1952. gada 1. janvāra:
personas, kuras dzimušas no 1952. gada 1. janvāra līdz 30. septembrim, pensijā varēs iet 62 gados un 3 mēnešos;
personas, kuras dzimušas no 1952. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, kā arī tās,
kuras dzimušas no 1953. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam, pensijā varēs iet 62 gados un 6 mēnešos;
personas, kuras dzimušas no 1953. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim, pensijā varēs iet 63 gados;
personas, kuras dzimušas no 1954. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam, pensijā varēs iet 63 gados un 6 mēnešos;
personas, kuras dzimušas no 1954. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim, pensijā varēs iet 64 gados;
personas, kuras dzimušas no 1955. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam, pensijā varēs iet 64 gados un 6 mēnešos;
personas, kuras dzimušas no 1955. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim, pensijā varēs iet 65 gados.
1956. gadā un turpmāk dzimušajiem pensionēšanās vecums būs 65 gadi
Avots: Labklājības ministrija