Steidzamības kārtā vēl līdz šā gada beigām kopā ar citiem pensiju likuma grozījumiem plānots izskatīt Labklājības ministrijas (LM) piedāvātās izmaiņas pensijas aprēķināšanā, kas skar pensijas sākumkapitālu. Ja to nepaspētu izdarīt, lielākajai daļai cilvēku, kas nākamgad dotos pensijā, tās būtu ievērojami mazākas. LM apgalvo, ka tā nav aizmāršība, bet laikus pamanīta netaisnība, ko piedāvāts labot parlamentam.
Situācija saistīta ar visai sarežģīto pensijas aprēķināšanas formulu, kas cilvēkam, kurš nav iedziļinājies pensiju aprēķināšanas aizkulisēs, sākotnēji šķitīs nesaprotama. Proti, pensiju likumā ir ierakstīta formula, kā rēķināt pensiju, kur viens no elementiem ir mūža laikā uzkrātais pensijas kapitāls. Pārejas periodā, kāds ir pašlaik, kapitālam tiek pieskaitīts sākumkapitāls par padomju laikos (kopumā līdz pat 1996. gadam) nostrādāto posmu. Šā sākumkapitāla aprēķināšanā ņem vērā cilvēka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu tikai par četriem gadiem – no 1996. līdz 1999. gadam.
Pašlaik pensiju likums – līdz 2011. gada 31. decembrim, tas ir, līdz šā gada beigām – nosaka vecuma pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kurām mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga šajos četros gados (no 1996. līdz 1999. gadam) bija mazāka par vidējo algu valstī tajā laikā, ņemt vērā 48 mēnešu vidējo algu valstī. Proti, tā palielinot šo cilvēku pensijas, jo daudziem šajos gados algas bija ļoti mazas. Taču šī sistēma, kā norāda LM, ir spēkā tikai līdz šā gada beigām, tāpēc varētu sanākt, ka jau nākamgad lielai daļai pensionāru pensija tiek aprēķināta daudz zemāka, nekā ja viņi ietu pensijā tagad.
Ar rosinājumu pagarināt vēl uz diviem gadiem šādu kārtību Saeimā nākusi klajā pati LM. Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece skaidro: ja cilvēkam alga šajos četros gados nav bijusi vai tā bijusi ļoti maza, rēķinot pensiju, ņem vērā vidējo algu valstī, piemēram, 2010. gadā no visām jaunpiešķirtajām pensijām 71% gadījumā tika piemērota vidējā alga valstī par 1996.–1999. gadu, savukārt šā gada pirmajā pusgadā – tās bija 66,5% pensiju. «Nav ilūziju, ka nākamā gada pensionāriem būs labāka situācija,» spriež J. Muižniece, «mēs modelējām situāciju, un atsevišķos gadījumos pensija varētu samazināties pat uz pusi.» LM piedāvā parlamentam grozīt likumu un līdz 2013. gada 31. decembrim pagarināt esošo pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanas kārtību.
Tomēr kāpēc tikai tagad, kad līdz gada beigām palicis tikai pusotrs mēnesis, LM nāk klajā ar šo priekšlikumu? LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks apgalvo, ka tā nav aizmāršība, vienkārši, skatoties visas normas, kuru darbība beidzas šogad, izpētīta arī šī. Visticamāk, sākotnēji bija domāts, ka jau šā gada beigās pensionāru situācija būs daudz labāka, bet, analizējot datus, izrādījies, ka tā vis nav. Šie četri gadi ir ļoti nozīmīgi pensijas aprēķināšanā (no pensionāriem gan ļoti bieži atskan kritika, ka uz visu padomju laika darba stāžu attiecina algu tikai par četriem gadiem, kas daudziem ļāvis iedzīvoties milzīgās pensijās).
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, sākuma kapitāla atvieglojums bija piemērots aptuveni 66 procentiem no vecuma pensijām, kas tika piešķirtas 2011. gada deviņos mēnešos. Līdz ar to lielākā vai mazākā mērā pensijas apmērs, ja netiktu veiktas izmaiņas, būtu mazāks aptuveni divām trešdaļām jaunpiešķirto vecuma pensiju.