Maijā minimālo valsts pensiju (vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumā) un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji saņems pārrēķinu par laiku no šā gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim atbilstoši jaunajiem minimālo ienākumu sliekšņiem, informē Labklājības ministrija.
"Indexo" šodien ievieš inovatīvu, Latvijā līdz šim nebijušu 3. pensiju līmeņa risinājumu. Jaunais piedāvājums apvieno unikālu robotizētu ieguldīšanas pieeju, ieguldījumu indeksu fondos un netipiski zemas izmaksas.
Administratīvajai apgabaltiesai vēlreiz būs jāskata lieta par iedzīvotāja minimālo vecuma pensiju. Izskatāmajā lietā pieteicējam ir 30 gadu darba stāžs, no kuriem 27 gadi nostrādāti līdz 1996. gada 1. janvārim, kad mainījās pensiju likums.
Pensijas pārvaldnieku svarīgākais uzdevums ir rūpīgi pārvaldīt līdzekļus, kas ir ieguldīti pensiju fondā. No veiksmīga pārvaldītāja darba ir atkarīgs ieguldīto līdzekļu ienesīgums, līdz ar to arī pensiju plāna dalībnieka uzkrājums vecumdienām.
Tuvojoties svētkiem, kuros atceramies 1990. gada 4. maija Latvijas PSR Augstākās padomes balsojumu par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, Saeimas deputāti reizēm nāk klajā ar iniciatīvām, kas tā vai citādi godina tos Augstākās padomes deputātus, kas atbalstīja neatkarības atjaunošanu. Šādos apstākļos pieņemts likums par šiem deputātiem pienākošos speciālo valsts pensiju un piedāvāts mūžībā aizgājušos deputātus izvadīt ar militāru godu. Tagad Saeima steidz izlabot likumdevēja kļūdu, kas neatkarību atjaunojušo deputātu tuviniekiem pensiju jautājumā liedz tiesības, kuras bauda pārējie valsts iedzīvotāji.
Politiskā līmenī Latvijā diskusijas par iespējamu pensionēšanās vecuma paaugstināšanu pagaidām nav. Latvijā joprojām notiek reforma – pensionēšanās vecums pakāpeniski tiek palielināts, līdz tas sasniegs 65 gadus.
Jau gadiem tiek runāts par dažādiem pensiju līmeņiem un to priekšrocībām, tomēr joprojām sabiedrībā pastāv maldinoši pieņēmumi par uzkrājumu veidošanu un to pozitīvo pienesumu nākotnē. Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par iespējām nodrošināt sev labklājīgas vecumdienas, Luminor pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska atspēko četrus biežākos mītus par pensiju uzkrājumiem.
Valsts kontrole (VK) aicina pensionārus, kuri pensijā devās līdz 2019.gada 31.decembrim, izdarīt izvēli par otrajā pensiju līmenī uzkrātā kapitāla turpmāko izmantošanu, informēja VK pārstāvji.
Saeima šodien pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, lai palielinātu valsts fondēto pensiju jeb pensiju otrā līmeņa plānu ienesīgumu, kā arī veicinātu ieguldījumus nekotētajos finanšu instrumentos.
Lai arī pēdējā gada notikumi parādījuši, ka nereti kļūstam par globālu un grūti kontrolējamu procesu ķīlniekiem, ir lietas, kuras varam mainīt jau tagad, lai nodrošinātu ne tikai nākotni, bet arī sirdsmieru šodien. Kādas ir lielākās neskaidrības par pensiju 2. līmeni?
Jau vairāk nekā gadu ikvienam pensiju otrā līmeņa dalībniekam, kurš vēl nav pieprasījis vecuma pensiju, ir tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa pensiju otrajā līmenī uzkrātais kapitāls gadījumā, ja viņš nenodzīvos līdz vecuma pensijas piešķiršanai. Tomēr iedzīvotāju interese par šo jautājumu vērtējama kā ļoti zema.
Kopš 2020.gada sākuma Latvijā tuviniekiem ir iespējams mantot 2. pensijas līmeņa uzkrājumus. Taču Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati rāda, ka līdz 2020. gada beigām tikai katrs desmitais jeb 11 % no 2. pensiju līmeņa dalībniekiem izvēlējušies, kam novēlēt uzkrāto kapitālu. Luminor bankas pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska norāda, ka pensijas mantošana var kļūt par būtisku atbalstu kādam no tuviniekiem pensijas vecumā, tāpēc ikvienam ieteicams izmantot šo iespēju.
Vidējā pensija Eiropas Savienības valstīs ir virs tūkstoš eiro, kas ir 70 procenti no vidējās neto algas Eiropas Savienībā, savukārt Latvijā vidējā vecuma pensija ir vairāk nekā divas reizes zemāka. Zemākas pensijas nekā Latvijā ir tikai Rumānijā un Bulgārijā.
Latvijā vidējā vecuma pensija ir 365 eiro mēnesī jeb 44% no vidējās neto algas valstī, ceturtdien "Luminor Bank" diskusijā par pensiju sistēmas nākotni sacīja bankas pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas nosaka, ka minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze būs 136 eiro jeb 25% no ienākumu mediānas.
2020.gada valsts svētku brīvdiena, trešdiena, 18.novembris, Latvijas Pasta darbiniekiem būs brīvdiena. Klienti, kam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) piešķirtie pabalsti un pensijas tiek piegādātas dzīvesvietā ar Latvijas Pasta starpniecību un kam izmaksa paredzēta svētku brīvdienā, tās saņems agrāk.
Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi noteikt 136 eiro jeb 25% no ienākumu mediānas.
Latvijā katru gadu rudenī - 1.oktobrī - tiek pārskatīts pensiju apmērs, veicot pensiju indeksāciju. To nosaka likums "Par valsts pensijām". Kas tad ir pensiju indeksācija? Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.