Lai atbalstītu mazo pensiju saņēmējus, piemaksu pie pensijas varētu diferencēt 2013.gadā, pirmdien pēc tikšanās ar Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvjiem pieļāva labklājības ministre Ilze Viņķele ("Vienotība").
Jaunā labklājības ministre Ilze Viņķele atbalsta visu pensiju indeksāciju, taču vienlaikus viņa norāda, ka tikai 2013.gadā būtu iespējams vērtēt, vai pensiju indeksācija ir iespējama.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) noteikusi jauno apdrošināšanas iemaksu algas indeksu, ko izmanto vecuma pensijas aprēķināšanā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo indeksu, kas izraisīja pensionāru sašutumu, jo būtībā samazināja pensijas kapitālu, jaunais indekss ir lielāks un tuvojas ciparam viens.
Tuvu piektajai daļai darba ņēmēju, vecākiem par 50 gadiem, sociālās iemaksas jeb sociālais nodoklis netiek nomaksāts pilnībā. Lai gan Labklājības ministrija (LM) ziņojumā valdībai norāda, ka par darba ņēmējiem šajā vecuma grupā sociālās iemaksas faktiski nomaksātas gandrīz pilnībā, proti, 95 procentos, tomēr par 40 000 darbinieku nodoklis nav samaksāts pilnīgi vai pat nav maksāts vispār.
Labklājības ministrija (LM) izskatīšanai valdībā sagatavojusi dokumentu, kurā rosina arī nākamajos gados saglabāt pašreiz noteiktos vecuma pensiju minimālos apmērus.
Latvijai naudas pensiju palielināšanai nav, intervijā biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" atzina "Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzverot ‒ ja izdotos samazināt ēnu ekonomikas daļu, Latvija varētu atļauties pensionāriem maksāt vairāk.
Prognozējot vidējās pensijas apmēru pēc pieciem gadiem, publiskajā diskusijā visprecīzāk ir izteicies Zaļo un zemnieku savienības ministru prezidenta kandidāts Aivars Lembergs, prognozējot, ka vidējā pensija varētu sasniegt 230 latus, norāda labklājības ministre Ilona Jurševska.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ("Vienotība") nesola, ka valsts jau nākamgad spēs indeksēt pensijas, tomēr, izskatot iespējamos budžeta grozījumus, pie šī jautājuma varētu atgriezties.
Nelokāms savā viedoklī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē vakar bija finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), kas tikpat kā uz visiem jautājumiem par pensiju likuma grozījumiem atbildēja: izmaiņas jāskata kopā ar nākamā gada budžeta projektu un iespējamās fiskālās konsolidācijas apmēriem nākamajam gadam.
Finanšu ministrija (FM) atzinumā Valsts prezidentam Andrim Bērziņam par pensiju likuma grozījumiem paudusi, ka tie nebūtu virzāmi izskatīšanai steidzamības kārtā.
Iespējamie atbalsta pasākumi mazo pensiju saņēmējiem būs atkarīgi no inflācijas rādītājiem un FM virzītajiem konsolidācijas pasākumiem, informēja Labklājības ministrijā (LM).
Kā rāda Swedbank pētījums par Latvijas iedzīvotāju privāto pensiju, vairāk nekā pusei jeb 62% iedzīvotāju nav uzkrājumu vecumdienām. Uzmanību saista fakts, ka iedzīvotāji apzinās – uzkrājumu līmenis vecumdienām ir pārāk zems un būtu jāuzkrāj vairāk, taču konkrētu rīcību šī jautājuma risināšanai izvēlas atlikt.
Nākamās nedēļas sākums viesīs skaidrību, vai Valsts prezidents Andris Bērziņš sasauks Saeimas ārkārtas sēdi pensiju likuma grozījumu izskatīšanai. Šāda varbūtība ir visai liela, jo no grozījumiem ir izņemti priekšlikumi par pensiju indeksācijas atjaunošanu jau šoruden, par ko nevarēja vienoties valdību veidojošās partijas un ko arīdzan neatbalstīja Finanšu ministrija.
LBAS nosūtījusi vēstuli Valsts Prezidentam A. Bērziņam, kurā aicina viņu virzīt izskatīšanai ārkārtas Saeimas sēdē jautājumu par priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju.
No pensiju likuma grozījumiem, kuri pašlaik atrodas apspriešanā Saeimā, Sociālo un darba lietu komisija vakar nolēma izslēgt punktu par pensiju indeksāciju.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien nolēma neskatīt jautājumu par pensiju indeksāciju, nevirzot attiecīgos grozījumus pensiju likumā pirmajam lasījumam.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien skatīs grozījumus pensiju likumā, kas paredz arī pensiju indeksācijas atjaunošanu, norāda komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS).
Trīs līmeņu pensiju sistēma Latvijā darbojas jau desmit gadus, taču ievērojama daļa iedzīvotāju par tās būtību informēti maz, arī par otro pensiju līmeni, kur pats nodokļu maksātājs var sekot līdzi līdzekļu virzības procesam, zināšanu ir maz.