Pēc nedēļu ilgām pārdomām un, kā atzina labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība), smagām pārrunām ar starptautiskajiem aizdevējiem šodien tomēr paredzēts lemt par grozījumiem pensiju likumā, kas paredz vēl uz diviem gadiem pagarināt priekšlaikus pensionēšanos.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien vienbalsīgi nolēma grozījumus likumā "Par valsts pensijām" nodot skatīšanai Saeimā otrajā un galīgajā lasījumā.
Lai gan ceturtdien jau galīgajā lasījumā bija paredzēts pieņemt grozījumus pensiju likumā, ļaujot vēl divus gadus cilvēkiem doties pensijā priekšlaikus, šo likumprojektu no Saeimas plenārsēdes izslēdza.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija steidzamības kārtā virza likuma grozījumus priekšlaicīgās pensionēšanās saglabāšanai, un tos Saeimas plenārsēdē varētu izskatīt jau šonedēļ.
Saeima kā galveno argumentu, Satversmes tiesā aizstāvot pieņemtos grozījumus likumā Par sociālo apdrošināšanu, izmanto sociālā budžeta deficītu un tam draudošo bankrotu.
Steidzamības kārtā vēl līdz šā gada beigām kopā ar citiem pensiju likuma grozījumiem plānots izskatīt Labklājības ministrijas (LM) piedāvātās izmaiņas pensijas aprēķināšanā, kas skar pensijas sākumkapitālu. Ja to nepaspētu izdarīt, lielākajai daļai cilvēku, kas nākamgad dotos pensijā, tās būtu ievērojami mazākas. LM apgalvo, ka tā nav aizmāršība, bet laikus pamanīta netaisnība, ko piedāvāts labot parlamentam.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskatīšanai pirmajā lasījumā apņēmusies virzīt grozījumus pensiju likumā, kas paredz vēl divus gadus saglabāt iespēju priekšlaikus pensionēties, kā arī divus gadus saglabāt tiesības pieprasīt pensiju uz atvieglotiem nosacījumiem cilvēkiem, kuri strādājuši kaitīgos un smagos darbos.
Premjerministrs Valdis Dombrovskis, informējot valdības sociālos partnerus par sarunu gaitu ar starptautiskajiem aizdevējiem, šodien atzina, ka sarunas rit "samērā smagnēji", jo valdība neesot gatava diskutēt par atsevišķiem jautājumiem.
Latvijas Pasts līdz šā gada beigām ikvienu valsts sociālā pabalsta un pensijas saņēmēju, kam ar Latvijas Pasta starpniecību tiek nodrošināta šo maksājumu piegāde mājās, individuāli informēs par to piegādes kārtību 2012.gadā sakarā ar pāreju uz pasta sūtījumu piegādi piecas darba dienas nedēļā.
Priekšlaicīgās pensijas vidējais apmērs mēnesī ir tikai nedaudz virs simts latiem, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati. Novērojumi rāda, ka pirmspensijas vecuma cilvēki vēlas saņemt priekšlaicīgo pensiju, jo citādi tiem nebūs nekādu ienākumu.
Smagu diskusiju temats jau tuvākajās nedēļās būs pensiju piemaksas. Ja izrādīsies, ka izdevumi sociālajā budžetā jāapgriež vairāk, nav izslēgts, ka tiks pārskatītas pensiju piemaksas, daļai pensiju tās nemaksājot.
Lai atbalstītu mazo pensiju saņēmējus, piemaksu pie pensijas varētu diferencēt 2013.gadā, pirmdien pēc tikšanās ar Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvjiem pieļāva labklājības ministre Ilze Viņķele ("Vienotība").
Jaunā labklājības ministre Ilze Viņķele atbalsta visu pensiju indeksāciju, taču vienlaikus viņa norāda, ka tikai 2013.gadā būtu iespējams vērtēt, vai pensiju indeksācija ir iespējama.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) noteikusi jauno apdrošināšanas iemaksu algas indeksu, ko izmanto vecuma pensijas aprēķināšanā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo indeksu, kas izraisīja pensionāru sašutumu, jo būtībā samazināja pensijas kapitālu, jaunais indekss ir lielāks un tuvojas ciparam viens.
Tuvu piektajai daļai darba ņēmēju, vecākiem par 50 gadiem, sociālās iemaksas jeb sociālais nodoklis netiek nomaksāts pilnībā. Lai gan Labklājības ministrija (LM) ziņojumā valdībai norāda, ka par darba ņēmējiem šajā vecuma grupā sociālās iemaksas faktiski nomaksātas gandrīz pilnībā, proti, 95 procentos, tomēr par 40 000 darbinieku nodoklis nav samaksāts pilnīgi vai pat nav maksāts vispār.
Labklājības ministrija (LM) izskatīšanai valdībā sagatavojusi dokumentu, kurā rosina arī nākamajos gados saglabāt pašreiz noteiktos vecuma pensiju minimālos apmērus.
Latvijai naudas pensiju palielināšanai nav, intervijā biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" atzina "Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzverot ‒ ja izdotos samazināt ēnu ekonomikas daļu, Latvija varētu atļauties pensionāriem maksāt vairāk.