No pensiju likuma grozījumiem, kuri pašlaik atrodas apspriešanā Saeimā, Sociālo un darba lietu komisija vakar nolēma izslēgt punktu par pensiju indeksāciju.
Grozījumi paredzēja jau šoruden atsākt mazo pensiju – līdz 165 latiem – indeksāciju atbilstoši inflācijas pieaugumam. Pensiju indeksācija, visticamāk, nenotiks, tomēr Saeima turpinās diskusijas par citiem ne mazāk svarīgiem grozījumiem šajā pašā likumā, ja tam neiebildīs Finanšu ministrija (FM) un ja par tiem parlamenta sēdi sasauks Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien nolēma neturpināt skatīt jautājumu par pensiju indeksāciju, nevirzot attiecīgos grozījumus pensiju likumā pirmajam lasījumam. Lēmumu deputāti pieņēma balsojot. Par pensiju indeksāciju bija tikai divi deputāti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) – Andris Bērziņš un Māris Dzelzskalns. Komisijas sēdē izvērtās asas diskusijas par pensiju likuma grozījumiem, jo ir zināms, ka Valsts prezidents apņēmies nesasaukt Saeimas sēdes par jautājumiem, par kuriem nav vienošanās koalīcijā un kuriem nav FM atbalsta, un pensiju indeksācijai šāda atbalsta nav. Kad parlaments vienojās un nodeva pensiju indeksācijas jautājumus Sociālo un darba lietu komisijai, par šādu lēmumu bija ZZS Saeimas frakcija un praktiski visi Saeimas opozīcijas deputāti.
Šoreiz opozīcijas deputāti no Saskaņas centra (SC), kas iepriekš pensiju indeksāciju atbalstījuši, balsoja par pensiju indeksācijas jautājuma izņemšanu no darba kārtības, lai nebremzētu pārējo pensijas likumu grozījumu virzību. Tas attiecas uz priekšlaicīgo pensionēšanos, pensionāriem, kuri strādājuši kaitīgos apstākļos, pensionēšanos bērnu invalīdu vecākiem un vecākiem, kuri izaudzinājuši vismaz piecus bērnus. «Mūsu interese ir, lai netiktu kavēta pārējo jautājumu izskatīšana, kur varētu vienoties un par kuriem prezidents varētu sasaukt ārkārtas Saeimas sēdi, piemēram, priekšlaicīgā pensionēšanās,» atzina deputāts Andrejs Klementjevs (SC). Pēc viņa domām, ja FM neatbalsta pensiju indeksāciju, tad zem sitiena būtu visi grozījumi, jo nebūtu nekādas cerības panākt Saeimas sēdes sasaukšanu. No Saeimā novērotām diskusijām rodas iespaids, ka notiek zināma politiska tirgošanās – opozīcija neuzstās un nepārmetīs to, ka neskata pensiju indeksāciju, bet pretim FM tuvu stāvošiem deputātiem jāapsola, ka citi jautājumi netiks kavēti.
Izskatīt pensiju likuma grozījumus bez pensiju indeksācijas ierosināja FM parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele (Vienotība): «Šie jautājumi jārisina nesasteigti, un pirms vēlēšanām ir jānoņem spriedze, tāpēc no likumprojekta piedāvājam izslēgt punktu, kas skar pensiju indeksāciju, un to skatīt kopā ar nākamā gada budžetu.» Lai gan viņa atzina, ka bez pensiju indeksācijas pārējie pensiju likuma grozījumi varētu iet uz pirmo lasījumu (iespējams, pat līdz jaunās Saeimas vēlēšanām būt pieņemti – aut.), tomēr deputātes izteiktais vērtējums par atsevišķām pensiju likuma normām liecina, ka tik gludi nebūs. «Arī diskusiju vērts jautājums un saistīts ar fiskālo politiku, jo tas arī prasīs papildu naudu no budžeta,» tā I. Viņķele. Balsojumu komisijā pieprasīja tieši deputāts A. Bērziņš, jo norādīja, ka «viņš esot balsojis par indeksāciju un grib šo viedokli saglabāt».
***
NESKATĪS
pensiju, kuras nepārsniedz 165 latus, indeksāciju. Grozījumi paredzēja šogad oktobrī indeksēt pensijas
SKATĪS
pagarināt iespēju priekšlaikus pensionēties (pašlaik tāda ir tikai līdz šāgada beigām)
atļaut piecus gadus pirms pensijas vecuma pensionēties vecākiem, kuri izaudzinājuši piecus un vairāk bērnus, kā arī bērnu invalīdu
saglabāt pensionēšanās atvieglojumus cilvēkiem, kuri strādājuši kaitīgos darba apstākļos
Avots: Neatkarīgā