Prognozējot vidējās pensijas apmēru pēc pieciem gadiem, publiskajā diskusijā visprecīzāk ir izteicies Zaļo un zemnieku savienības ministru prezidenta kandidāts Aivars Lembergs, prognozējot, ka vidējā pensija varētu sasniegt 230 latus, norāda labklājības ministre Ilona Jurševska.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ("Vienotība") nesola, ka valsts jau nākamgad spēs indeksēt pensijas, tomēr, izskatot iespējamos budžeta grozījumus, pie šī jautājuma varētu atgriezties.
Nelokāms savā viedoklī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē vakar bija finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), kas tikpat kā uz visiem jautājumiem par pensiju likuma grozījumiem atbildēja: izmaiņas jāskata kopā ar nākamā gada budžeta projektu un iespējamās fiskālās konsolidācijas apmēriem nākamajam gadam.
Finanšu ministrija (FM) atzinumā Valsts prezidentam Andrim Bērziņam par pensiju likuma grozījumiem paudusi, ka tie nebūtu virzāmi izskatīšanai steidzamības kārtā.
Iespējamie atbalsta pasākumi mazo pensiju saņēmējiem būs atkarīgi no inflācijas rādītājiem un FM virzītajiem konsolidācijas pasākumiem, informēja Labklājības ministrijā (LM).
Kā rāda Swedbank pētījums par Latvijas iedzīvotāju privāto pensiju, vairāk nekā pusei jeb 62% iedzīvotāju nav uzkrājumu vecumdienām. Uzmanību saista fakts, ka iedzīvotāji apzinās – uzkrājumu līmenis vecumdienām ir pārāk zems un būtu jāuzkrāj vairāk, taču konkrētu rīcību šī jautājuma risināšanai izvēlas atlikt.
Nākamās nedēļas sākums viesīs skaidrību, vai Valsts prezidents Andris Bērziņš sasauks Saeimas ārkārtas sēdi pensiju likuma grozījumu izskatīšanai. Šāda varbūtība ir visai liela, jo no grozījumiem ir izņemti priekšlikumi par pensiju indeksācijas atjaunošanu jau šoruden, par ko nevarēja vienoties valdību veidojošās partijas un ko arīdzan neatbalstīja Finanšu ministrija.
LBAS nosūtījusi vēstuli Valsts Prezidentam A. Bērziņam, kurā aicina viņu virzīt izskatīšanai ārkārtas Saeimas sēdē jautājumu par priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju.
No pensiju likuma grozījumiem, kuri pašlaik atrodas apspriešanā Saeimā, Sociālo un darba lietu komisija vakar nolēma izslēgt punktu par pensiju indeksāciju.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien nolēma neskatīt jautājumu par pensiju indeksāciju, nevirzot attiecīgos grozījumus pensiju likumā pirmajam lasījumam.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien skatīs grozījumus pensiju likumā, kas paredz arī pensiju indeksācijas atjaunošanu, norāda komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS).
Trīs līmeņu pensiju sistēma Latvijā darbojas jau desmit gadus, taču ievērojama daļa iedzīvotāju par tās būtību informēti maz, arī par otro pensiju līmeni, kur pats nodokļu maksātājs var sekot līdzi līdzekļu virzības procesam, zināšanu ir maz.
Valsts prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka pensiju indeksācija ir apspriežama, ja par pensiju likuma grozījumiem tiks panākta vienošanās valdību veidojošo partiju koalīcijā. Pagaidām šādas vienošanās nav.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien tomēr vēl neturpinās skatīt jautājumu par pensiju indeksāciju, kā bija plānots iepriekš, jo Labklājības ministrija (LM) vēl turpina darbu pie nepieciešamajiem aprēķiniem, ziņo komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība).
Radīta jauna sistēma, lai Latvijas iedzīvotāji varētu sekot līdzi saviem valsts fondētās pensijas jeb pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem, aģentūrai BNS pavēstīja Latvijas Centrālajā depozitārijā (LCD).
Valsts prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka valdību veidojošajiem politiskajiem spēkiem jāvienojas par tādām pensiju likuma izmaiņām, kas ir atbalstāmas un pieņemamas abām koalīcijas apvienībām.
Sociālās jomas atbildīgās amatpersonas ceturtdien vienojušās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu turpināt meklēt risinājumus, kā palīdzēt mazo pensiju saņēmējiem.
Liekulīgi būtu noliegt pensiju indeksēšanas priekšvēlēšanu raksturu, bet vēl sliktāk – no personiskās labklājības augstumiem nesaredzēt šā soļa nepieciešamību.