Smagu diskusiju temats jau tuvākajās nedēļās būs pensiju piemaksas. Ja izrādīsies, ka izdevumi sociālajā budžetā jāapgriež vairāk, nav izslēgts, ka tiks pārskatītas pensiju piemaksas, daļai pensiju tās nemaksājot.
Latvijas Pensionāru federācija (LPF) gan iesniegusi Labklājības ministrijā (LM) un Saeimā savu prasību – pensiju piemaksas diferencēt un pensijām līdz 300 latiem tās palielināt līdz vienam latam esošo 70 santīmu vietā par vienu darba stāža gadu.
Politiskajā laukā aktualizējies ne tikai indeksācijas un priekšlaikus pensionēšanās jautājums, bet arī pensiju piemaksas. Pensiju piemaksa nav pensijas sastāvdaļa, tāpēc, piemēram, indeksējot pensijas, to noņem, indeksu attiecinot tikai uz pamatpensijas apmēru. To neaizsargā arī Satversmes tiesas spriedums. Pensiju piemaksu ieviesa 2006. gadā pensijām, kuras nepārsniedz 105 latus, un tās apmērs sākotnēji bija 6,63 lati. Tagad tas ir vidēji 23,80 latu un to saņem visi pensionāri. Nopietni neizvērtējot pensiju piemaksu nogriešanu, valdība var uzkāpt uz asa grābekļa un izraisīt pensionāru protestus. Lai iegūtu fiskālu efektu, piemaksas būtu jāapcērp arī pensijām zem divsimt latiem, jo tieši tās veido lielāko pensiju saņēmēju īpatsvaru, taču tas nozīmētu jau tā nelielo pensiju samazināšanos.
Jāuzsver, ka pensiju piemaksām uzmanība tika pievērsta jau vasarā, spriežot, vai dot parlamentam lemšanai grozījumus pensiju likumā. Toreizējā Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre, tagad labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) norādīja, ka pensiju piemaksas jāskata kopīgi ar nākamā gada budžetu un to apmērs ir jāpārskata. Tad I. Viņķele apgalvoja, ka LM esot dots uzdevums «modelēt iespējamās izmaiņas pensiju piemaksās», ko toreizējā ministre noliedza.
«Sabiedrība gaida nepārprotamu atbildi par piemaksām,» saka LPF vadītāja Aina Verze. Tikai līdz šā gada beigām pensiju likumā ir spēkā norma, kas nosaka pensiju piemaksas 70 santīmu par vienu darba stāža gadu. No nākamā gada valdībai ir jānosaka piemaksas apmērs. I. Viņķele nenoliedz, ka diskusijas par pensiju piemaksām būs, taču ne tik kardinālas – noņemt piemaksas vispār. «Pat valdības sociālajiem partneriem ir ļoti dažādi viedokļi, Pensionāru federācijai maza pensija ir līdz 300 latiem, darba devējiem – 135 lati,» atzina ministre.
Tiesa, pirmdien pēc tikšanās ar pensionāriem ministre, šķiet, mainījusi viedokli, jo pensionāriem teikusi: «Konsolidācija nākamajā gadā nekādi neskars pensionārus, ne pensijas, ne piemaksas par stāžu.»
A. Verze norāda, ka iesniegumā valdībai pensionāri lūdz saglabāt 70 santīmu kā minimālo pensijas piemaksas apmēru, bet pensijām līdz 300 latiem piemaksu palielināt līdz latam. Piemaksas lielumu varētu arī diferencēt atkarībā no pensijas lieluma. Tā vietā pensionāri neiebilst pret indeksācijas iesaldēšanu. Kardinālākais viedoklis ir Latvijas Darba devēju konfederācijas ekspertam Pēterim Leiškalnam, kurš norāda, ka piemaksas saglabājamas tikai pensijām līdz 135 latiem.
Pēc Neatkarīgās veiktiem aprēķiniem, vislielākie zaudētāji gadījumā, ja pensiju piemaksas noņemtu pensijām virs 135 latiem, būtu pensionāri, kuru pensijas ir robežās no 140 latiem (bez pensiju piemaksas) līdz 200 latiem. Vidējais pensiju piemaksas apmērs mēnesī ir ap 20 latu. Piemēram, pensionārs, kura pensija ir 135 lati un kopā ar pensiju piemaksu mēnesī saņem 155 latus, turpinātu šādu pensiju saņemt. Savukārt pensionārs, kura pensija ir 140, kopā ar piemaksu saņem 160 latu mēnesī. Noņemot piemaksu, pensija būs tikai 140 latu, tātad mazāka nekā pensionāram ar 135 latu pensiju. Jāņem vērā arī apstāklis, ka, visticamāk, par pieciem–desmit latiem lielāku pensiju cilvēks saņem tāpēc, ka viņam bijis lielāks darba stāžs, taču, šādi operējot ar pensiju piemaksām, cilvēks ar lielāku darba stāžu paliktu zaudētājos.