Pagaidām visai slepeni uzsāktas sarunas par iespējamām izmaiņām pensiju sistēmā, tostarp pensiju samazināšanu. Labklājības ministrijā Neatkarīgajai nenoliedz, ka ir piedāvāti vairāki varianti attiecībā uz izmaiņām pensiju sistēmā jau nākamgad.
Latvijā lielākā pensija pārsniedz 3000 latu un to saņem pensionārs ar 44 gadu darba stāžu, tomēr lielākā daļa pensionāru jeb 56 procenti saņem pensijas 150–200 latu robežās.
Saeimas deputāti trešdien vērtēs priekšlikumu pensijā doties ātrāk, ja ģimenē būs uzaudzināti bērni, aģentūrai BNS pastāstīja Sociālo lietu komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS).
2011 gada janvārī 271 571 pensionāram jeb 56,72% no vecuma pensiju saņēmējiem pensija bija no 150 līdz 200 latiem, liecina Labklājības ministrijas (LM) rīcībā esošā informācija.
Latvijas Pensionāru federācija (LPF) gatavos vēstules politiķiem, lai skaidri uzsvērtu, ka pensiju samazināšana nav pieļaujama, pavēstīja šonedēļ federācijas priekšsēdētājas amatā vēl uz trīs gadiem ievēlētā Aina Verze.
Atsvaidzinot atmiņu tiem, kuri neatceras, kad un kāpēc tika ieviestas pensiju piemaksas, jāsaka – tas bija gadiem plānots solis, kura ideja ir ietverta pensiju reformas plānā jau 1995. gadā. Tāpēc gluži par izšķērdību piemaksas saukt nekādi nevar, jo pirms desmit gadiem pensijas bija ļoti mazas, neatbilda ieguldītajam darba mūžam.
Labklājības ministrijā (LM) iespējamo pensijas piemaksu noņemšanu sāks izvērtēt tikai tad, kad no valdības vadītāja tiks saņemts konkrēts uzdevums sociālā budžeta izdevumu samazināšanai.
Lai gan lēmumu par pensiju samazināšanu, vienalga, atņemot piemaksas, ceļot nodokļus, mazinot ar nodokli neapliekamo minimumu vai samazinot absolūto pensijas apmēru, par politiski vieglu nevar saukt, tomēr tā ir vieglākā ceļa iešana.
Ekspertu komentāri par pensiju samazināšu ir apzināta kampaņa, uzskata Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņaprāt, finanšu un ekonomikas eksperti nav tiesīgi spriest par pensiju samazināšanu, jo paši pelna tūkstošus.
Ideja par pensionāriem kā budžeta glābējiem nav jauna – jau 2008. gada nogalē toreizējais premjers Ivars Godmanis nāca klajā ar vērtējumu: nesamazinot pensijas, glābt valsti nevarēsim, un vēlāk 2009. gada vasarā viņa pateiktais materializējās – tikai ar cita premjera vadītas valdības rokām, proti, pensijas par 10% tika samazinātas.
Diskusija par pensiju sistēmas maiņu ne tikai saņemšanas vecuma ziņā, bet arī par iespējamo pensiju apmēra samazināšanu, ir sociālā budžeta ilgtspējas jautājums un diskusijas par to būs, intervijā "De facto" apliecināja premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība").
Pašlaik valdība plāno pakāpeniski paaugstināt pensijas vecumu tikai līdz 65 gadiem, un tālāka pensijas vecuma pārskatīšana varētu būt iespējama vien 2021.gadā, kad būs sasniegts pašlaik noteiktais pensijas vecuma paaugstinājums, norāda Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče.
Lai cilvēki paši varētu veikt iemaksas pensiju apdrošināšanai, ja darba devējs nebūs veicis likumā noteiktās sociālās iemaksas, Labklājības ministrija (LM) ir sagatavojusi jaunus noteikumus.
Satversmes tiesa atzinusi, ka priekšlaicīgo pensiju ierobežošana ir atbilstoši Satversmei un nepārkāpj pensionāru tiesības uz sociālo nodrošinājumu, nra.lv uzzināja tiesā.
Satversmes tiesa pieņēmusi spriedumu lietā par atšķirībām pilsoņu un nepilsoņu pensiju aprēķināšanas noteikumos, atzīstot, ka apstrīdētās normas Satversmei atbilst.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija apņēmusies pārskatīt parlamenta pieņemtās izmaiņas likumā par sociālo apdrošināšanu, saskaņā ar kurām persona ir apdrošināta pensijai, ja par viņu faktiski veiktas sociālās iemaksas.
Finanšu ministrijas (FM) budžeta konsolidācijas priekšlikumos nav minēta pensiju samazināšana, piektdienas vakarā Latvijas Televīzijas raidījumā “100.panta Preses klubs” uzsvēra premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”). Tā viņš atbildēja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas priekšsēdētāja izteikumiem, ka būtu jārīko jaunas parlamenta vēlēšanas, ja tiks samazinātas pensijas.
Senioriem visā Latvijā ir labas, radošas idejas, kuru īstenošanai ne vienmēr pieticis resursu, – kultūras pasākumi, veselības veicināšana, diskusiju klubiņi, lekcijas, datorapmācība, dejoša, nūjošana, dziedāšana un daudzas citas.