Sociālās jomas atbildīgās amatpersonas ceturtdien vienojušās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu turpināt meklēt risinājumus, kā palīdzēt mazo pensiju saņēmējiem.
Par to ceturtdien pēc tikšanās ar prezidentu žurnālistiem pavēstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas pārstāve un Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele ("Vienotība"). Sarunā piedalījās arī labklājības ministre Ilona Jurševska (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS) un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS).
"Pirmkārt, mazo pensiju saņēmējiem ir jāmeklē iespējas, kā atvieglot šo sezonu un palīdzēt pārziemot; otrkārt, risinājumiem ir jābūt ilgtspējīgiem, kas nozīmē, ka tie nevarētu aprobežoties triju mēnešu periodā, bet jābūt ilgtspējīgiem arī nākamgad; treškārt, mēs nevaram ignorēt kontekstu par to, kas pašlaik notiek Eiropas Savienībā," pamatatziņas no sarunas ar prezidentu izklāstīja Viņķele.
Savukārt labklājības ministre atzina, ka jāstrādā pie tā, lai pensiju indeksācijai būtu pēc iespējas mazāks negatīvs efekts uz budžeta deficītu. "Viens ir skaidrs, kas izrietēja arī no šīs vizītes, ‒ mēs esam vienisprātis, ka jāpalīdz tai sabiedrības daļai, kas ir vistrūcīgākā. Mums šie risinājumi ir jāmeklē kopā ar koalīcijas partneriem, un varētu skatīt vairākus variantus, kā šo jautājumu risināt, lai tas būtu pēc iespējas mazāk fiskāli negatīvs," pastāstīja Jurševska.
Viņa kategoriski nepiekrita, ka pensiju indeksācijas aktualizēšana būtu saistāma ar priekšvēlēšanu laiku un šis lēmums būtu populistisks. "Par mazo pensiju indeksāciju mēs runājām jau Latvijas Pensionāru federācijas domes sēdē martā. Tika uzdots jautājums ‒ ja inflācija pārsniegs 5%, vai ir iespējams pārskatīt pensiju indeksāciju. Un mana atbilde bija ‒ jā, tas ir tikai sociāli taisnīgi, tādā gadījumā mums mazo pensiju indeksācijas jautājums ir jāpārskata," sacīja ministre. Viņa gan atzina, ka pašlaik inflācija vēl nav sasniegusi 5%, bet sprieda, ka tas varētu notikt septembrī vai oktobrī.
"Šī saruna pilnīgi noteikti liecināja, ka mēs atkāpjamies no populisma formāta un samazinām aizdomas, ka šos grozījumus varētu interpretēt šādā virzienā," piekrita Viņķele.
Viņa uzsvēra, ka nav viena vienkāršota risinājuma, kā uzlabot pensionāru dzīves apstākļus, bet tas nenozīmē, ka to nemeklēs. "Tas ir Sociālo un darba lietu komisijas uzdevums ‒ meklēt risinājumus, kas būtu savstarpēji papildinoši un arī nodrošinātu sociālā budžeta ilgtspēju," klāstīja deputāte.
Savukārt komisijas vadītāja Barča norādīja, ka teju pusotru stundu ilgajā sarunā prezidents izrādījis lielu interesi par sociālo lietu komisijas darbu, taču atturējās sīkāk komentēt sarunu, vien minēja, ka prezidents iepazīstināts ar sociālo partneru viedokļiem par pensiju indeksāciju un saruna bijusi ļoti lietderīga. Pēc papildu aprēķinu saņemšanas no Labklājības ministrijas pensiju indeksācijas jautājumu sociālo lietu komisija turpinās skatīt nākamajā otrdienā, 26.jūlijā.
Prezidenta preses dienestā aģentūru BNS informēja, ka Valsts prezidents aicinājis valdības koalīciju pārstāvošos politiskos spēkus rast tādus likumu izmaiņu risinājumus, kas ir atbalstāmi un pieņemami abām koalīcijas apvienībām.
"Šis, pēc prezidenta domām, ir pamatnosacījums, lai likuma izmaiņas tiktu virzītas Saeimas lemšanai," teica preses dienestā.
Bērziņš arī paudis uzskatu, ka jebkādām izmaiņām likumos, kas skar budžeta izdevumu daļu, ir jāsaskan ar starptautiskajā aizdevumu programmā iekļautajiem nosacījumiem, par ko vienojusies Latvija un aizdevēji.
Jau vēstīts, ka deputāti no četrām Saeimas frakcijām 14.jūlijā atbalstīja pensiju likuma grozījumu tālāku virzību, kas paredz arī pensiju indeksācijas atjaunošanu mazajiem pensiju saņēmējiem.
Par likumprojekta nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai kopumā nobalsoja 57 deputāti – no Zaļo un zemnieku savienības, Nacionālās apvienības, "Saskaņas centra", kā arī deputāti no "Par labu Latvijai" (PLL). Pret bija viens deputāts – Madars Lasmanis no "Vienotības", bet pārējie šīs apvienības frakcijas pārstāvji atturējās. Balsojumā atturējās arī Andris Šķēle (PLL).
Ja no oktobra indeksētu pensijas līdz 165 latiem, šogad no valsts sociālās apdrošināšanas un valsts budžeta būtu nepieciešami 7,5 miljoni latu, bet nākamgad – 34 miljoni latu, liecina Labklājības ministrijas aprēķini.