Iedzīvotāji aktīvi izsakās par pensiju likuma grozījumiem

Iedzīvotāji aktīvi izsakās par pensiju likuma grozījumiem, norādīja Labklājības ministrijas pārstāve Marika Kupce.

Tā kā ministrijas iecere paaugstināt pensionēšanās vecumu agrāk, nekā iepriekš plānots, izraisījusi plašas diskusijas, LM aicināja par to izteikties arī iedzīvotājus. Ministrija ir sagatavojusi anketu, kas ir publicēta tās mājaslapā internetā.

Līdz februāra sākumam izteikušies 500 iedzīvotāju, bet aptauja beigsies svētdien, 5.februārī. Ministrijā pašreizējo aktivitāti vērtē kā lielu.

"Labklājības ministrijas speciālisti apkopos iedzīvotāju viedokļus un pievienos tos anotācijai par grozījumiem likumā par valsts pensijām. Lēmumu par izmaiņām pensiju jomā pieņems valdība un Saeima," teica Kupce.

Iedzīvotāji var paust savu viedokli par četriem jautājumiem un izteikt arī alternatīvus piedāvājumus sociālās sistēmas ilgtspējai.

Jau ziņots, ka LM priekšlikumi paredz pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus – pakāpeniski paaugstināt no 2014.gada. Proti, 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet no 2016.gada ik gadu to iecerēts paaugstināt par pusgadu, līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Ierosināts palielināt pensionēšanās vecumu priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem. 2014. un 2015.gadā to paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet no 2016.gada – ik gadu par pusgadu, līdz 2020.gadā būs sasniegts 63 gadu vecums. Plānots arī noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.

No 2014.gada plānots palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 15 gadiem, bet no 2020.gada – līdz 20 gadiem.

Iecerēts arī izstrādāt vienotu izdienas pensiju likumu, nosakot, ka no 2014.gada pakāpeniski tiks paaugstināts izdienas pensijas vecums un pārskatīts izdienas pensijas stāžs, nepieļaujot izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu. Minēto likumu paredzēts izstrādāt līdz 2012.gada 1.decembrim.

Latvijā

Kādēļ akciju sabiedrība “Rīgas siltums” vēlējās būtiski lielākus tarifus siltumenerģijai, pēc tam pārdomāja un pēkšņi vēlējās mazākus, uz kā rēķina tika prasīti zemāki tarifi, vai alkas pēc lielākiem tarifiem mazinātos, ja sabiedrībā neraisītos sašutums, interesi par notiekošo neizrādītu ekonomikas ministrs un akcionārs Rīgas dome; vai mazajiem siltuma ražotājiem ir pamats sūdzēties par grūto dzīvi; kādēļ nedrīkst pieļaut TEC radītā siltuma izkūpināšanu gaisā, kādēļ par nozari atbildīgajām ministrijām un arī Tieslietu ministrijai būtu sabiedrībai jāizskaidro, kā valsts raugās uz iniciatīvu tiesas ceļā no valsts atprasīt miljardus par OIK; kādēļ nepieciešams izmaiņas likumdošanā par ūdens apriti; ko darīt ar izmaksām par abonētās preses izplatīšanu; vai varam prognozēt tarifus pakalpojumiem tuvākajā nākotnē – “nra.lv” saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Svarīgākais