Valsts prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka pensiju indeksācija ir apspriežama, ja par pensiju likuma grozījumiem tiks panākta vienošanās valdību veidojošo partiju koalīcijā. Pagaidām šādas vienošanās nav.
Tieši Valsts prezidents līdz jaunas Saeimas ievēlēšanai nosaka parlamenta dienaskārtību, un ar viņa akceptu izmaiņas pensiju likumā varētu tikt izskatītas. Kā zināms, Saeimā apspriestajā likumprojektā pensiju indeksācija iecerēta jau šoruden, tas nozīmē, ka vecajai Saeimai jāpieņem izmaiņas pensiju likumā, ja tā vēlas realizēt pensiju indeksāciju, vai pensiju palielināšana jāatliek uz tālāku nākotni.
Valsts prezidents Andris Bērziņš jau iepriekšējā nedēļā tikās gan ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Aiju Barču (ZZS) un labklājības ministri Ilonu Jurševsku (ZZS), kā arī deputāti, Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Viņķeli (Vienotība), savukārt šo otrdien – ar valdības vadītāju Valdi Dombrovski (Vienotība). Abu tikšanos ietvaros runāts par pensiju indeksāciju, taču publiski izskanējušie viedokļi un atbildes ir visai nekonkrētas.
Daļēju skaidrību vieš vakar Valsts prezidenta teiktais pēc tikšanās ar premjerministru. «Šajā sfērā ir ļoti pieredzējuši cilvēki – Aija Barča, Ilze Viņķele un, protams, visi Labklājības ministrijā. Šajā pēdējā tikšanās reizē (tikšanās pagājušajā nedēļā – aut.) bija vairāki priekšlikumi, un mans lūgums un ieteikums bija tomēr atrast to labāko, savstarpēji pieņemamāko, protams, ievērojot mūsu saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem. To es varbūt neuzsvēru. Katrā gadījumā visi iespējamie Saeimas lēmumi vai likumi, ja tie neatbildīs mūsu starptautiskajām uzņemtajām saistībām, netiks akceptēti dienaskārtībā.» Prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne Neatkarīgajai precizē, ka izmaiņas pensiju likumā no prezidenta puses tiks virzītas apspriešanai parlamentā, ja Finanšu ministrija (FM) dod jāvārdu un ir skaidrs, ka tās nav pretrunā ar vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem. «Vēl viens papildnosacījums no Valsts prezidenta ir, lai par grozījumiem pensiju likumā, ja tādus virza, ir panākta vienošanās koalīcijā,» sacīja L. Krapāne. Prezidents arī atkārtoti norādīja, ka populisms Saeimas lēmumos netiks pieļauts, un jautājumā par mazo pensiju indeksāciju teica, ka iniciatīvas, kas neatbilst Latvijas starptautiskajām saistībām, netiks virzītas.
Valdību veidojošās partijas Vienotība deputāte Ilze Viņķele norāda, ka indeksācija «mums nav iespējama ne pēc budžeta fiskālā stāvokļa, ne arī pēc tā, ka nākamgad tam var neatrasties nauda».
Jāatzīmē, ka iepriekš sarunās ir panākta vienošanās, ka mazo pensiju saņēmēji ir jāatbalsta, taču netiek konkretizēts, vai ar atbalstu tiek saprasta sociālā palīdzība caur pašvaldību sociālajiem dienestiem. Pretējās domās ir labklājības ministre Ilona Jurševska. «Es joprojām iestājos par pensiju indeksāciju – mazajām pensijām jābūt indeksētām, ņemot vērā pieaugošo inflāciju,» Neatkarīgajai atzina ministre, kura šonedēļ ir atvaļinājumā un politiskās diskusijās par pensijām nepiedalās. I. Jurševska spriež: ja arī pensionāriem tiktu paredzēts atbalsts no pašvaldību budžetiem, tas prasītu papildu līdzekļus, jo jāņem vērā, ka jau tagad pašvaldībām trūkst naudas, lai segtu esošos palīdzības pieprasījumus. «Nesaprotu, kādā veidā pašvaldības vēl varētu atbalstīt pensionārus papildus tam, ko tās jau saskaņā ar likumu dara?» saka ministre. Turklāt nākamgad pašvaldībām vairs nebūs līdzfinansējuma garantētā minimālā ienākuma pabalsta izmaksai.