Valsts prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka valdību veidojošajiem politiskajiem spēkiem jāvienojas par tādām pensiju likuma izmaiņām, kas ir atbalstāmas un pieņemamas abām koalīcijas apvienībām.
Pagaidām gan šāda vienošanās nav panākta, un, kā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu atzina viena no pensiju likuma grozījumu virzītājām Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS), «mēs vienojāmies turpināt strādāt pie aprēķiniem». Konkrēti pie kādiem risinājumiem deputāti kopā ar Labklājības ministriju (LM) strādā, A. Barča neatklāja.
Ierosinājumi pensiju likuma izmaiņām, kuras ar Saeimas vairākumu nodotas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai izskatīšanai, skar ne tikai pensiju indeksāciju, bet arī priekšlaicīgo pensionēšanos un citus grozījumus.
Pensiju likuma grozījumi, kuri šobrīd ir apspriešanā deputātiem uz galda, paredz oktobrī indeksēt pensijas, kuras nepārsniedz 165 latus, neatkarīgi no tā, cik liela ir inflācija. Valsts amatpersonas tikšanās laikā vienojušās meklēt risinājumus mazo pensiju saņēmēju atbalstam, tomēr atbildes pēc tikšanās ar Valsts prezidentu nevieš skaidrību, vai A. Bērziņš būtu gatavs gadījumā, ja Saeima referendumā tiek atlaista, virzīt izskatīšanai tieši pensiju likuma grozījumus. «Mēs nopietni diskutējām, prezidentam bija liela interese par paveikto mūsu komisijā un priekšlikumiem pensiju likuma izmaiņām,» atzina deputāte A. Barča. Viņa atturējās minēt kādus konkrētus skaitļus, finanšu avotus vai, iespējams, citus veidus, kā atbalstīt mazo pensiju saņēmējus. Pēc A. Barčas teiktā, ministrijai ir pieprasīti papildu aprēķini un nākamnedēļ tie jau būs zināmi.
Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS), kas arī piedalījās sarunā, atzina, ka pamata aprēķini jau ir veikti. Ja šogad indeksē pensijas, kuras nepārsniedz 165 latus bez piemaksas, nepieciešami 7,5 miljoni latu šogad, bet nākamgad jau 34 miljoni. Uz Neatkarīgās jautājumu, vai pensiju indeksācija un arī priekšlaicīgās pensionēšanās saglabāšana nav atkāpšanas no ilgi izstrādātās un diskutētās koncepcijas par sociālās apdrošināšanas budžeta stabilitāti, ministre atbildēja: «Dzīve ievieš savas korekcijas. Mēs nevarējām prognozēt tik lielu stagnāciju darba tirgū, kad neveidojas jaunas darba vietas un šiem pirmspensijas cilvēkiem nav vienkārši kur strādāt. Atbalsts mazo pensiju saņēmējiem nav pretrunā ar valsts ilgtspējīgas attīstības mērķi.» Ministres atbildes vedina domāt, ka viņa atbalsta naudas pārdali sociālā budžeta iekšienē par labu pensiju indeksācijai. Valsts prezidents pauž uzskatu, ka jebkādām izmaiņām likumos, kas skar budžeta izdevumu daļu, ir jāsaskan ar starptautiskajā izdevumu programmā iekļautajiem nosacījumiem, par ko vienojušies Latvija un aizdevēji.
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre, arī Sociālās komisijas deputāte Ilze Viņķele (Vienotība) gan norādīja: «Mazo pensiju saņēmējiem ir jāmeklē iespējas, kā palīdzēt pārziemot, taču risinājumiem jābūt ilgtspējīgiem, tie nevar aprobežoties ar trim mēnešiem, tiem jābūt ilgtspējīgiem arī nākamgad.» Diskusijas turpināsies nākamnedēļ.