Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ar balsu vairākumu nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kas paredz no šā gada rudens atsākt indeksēt mazās pensijas.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien ar balsu vairākumu nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kas paredz no šī gada rudens atsākt indeksēt mazās pensijas un pagarināt priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju. Likumprojekts apvieno divus Saeimas frakciju un vienu valdības iesniegtu likumprojektu.
Pēdējā laikā ar vairākiem, maigi sakot, strīdīgiem, izteikumiem izpaudies viens no redzamākajiem Valsts prezidenta Valda Zatlera ausī čukstētājiem – Roberts Ķīlis. Bliezts tiek divām ļoti sensitīvām lietām.
Tieši nedēļa atlikusi līdz Valsts prezidenta Valda Zatlera prezidentūras beigām, kurā viņam ir jāpaspēj atbildēt uz vairākiem neskaidriem jautājumiem, kurus šonedēļ aktualizējis viņa kancelejas paspārnē esošais Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) vadītājs Roberts Ķīlis.
Nākotnē cilvēkiem vajadzētu pensijās saņemt tikai to, ko viņi dzīves laikā ir uzkrājuši, pārējie saņems nabadzības pabalstus, intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" norādīja investīciju baņķieris, "IBS Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.
Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (Vienotība) nav pateicis nē pensiju indeksācijai, taču tai jābūt «fiskāli neitrālai». Pašlaik pensiju likumā noteikts, ka līdz pat 2013. gadam pensiju indeksācija netiek veikta, citiem vārdiem runājot – tā ir iesaldēta.
Valdība un Finanšu ministrija patlaban neredz iespējas, kā nodrošināt pensiju indeksāciju, pirmdien pēc Koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes žurnālistiem norādīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ("Vienotība").
Par gluži vai ideālu saukto Latvijas pensiju sistēmu arvien vairāk kritizē pensionāri – sākot no tā, ka uzskata par netaisnību, ka ar tikpat lielu darba stāžu viens pensionārs saņem 160 latu pensiju, bet cits – vairāk nekā četrus tūkstošus. Bet pēdējo punktu pielikusi neskaidrība, kas ir mistiskais pensiju koeficients, kura dēļ cilvēkiem ar līdzīgām algām un vienādu darba stāžu pensijas atšķiras pat par vairākiem desmitiem latu.
Latvijas iedzīvotājiem, kuri sasnieguši pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, būs iespēja veikt sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai, ja to nebūs veicis darba devējs, paredz otrdien valdības apstiprinātā kārtība, kādā persona veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai.
Inflācijai sasniedzot piecus procentus, ir jāatjauno indeksācija pensijām, kuras nepārsniedz 300 latus, uzskata Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) dome, kas sagatavojusi un pirmdien domes sēdē apstiprināja virkni prasību Saeimai un valdībai.
Saeima sākusi skatīt sabiedrībai būtiskus grozījumus pensiju likumā. Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir pensionēšanās vecuma paaugstināšana līdz 65 gadiem. Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Andrejs Staķis (ZZS) neslēpj, ka tie ir "sociāli jūtīgi jautājumi", kuru mērķis ir sabalansēt sociālā budžeta ieņēmumus un izdevumus un par kuriem LM gatava uzklausīt jebkuru viedokli. Pārmaiņas pensiju sistēmā gan sagaidāmas tikai pēc vairākiem gadiem, jo vairākumam priekšlikumu spēkā stāšanās datēta ar 2016. gadu.
Pagaidām bez lielām diskusijām sākusies svarīgu pensiju likuma izmaiņu izskatīšana Saeimā. Likumprojekts paredz ne tikai paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem, bet arī minimālo apdrošināšanas stāžu, pensiju piemaksu pārcelšanu uz pamata budžetu un citus.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) ir viena no politiķēm, kas jau ilgu laiku tur roku uz vissasāpējušāko sociālās sfēras jautājumu pulsa. Par demogrāfijas klimata svārstībām, par pensiju nesamazināšanas jautājumu, par simtlatnieku programmas ieguvumiem un zaudējumiem un citām aktualitātēm šī intervija ar Aiju Barču.
Labklājības ministrija veic aprēķinus un atkarībā no viņu piedāvātajiem variantiem varēs pieņemt lēmumu attiecībā uz sociālo budžetu, intervijā Latvijas Radio atzina premjerministrs Valdis Dombrovskis.
Demogrāfijas problēmu apspriešanai otrdien pievērsusies arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, un sēdes laikā uzklausīta arī ierosme pensijas lielumu saistīt ar bērnu skaitu ģimenē, aģentūru BNS informēja Saeimas Preses dienestā.
Valdība otrdien nolēma no 2016.gada pakāpeniski palielināt par pusgadu pensionēšanās vecumu, tādējādi 2021.gadā pensionēšanās vecums sasniegs 65 gadus.