Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskatīšanai pirmajā lasījumā apņēmusies virzīt grozījumus pensiju likumā, kas paredz vēl divus gadus saglabāt iespēju priekšlaikus pensionēties, kā arī divus gadus saglabāt tiesības pieprasīt pensiju uz atvieglotiem nosacījumiem cilvēkiem, kuri strādājuši kaitīgos un smagos darbos.
Tas sociālajā budžetā papildus prasīs septiņus miljonus latu. Pensionēšanās vecuma paaugstināšana pagaidām atlikta uz mierīgāku laiku – par to diskutēs pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas.
Komisija lēmumu pieņēma vienbalsīgi, kas nav bieža parādība Latvijas politikā, kā arī vienbalsīgi šos grozījumus atzina par steidzamiem. Deputāti arī vienojās neiesniegt papildu priekšlikumus, kas varētu kavēt grozījumu pieņemšanu. Visas normas, kuras Saeima paredzējusi mainīt, ir spēkā tikai līdz šā gada beigām.
Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi pensiju likumā paredz, ka līdz 2013. gada 31. decembrim paliek spēkā divas normas. Viena attiecas uz tiesībām pieprasīt pensiju pirms laika – tas ir, divus gadus pirms likumā noteiktā pensionēšanās vecuma (62 gadi). Savukārt otra norma attiecas uz kaitīgos darbos strādājošiem cilvēkiem, kuri drīkst pieprasīt pensiju ar atvieglotiem nosacījumiem. Arī viņiem pagaidām šādas tiesības likums paredz tikai līdz šāgada beigām.
LM aprēķinājusi, ka šim mērķim papildus nākamā gada budžetā būs nepieciešami septiņi miljoni latu (seši miljoni latu priekšlaikus pensijām un nepilns miljons latu – kaitīgos darbos strādājošo pensijām). 2013. gadā priekšlaikus pensijas no budžeta papildus prasīs vēl lielāku summu – 17 miljonus latu.
Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre gan norāda, ka sociālais budžets strādā ar deficītu, nākamgad tas plānots 140 miljoni latu: «Mēs vēršam uzmanību, ka šie deficītu palielinošie pasākumi jākompensē ar citu izdevumu samazināšanu.»
Savukārt LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks saka: cilvēki pieprasa priekšlaikus pensiju tikai galējā situācijā, un, ja viņiem būs darbs, viņi šo pensiju nepieprasīs.
Viņaprāt, tēriņi jāskatās kopsakarībā – ja nebūs priekšlaikus pensiju, cilvēkiem vajadzēs izmaksāt pabalstus, kas arī palielinās izdevumus. Pēc LM datiem, gadā priekšlaikus pensijas saņem ap 10 000 cilvēku, un vidējā pensija ir tikai 107 lati. Savukārt cilvēku skaits, kuriem pensijas piešķirtas, ņemot vērā kaitīgos un sevišķi kaitīgos darbus, pašlaik ir vairāk nekā 30 000 cilvēku, taču, kā Neatkarīgajai atzina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperte Irina Homko, šo cilvēku skaits kopumā samazinās. Arodbiedrības, kuras uzstāja, lai šāda iespēja cilvēkiem tiktu pagarināta, tagad saka: tas ir kompromiss, kam mēs piekrītam. «Jā, mēs būtu vēlējušies, lai kaitīgos un smagos darbos strādājošiem tiesības uz atviegloto pensiju ir arī pēc diviem gadiem, kamēr vispār šādi cilvēki ir,» saka I. Homko.