Pensija

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi noteikt 136 eiro jeb 25% no ienākumu mediānas.

Šodien notiks ikgadējā pensiju un atlīdzību indeksācija, kā rezultātā tiks indeksētas pensijas, kas nepārsniedz 454 eiro.

Latvijā katru gadu rudenī - 1.oktobrī - tiek pārskatīts pensiju apmērs, veicot pensiju indeksāciju. To nosaka likums "Par valsts pensijām". Kas tad ir pensiju indeksācija? Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Labklājības ministrija aprēķinājusi indeksus, kurus izmantos šā gada pensiju pārskatīšanā. Indeksējot vecuma pensijas, piemēros indeksu atkarībā no seniora darba stāža – jo lielāks darba stāžs, jo lielāks pensijas pielikums.

Izdienas pensijas saņēmējam, piešķirot vecuma pensiju, ja tās apmērs ir mazāks par iepriekš saņemto izdienas pensiju, ienākumu līmenis saglabāsies tādā pašā apmērā, kāds bija līdz vecuma pensijas piešķiršanai, paredz otrdienas valdības sēdē atbalstītie grozījumi.

Reaģējot uz Satversmes tiesā ierosināto lietu, tiek piedāvāts celt vecuma pensijas bāzi līdz 163 eiro tagadējo 80 eiro vietā, piektdien medijiem paziņoja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Pensionāri jau ilgstoši iestājās par pensiju neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet, neraugoties pat uz savāktajiem vairāk nekā 12 000 parakstu, nodokļa piemērošana pensijām nav atcelta. Vienīgais, ko panākuši seniori un viņu atbalstītāji, ir ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšana.

Luminor bankas aptaujā noskaidrots, ka 80% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņiem nav pietiekami daudz īpašumu un uzkrājumu, lai varētu izdzīvot pensijas vecumā. Tajā pašā laikā vairāk nekā puse jeb 55% iedzīvotāju neveic uzkrājumus 3. pensiju līmenī un neplāno to sākt darīt.

Šā gada Lieldienas ikšķilieša Freda mājās aizvadītas pie tukša galda. Viņš marta beigās saņēmis pensiju un kopā ar ģimeni devies uz veikalu iepirkties, taču tur pārdevējai radušās aizdomas, ka viņa 500 eiro banknote ir viltota, vēstīja raidījums "Bez Tabu".

Tiesībsargs iesniedzis Satversmes tiesā jau nākamo pieteikumu saistībā ar sociālo nodrošinājumu, šoreiz par minimālās vecuma pensijas apmēra neatbilstību Satversmei. Minimālās pensijas pamata apmērs ir vien 80 eiro, un pat ar lielu darba stāžu minimālā pensija cilvēkiem pārsniedz vien 150 eiro mēnesī. Tiesībsargs aicina tiesu atzīt Ministru kabineta noteikumu par minimālās vecuma pensijas apmēru 2. un 3. punktu par neatbilstošiem Satversmes 1., 91. un 109. pantam.

Vairums jeb 69,1% iedzīvotāju joprojām izvēlas pensiju otrā līmeņa uzkrājumus nāves gadījumā nodot mantojumā, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) jaunākie dati. 

Manuprāt, pensionārs Jānis Felsbergs (skat. nra.lv portālu), sacīdams, ka «mani ārstniecības izdevumi šobrīd sasniedz jau ap 30% no manas «uz rokas» saņemtās pensijas. Bet pensija ir krietni zemāka par pēc ES metodikas aprēķināto nabadzības riska robežu.

Šis gads atnesa labas ziņas strādājošiem un sociālās iemaksas veicošiem Latvijas iedzīvotājiem – tagad ikvienam ir iespēja izvēlēties, ko darīt ar savu otrā pensiju līmeņa uzkrājumu gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Līdz šim, cilvēkam nomirstot priekšlaicīgi, uzkrājums palika sociālajā budžetā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra informatīvā kampaņā un sociālajos tīklos aktīvi aicina cilvēkus izvēlēties, ko darīt ar otrā pensiju līmeņa uzkrājumu, un divi no iespējamiem variantiem ir saistīti ar uzkrājuma atstāšanu mantojumā – vai nu Civillikumā noteiktā kartībā saviem likumīgajiem mantiniekiem, vai jebkurai citai personai, kura to varēs pieskaitīt savam otrā pensiju līmeņa kapitālam.

Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par valstī noteiktās minimālās pensijas atbilstību Satversmei. Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas pieteikuma. Iesniedzēji izteikuši bažas par to, ka minimālie pensiju apmēri ir mazāki par nabadzības slieksni. Tas neļauj cilvēkam nodrošināt pat pamatvajadzības.

Vidējais pensijas apmērs pērn ir pieaudzis par 31 eiro, novembrī sasniedzot 382 eiro, liecina jaunākie Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, kuri ir pensiju otrā līmeņa dalībnieki un jau izdarījuši izvēli, kam atstāt valsts fondētajā sistēmā uzkrāto, izvēlējušies to nodot mantojumā Civillikuma noteiktā kārtībā. Kopumā no vairāk nekā miljona lēmumu pieņēmuši jau 29 000 iedzīvotāju.

Šogad ir stājušās spēkā nozīmīgas izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz tiesības ikvienam pensiju otrā līmeņa dalībniekam novēlēt savas pensijas otrajā līmenī uzkrāto kapitālu. Tiesa, šādas mantošanas tiesības ir gadījumā, ja persona nomirst pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Līdz šim mantot vai kā citādi izmantot uzkrājumu otrajā pensiju līmenī nebija iespējams, tas palika valsts speciālajā pensiju budžetā un šie līdzekļi tika izmantoti esošo pensionāru pensiju izmaksai.

 No šī gada vēl par trim mēnešiem palielināts pensionēšanās vecums, līdz ar to šogad tiesības uz valsts vecuma pensiju šogad būs personām, kuras sasniegušas 63 gadu un 9 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiemto, nosaka izmaiņas likumā "Par valsts pensijām".

No šī gada iedzīvotājiem ir iespēja pieteikties mantot otrā līmeņa pensijas, bet, ja izvēle netiks izdarīta, uzkrājums tā veicēja nāves gadījumā tiks ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā, paredz Ministru kabineta noteikumu grozījumi.

 Mūža pensijas apdrošināšanā šogad deviņos mēnešos dzīvības apdrošinātāji bruto prēmijās kopumā parakstījuši 23,198 miljonus eiro, kas ir par 36,4% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.