Vairums Baltijas valstu iedzīvotāji ir vienisprātis, ka papildu uzkrājumu pensijai ir jāsāk veidot jau vecumā no 18 līdz 24 gadiem, liecina Luminor veiktā aptauja Baltijas valstīs.
Nākotnes pensiju veido dzīves laikā nomaksātie nodokļi, un šobrīd pensiju uzkrājumam valsts novirza 20% no personas bruto ienākumiem. Ja persona kādu iemeslu dēļ nestrādā, tas atstāj ietekmi uz nākotnes pensiju.
Mūsu 2. pensiju līmenis pēdējos gados ir strauji audzējis efektivitāti, taču VSAA dati liecina, ka liela daļa pensiju sistēmas dalībnieku vēl joprojām nav izmantojuši savas iespējas palielināt pensiju kapitālu ilgtermiņā un potenciāli zaudē nozīmīgu kapitāla daļu dēļ savam vecumam nepareizi izvēlēta pensiju plāna, pauž Iļja Arefjevs, IPAS INDEXO Izpilddirektors.
Valdība nolēmusi nākamajā gadā ar nodokli neapliekamo pensiju minimumu palielināt divreiz. Politiskā vienošanās paredz gada sākumā to palielināt vien par pārdesmit eiro, savukārt gada vidū celt līdz 500 eiro.
Latvijas iedzīvotāji, aizejot pensijā, saņem tikai pusi no ienākumiem, kuri bija pirms pensionēšanās, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati.
Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, attiecība starp darba samaksu un vidējo pensijas apmēru Latvijā šobrīd sasniedz 54,3 %.
Par nākotni ir divas pozitīvas ziņas, bet viena – dara bažīgus, proti, prognozes liecina, ka cilvēki dzīvos ilgāk un līdz ar to pavadīs pensijas vecumā vairāk gadu, bet, ja pašlaik pensiju vienam senioram nodrošina divi strādājošie, tad pēc vairākiem gadu desmitiem tas būs jāmēģina izdarīt vienam strādājošajam.
Finanšu nozares asociācijas organizēts pasākums pensiju otrā līmeņa popularizēšanai iekrita tajā dienā, kad visa pasaule sekoja ASV vadītās militārās ekspedīcijas dalībnieku bēgšanai no Afganistānas galvaspilsētas Kabulas.
Vācijas kancleres Angelas Merkeles pensija pēc amata atstāšanas būs apmēram 15 000 eiro mēnesī, liecina Vācijas Nodokļu maksātāju asociācijas aprēķini.
Labklājības ministrijas prioritāro pasākumu sarakstā kā viens no priekšlikumiem iekļauts pensiju neapliekamā minimuma būtisks palielinājums. Pašlaik pensionāriem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par summu, kas lielāka par 330 eiro.
“Pensionāriem vispār nevajadzētu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, taču tas tā būtu ideālajā pasaulē,” Neatkarīgajai saka labklājības ministrs Gatis Eglītis, kurš apņēmies pārējos koalīcijas partnerus pārliecināt, kāpēc pensijām jau nākamgad jānosaka 500 eiro neapliekamais minimums.
Labklājības ministrijas nākamā gada prioritāšu sarakstā iekļautajiem pasākumiem nepieciešami vairāk nekā 76,5 miljoni eiro. Viena no prioritātēm ir atjaunot pensiju piemaksu piešķiršanu, un, ja valdība atbalstīs labklājības nozares prioritātes, pensiju piemaksas jau nākamgad saņems vēl vismaz 25 000 pensionāru.
Pagaidām nav signālu par vēl kāda apdrošinātāja plāniem iesaistīties mūža pensijas apdrošināšanā, intervijā aģentūrai LETA atzina dzīvības apdrošināšanas kompānijas "Compensa Life Vienna Insurance Group" ("Compensa Life") Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons.
No 2023.gada Latvijā varētu ieviest bāzes pensiju 136 eiro apmērā, šādu ieceri intervijā laikrakstam "Diena" paudis labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).
Statistiski vidējās vecuma pensijas pieaugums no 1,11 eiro 1990. gadā līdz 410,97 eiro šā gada maijā nenozīmē, ka pensionāru labklājība būtu cēlusies simtiem reižu.
Jaunais labklājības ministrs Gatis Eglītis LTV raidījumā “1:1” izteica pieņēmumu, ka ar mūsu pensiju sistēmu ne viss ir kārtībā, un tāpēc to nepieciešams koriģēt. Kādas tieši korekcijas Eglītis gribēja ieteikt, tā arī nevarēja īsti saprast. Kaut ko pa roku galam pateica, izsaucot sabiedrības sašutuma vētru.
Labklājības ministrija atturīgi komentē iespējamos variantus bāzes pensijas ieviešanai, tomēr ir apspriesti vairāki varianti gan par bāzes pensijas apmēru, gan par aprēķināšanas modeli. Bāzes pensijas apmērs varētu būt 109 vai 136 eiro, un to maksātu no valsts pamatbudžeta.
Jāņem vērā, ka, par bāzes pensiju nosakot 136 eiro katram pensionāram, valsts pamatbudžetā papildus vajadzētu 500 līdz 700 miljonus eiro atkarībā no bāzes pensijas aprēķina mehānisma.