Informācija par valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāniem atklāj visai bēdīgu ainu – aptuveni puse no 2. līmeņa pensiju plāniem gada laikā nesuši zaudējumus. Turklāt to ienesīgums ilgtermiņā dramatiski atpaliek no patēriņa cenu pieauguma.
Bažas par valsts pensiju sistēmas nespēju nodrošināt pārticīgas vecumdienas daļu iedzīvotāju mudina meklēt alternatīvus iztikas avotus vecumdienām. Aptuveni piektā daļa SEB bankas aptaujāto ir pārliecināti, ka arī pensijas vecumā turpinās strādāt.
28% respondentu domā, ka viņu vecumdienas nebūs neko pārticīgas. Pirms gada šādu bēdīgu ainu iezīmēja 24% aptaujāto.
Viens no iespējamiem iemesliem, kāpēc arvien vairāk iedzīvotāju ar bažām gaida vecumdienas, ir pensiju 2. līmeņa rezultāti. Gada laikā no 26 pensiju plāniem ienesīgi ir bijuši tikai 14 plāni (no tiem ienesīgākais bijis Swedbank pensiju plāns Klasika ar 4,61% peļņu), pārējie strādājuši ar zaudējumiem, kas nozīmē, ka gada laikā uzkrājums pensijai nevis palielinājās, bet samazinājās.
Tiesa, ilgākā laika posmā, tas ir, no diviem līdz deviņiem gadiem, ar peļņu ir strādājuši visi 2. līmeņa pensijas plāni. Augstāko ienesīgumu kopš 2003. gada šobrīd ir sasniedzis Latvijas Hipotēku un zemes bankas ieguldījumu plāns Hipo fondi IP Safari, kurš nodrošinājis 5,32% ienesīgumu. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka inflācija deviņu gadu laikā ir sasniegusi 64 procentus.
Arī SEB bankas aptauja rāda, ka cerības uz valsts pensiju pietiekamību šobrīd ir tikai 10% aptaujāto (2010. gadā tā domāja tikai 9%).
«Veiktā aptauja apliecina praksē labi zināmu faktu, ka ārzemēs cilvēki sāk veikt uzkrājumus savām vecumdienām ar savu pirmo darba dienu. Līdz ar to, iemaksājot pensijas uzkrājumā pat nelielas regulāras summas 6–10% apmērā no savas algas, sasniedzot pensijas vecumu, cilvēks var justies finansiāli neatkarīgs un nodrošināts. Lai gan Latvijā vēl arvien daļa iedzīvotāju uzskata, ka valstij ir pienākums parūpēties par labklājības nodrošināšanu vecumdienām, pamazām mainās cilvēku domāšana – mēs redzam, ka pērn pieaudzis ne vien kopējais iemaksu apjoms SEB pensiju fondā, bet par 15% pieauga tieši fizisko personu veiktās iemaksas SEB pensiju fondā,» atzina SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna.
Vidējais ienesīgums kopš SEB pensiju fonda darbības sākuma uz 2011. gada 31. decembri pensiju plānam SEB Eiropensija bija 3,79%, bet trīs gadu ienesīgums 1,36% gadā, SEB Sabalansētajam plānam attiecīgi – 5,36% un 4,46%, SEB Aktīvajam plānam – 5,12% un 3,79%.
***
Aptauja par pārticīgas dzīves nodrošinājuma avotiem pensijā, %
Valsts maksātā pensija 10
Bērnu finansiāls atbalsts 6
Iespēja strādāt arī pēc pensionēšanās 19
Uzkrājumu veidošana 33
Necer uz pārtikušām vecumdienām 28
Cits variants 4
Avots: SEB banka