Nelokāms savā viedoklī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē vakar bija finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), kas tikpat kā uz visiem jautājumiem par pensiju likuma grozījumiem atbildēja: izmaiņas jāskata kopā ar nākamā gada budžeta projektu un iespējamās fiskālās konsolidācijas apmēriem nākamajam gadam.
Tā kā joprojām neskaidra situācija ir pensiju jomā – būs vai nebūs Saeimas ārkārtas plenārsēde par pensiju likuma grozījumiem –, uz komisijas sēdi bija uzaicinātas Finanšu ministrijas (FM) augstākās amatpersonas, tomēr izvilināt atbalstu vismaz kādai no izmaiņām pensiju likumā neizdevās.
Saeimas deputāti iepriekš vismaz formāli atteicās no pensiju indeksācijas atjaunošanas idejas jau šāgada rudenī, tā cerot, ka FM neliks šķēršļus pārējiem grozījumiem, kas skar priekšlaicīgo pensionēšanos, pensijas par darbu smagos un kaitīgos darba apstākļos, iespēju pensionēties ar atvieglotiem noteikumiem bērna invalīda vecākiem un citiem. Tomēr FM atzinums, ko saņēmuši gan deputāti, gan Valsts prezidents, kas vienīgais var sasaukt Saeimas ārkārtas sēdes, skaidri pasaka: piedāvātie grozījumi pensiju likumā ir izskatāmi tikai likumprojekta Par valsts budžetu 2012. gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā.
«Jebkuram šādam lēmumam seko papildu izdevumi. Nezinot konsolidācijas apmēru nākamajam gadam, nevaram skatīt šos jautājumus,» saka finanšu ministrs. Jau pēc mēneša tiks lemts par budžeta sagatavošanas procesu, kad būs redzami aktuālie dati par budžeta situāciju, ekonomikas rādītājiem, būs zināms valdības lēmums airBaltic lietā (pēc Neatkarīgās novērojuma šis izteiciens sadusmo deputātus, kuri pēcāk velta finansistiem replikas par to, ka uz pensionāru rēķina tagad glābs aviosabiedrību).
A. Vilks arī uzsver, ka nevar pensiju likuma izmaiņas skatīt atrauti no visa budžeta, lai arī tās ir būtiskas un skar cilvēkus, situācija jāskatās ilgtermiņā, jo šīm piedāvātajām izmaiņām likumā ir fiskāla ietekme, proti, nepieciešami papildu līdzekļi. Finanšu ministrs arī izteicās, ka konsolidācija nākamajā gadā varētu būt lielāka par iepriekš minētajiem
100 miljoniem latu, kas esot saistīts ar pavērsieniem globālajā ekonomikā. «Pat pirms divām trim nedēļām situācija bija citādāka,» uzsver ministrs. FM valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne piebilst: tā kā nav īstenojušās visas tās reformas, kuras bija iecerētas, jādomā, kā nofinansēt visus izdevumus sociālajā budžetā.
Resursu ietilpīgākā ir priekšlaicīgā pensionēšanās – šādai iespējai, ja to izmantotu visi cilvēki pirmspensijas vecumā, kuriem ir tiesības iet ātrāk pensijā – 60 gados, sociālajā budžetā vajadzētu papildus apmēram sešus miljonus latu. «Vai valdības darbs nav rūpēties par cilvēkiem? Ja cilvēkiem būs darbs, viņi neies pensijā pirms laika, jo, priekšlaicīgi pensionējoties, viņi saņem tikai
50 procentus no pensijas, tāpēc aprēķini parāda maksimālo summu, kas būtu nepieciešama,» oponē Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (SC). Ja Saeima nepieņems grozījumus, tad no nākamā gada cilvēki vairs nevarēs iet priekšlaikus pensijā (kā zināms, no nākamā gada jaunpiešķirtajām pensijām nemaksās arī piemaksas). Arodbiedrības aizstāv arī smagos darba apstākļos strādājošos, kuriem akūti svarīga ir Saeimas izšķiršanās par iespēju ātrāk iet pensijā, kas gadījumā, ja grozījumi netiks pieņemti, vairs nebūs.
Vienlaikus ar 2012. gada budžeta izstrādei nepieciešamo fiskālās konsolidācijas pasākumu izvērtēšanu, pēc FM domām, būtu virzāms jautājums par piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas diferencēšanu atkarībā no darba stāža un pensijas apmēra, liecina Neatkarīgās rīcībā esošais FM atzinums.
Labklājības ministrija (LM) visai atturīgi komentē pensiju likuma grozījumus un atzinumā raksta, ka kopumā likumprojektu atbalsta. LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks Neatkarīgajai norāda, ka ministrija atbalsta tādas izmaiņas, kas labvēlīgi ietekmētu cilvēkus. Uz jautājumu par priekšlaicīgu pensionēšanos, kas tomēr prasītu papildu līdzekļus no sociālā budžeta, un tādā gadījumā tas nesakrīt ar LM deklarēto un koncepcijā ierakstīto principu par sociālā budžeta stabilitāti un ilgtermiņu, I. Alliks atbildē uzsver, ka situācija būtiski mainījusies – bezdarba līmenis joprojām ir diezgan augsts un pietiekami lielam skaitam cilvēku šāda iespēja ir būtiska. «Ilgtermiņā mēs neatkāpjamies no tā, ka sociālais budžets ir jāsabalansē,» bilst I. Alliks.
***
VIEDOKLIS
Andris VILKS, finanšu ministrs:
– Es tiešām vēlos kontrolēt, lai mēs neaizejam nepamatotos izdevumos. Pensiju likuma grozījumi ir būtiski cilvēkiem, taču tajā pašā laikā tie ir būtiski arī no fiskālā viedokļa, jo valsts izdevumi arī nākamgad būs jāsamazina. Sakāt, ka 8 miljoni latu nav liela naudu, bet atceros, kā mēs nesen pa miljonam vien skatījāmies, kā budžeta izdevumus sabalansēt. Es tiešām uzlieku bremzes šim jautājumam, nesaku, ka vispār nevar to skatīt, bet tikai kopā ar nākamā gada budžetu. Situācijā, ja nepieaugs iemaksas sociālajā budžetā un netiks veikti citi sociālā budžeta finansiālās stabilitātes nodrošināšanas pasākumi, tas var negatīvi ietekmēt sociālā budžeta fiskālo situāciju. Īpaši situācijā, kad sociālajā budžetā nav pietiekami naudas un tiek prognozēta aizņemšanās no valsts budžeta.