Nākamās nedēļas sākums viesīs skaidrību, vai Valsts prezidents Andris Bērziņš sasauks Saeimas ārkārtas sēdi pensiju likuma grozījumu izskatīšanai. Šāda varbūtība ir visai liela, jo no grozījumiem ir izņemti priekšlikumi par pensiju indeksācijas atjaunošanu jau šoruden, par ko nevarēja vienoties valdību veidojošās partijas un ko arīdzan neatbalstīja Finanšu ministrija.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina Valsts prezidentu jaunnedēļ sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, lai spriestu par grozījumiem pensiju likumā. Deputāti aicina sēdi sasaukt 25. augustā un tās darba kārtībā iekļaut grozījumu pensiju likumā nodošanu komisijām un izskatīšanu pirmajā lasījumā. Visticamāk, grozījumus varētu izskatīt paātrinātā kārtībā.
Neatkarīgā rakstīja, ka no pensiju likuma grozījumiem, kuri pašlaik atrodas apspriešanā Saeimā, Sociālo un darba lietu komisija nolēma izslēgt punktu par pensiju indeksāciju, kā argumentu minot Valsts prezidenta pozīciju ārkārtas Saeimas sēžu sasaukšanai, proti, viņš solījis nesasaukt sēdes, ja par apspriežamajiem likumprojektiem nebūs vienošanās starp valdību veidojošajām partijām un ja nebūs Finanšu ministrijas akcepta. Tomēr pensiju likuma grozījumi nesatur vien pensiju indeksāciju, kas raisījusi vislielākās debates un kuru veikt pieprasījusi Latvijas Pensionāru federācija. Zināmā mērā kā atruna, lai neskatītu konkrēti pensiju indeksāciju, tiek izmantota vēlme steidzami pieņemt citus – arī ar pensijām saistītus – jautājumus. Viens no tiem – priekšlaikus pensionēšanās. Interesanti, ka arī šis jautājums, lai arī mazākā mērā, tomēr skar valsts budžeta jautājumus, un, tā kā bija paredzēts, ka no nākamā gada pensionēties priekšlaikus vairs nevarēs, likuma izmaiņas uz pretējo pusi nozīmē, ka šim mērķim tomēr būs jāatvēl papildu līdzekļi. Tie lēšami ap sešiem miljoniem latu.
Atšķirībā no pensiju indeksācijas, kuru cerēja atjaunot jau no šā gada oktobra, pārējie ieplānotie grozījumi pensiju likumā neskar šo gadu un šā gada budžeta izdevumus. Likumprojekts paredz līdz 2015. gada beigām pagarināt tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaikus (pašlaik likumā šī norma ir spēkā tikai līdz šā gada beigām), saglabāt iespēju priekšlaikus pensionēties personām, kuras audzinājušas bērnu invalīdu (Saeimā vēl notiek diskusijas – vai noteikt likumā konkrētu gadu skaitu, cik vecāks audzinājis bērnu invalīdu, jo ne vienmēr bērnam invaliditāte noteikta uz mūžu), ieskaitīt darba stāžā periodu, kurā Latvijas pilsonis dienējis PSRS bruņotajos spēkos līdz 1991. gadam, kā arī pagarināt iespēju pensionēties ar atvieglotiem noteikumiem personām par darbu kaitīgos un smagos darba apstākļos. Arodbiedrības rosināja iekļaut arī grozījumus par pensiju piemaksām, lai tās turpinātu piešķirt arī nākamgad pensijā ejošām personām un turpinātu piemaksas aprēķināt līdz 2015. gadam (pašlaik likumā paredzēts, ka no nākamā gada sākuma jaunajām pensijām piemaksas vairs netiek piešķirtas). Šādu grozījumu gan sociālā komisija nav atbalstījusi.