Valsts kontrole (VK) aicina pensionārus, kuri pensijā devās līdz 2019.gada 31.decembrim, izdarīt izvēli par otrajā pensiju līmenī uzkrātā kapitāla turpmāko izmantošanu, informēja VK pārstāvji.
Saeima šodien pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, lai palielinātu valsts fondēto pensiju jeb pensiju otrā līmeņa plānu ienesīgumu, kā arī veicinātu ieguldījumus nekotētajos finanšu instrumentos.
Lai arī pēdējā gada notikumi parādījuši, ka nereti kļūstam par globālu un grūti kontrolējamu procesu ķīlniekiem, ir lietas, kuras varam mainīt jau tagad, lai nodrošinātu ne tikai nākotni, bet arī sirdsmieru šodien. Kādas ir lielākās neskaidrības par pensiju 2. līmeni?
Jau vairāk nekā gadu ikvienam pensiju otrā līmeņa dalībniekam, kurš vēl nav pieprasījis vecuma pensiju, ir tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa pensiju otrajā līmenī uzkrātais kapitāls gadījumā, ja viņš nenodzīvos līdz vecuma pensijas piešķiršanai. Tomēr iedzīvotāju interese par šo jautājumu vērtējama kā ļoti zema.
Kopš 2020.gada sākuma Latvijā tuviniekiem ir iespējams mantot 2. pensijas līmeņa uzkrājumus. Taču Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati rāda, ka līdz 2020. gada beigām tikai katrs desmitais jeb 11 % no 2. pensiju līmeņa dalībniekiem izvēlējušies, kam novēlēt uzkrāto kapitālu. Luminor bankas pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska norāda, ka pensijas mantošana var kļūt par būtisku atbalstu kādam no tuviniekiem pensijas vecumā, tāpēc ikvienam ieteicams izmantot šo iespēju.
Vidējā pensija Eiropas Savienības valstīs ir virs tūkstoš eiro, kas ir 70 procenti no vidējās neto algas Eiropas Savienībā, savukārt Latvijā vidējā vecuma pensija ir vairāk nekā divas reizes zemāka. Zemākas pensijas nekā Latvijā ir tikai Rumānijā un Bulgārijā.
Latvijā vidējā vecuma pensija ir 365 eiro mēnesī jeb 44% no vidējās neto algas valstī, ceturtdien "Luminor Bank" diskusijā par pensiju sistēmas nākotni sacīja bankas pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas nosaka, ka minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze būs 136 eiro jeb 25% no ienākumu mediānas.
2020.gada valsts svētku brīvdiena, trešdiena, 18.novembris, Latvijas Pasta darbiniekiem būs brīvdiena. Klienti, kam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) piešķirtie pabalsti un pensijas tiek piegādātas dzīvesvietā ar Latvijas Pasta starpniecību un kam izmaksa paredzēta svētku brīvdienā, tās saņems agrāk.
Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi noteikt 136 eiro jeb 25% no ienākumu mediānas.
Latvijā katru gadu rudenī - 1.oktobrī - tiek pārskatīts pensiju apmērs, veicot pensiju indeksāciju. To nosaka likums "Par valsts pensijām". Kas tad ir pensiju indeksācija? Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.
Labklājības ministrija aprēķinājusi indeksus, kurus izmantos šā gada pensiju pārskatīšanā. Indeksējot vecuma pensijas, piemēros indeksu atkarībā no seniora darba stāža – jo lielāks darba stāžs, jo lielāks pensijas pielikums.
Izdienas pensijas saņēmējam, piešķirot vecuma pensiju, ja tās apmērs ir mazāks par iepriekš saņemto izdienas pensiju, ienākumu līmenis saglabāsies tādā pašā apmērā, kāds bija līdz vecuma pensijas piešķiršanai, paredz otrdienas valdības sēdē atbalstītie grozījumi.
Reaģējot uz Satversmes tiesā ierosināto lietu, tiek piedāvāts celt vecuma pensijas bāzi līdz 163 eiro tagadējo 80 eiro vietā, piektdien medijiem paziņoja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Pensionāri jau ilgstoši iestājās par pensiju neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet, neraugoties pat uz savāktajiem vairāk nekā 12 000 parakstu, nodokļa piemērošana pensijām nav atcelta. Vienīgais, ko panākuši seniori un viņu atbalstītāji, ir ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšana.
Luminor bankas aptaujā noskaidrots, ka 80% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņiem nav pietiekami daudz īpašumu un uzkrājumu, lai varētu izdzīvot pensijas vecumā. Tajā pašā laikā vairāk nekā puse jeb 55% iedzīvotāju neveic uzkrājumus 3. pensiju līmenī un neplāno to sākt darīt.
Šā gada Lieldienas ikšķilieša Freda mājās aizvadītas pie tukša galda. Viņš marta beigās saņēmis pensiju un kopā ar ģimeni devies uz veikalu iepirkties, taču tur pārdevējai radušās aizdomas, ka viņa 500 eiro banknote ir viltota, vēstīja raidījums "Bez Tabu".
Tiesībsargs iesniedzis Satversmes tiesā jau nākamo pieteikumu saistībā ar sociālo nodrošinājumu, šoreiz par minimālās vecuma pensijas apmēra neatbilstību Satversmei. Minimālās pensijas pamata apmērs ir vien 80 eiro, un pat ar lielu darba stāžu minimālā pensija cilvēkiem pārsniedz vien 150 eiro mēnesī. Tiesībsargs aicina tiesu atzīt Ministru kabineta noteikumu par minimālās vecuma pensijas apmēru 2. un 3. punktu par neatbilstošiem Satversmes 1., 91. un 109. pantam.