Pensija

Tiesībsargs iesniedzis Satversmes tiesā jau nākamo pieteikumu saistībā ar sociālo nodrošinājumu, šoreiz par minimālās vecuma pensijas apmēra neatbilstību Satversmei. Minimālās pensijas pamata apmērs ir vien 80 eiro, un pat ar lielu darba stāžu minimālā pensija cilvēkiem pārsniedz vien 150 eiro mēnesī. Tiesībsargs aicina tiesu atzīt Ministru kabineta noteikumu par minimālās vecuma pensijas apmēru 2. un 3. punktu par neatbilstošiem Satversmes 1., 91. un 109. pantam.

Vairums jeb 69,1% iedzīvotāju joprojām izvēlas pensiju otrā līmeņa uzkrājumus nāves gadījumā nodot mantojumā, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) jaunākie dati. 

Manuprāt, pensionārs Jānis Felsbergs (skat. nra.lv portālu), sacīdams, ka «mani ārstniecības izdevumi šobrīd sasniedz jau ap 30% no manas «uz rokas» saņemtās pensijas. Bet pensija ir krietni zemāka par pēc ES metodikas aprēķināto nabadzības riska robežu.

Šis gads atnesa labas ziņas strādājošiem un sociālās iemaksas veicošiem Latvijas iedzīvotājiem – tagad ikvienam ir iespēja izvēlēties, ko darīt ar savu otrā pensiju līmeņa uzkrājumu gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Līdz šim, cilvēkam nomirstot priekšlaicīgi, uzkrājums palika sociālajā budžetā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra informatīvā kampaņā un sociālajos tīklos aktīvi aicina cilvēkus izvēlēties, ko darīt ar otrā pensiju līmeņa uzkrājumu, un divi no iespējamiem variantiem ir saistīti ar uzkrājuma atstāšanu mantojumā – vai nu Civillikumā noteiktā kartībā saviem likumīgajiem mantiniekiem, vai jebkurai citai personai, kura to varēs pieskaitīt savam otrā pensiju līmeņa kapitālam.

Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par valstī noteiktās minimālās pensijas atbilstību Satversmei. Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas pieteikuma. Iesniedzēji izteikuši bažas par to, ka minimālie pensiju apmēri ir mazāki par nabadzības slieksni. Tas neļauj cilvēkam nodrošināt pat pamatvajadzības.

Vidējais pensijas apmērs pērn ir pieaudzis par 31 eiro, novembrī sasniedzot 382 eiro, liecina jaunākie Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, kuri ir pensiju otrā līmeņa dalībnieki un jau izdarījuši izvēli, kam atstāt valsts fondētajā sistēmā uzkrāto, izvēlējušies to nodot mantojumā Civillikuma noteiktā kārtībā. Kopumā no vairāk nekā miljona lēmumu pieņēmuši jau 29 000 iedzīvotāju.

Šogad ir stājušās spēkā nozīmīgas izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz tiesības ikvienam pensiju otrā līmeņa dalībniekam novēlēt savas pensijas otrajā līmenī uzkrāto kapitālu. Tiesa, šādas mantošanas tiesības ir gadījumā, ja persona nomirst pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Līdz šim mantot vai kā citādi izmantot uzkrājumu otrajā pensiju līmenī nebija iespējams, tas palika valsts speciālajā pensiju budžetā un šie līdzekļi tika izmantoti esošo pensionāru pensiju izmaksai.

 No šī gada vēl par trim mēnešiem palielināts pensionēšanās vecums, līdz ar to šogad tiesības uz valsts vecuma pensiju šogad būs personām, kuras sasniegušas 63 gadu un 9 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiemto, nosaka izmaiņas likumā "Par valsts pensijām".

No šī gada iedzīvotājiem ir iespēja pieteikties mantot otrā līmeņa pensijas, bet, ja izvēle netiks izdarīta, uzkrājums tā veicēja nāves gadījumā tiks ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā, paredz Ministru kabineta noteikumu grozījumi.

 Mūža pensijas apdrošināšanā šogad deviņos mēnešos dzīvības apdrošinātāji bruto prēmijās kopumā parakstījuši 23,198 miljonus eiro, kas ir par 36,4% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Parīzē otrdien sākusies liela protesta akcija pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju sistēmas reformu. Protestos šoreiz iesaistījušās arī mērenāk noskaņotās arodbiedrības, lai gan viņu prasības ir nedaudz pieticīgākas. Francijas lielākās arodbiedrības CFDT līderis Lorāns Bergers medijiem atklāja, ka CFDT iebilst pret plānoto minimālā vecuma palielināšanu pilnas pensijas saņemšanai un vēlas "pasākumus sociālā taisnīguma stiprināšanai". Tikmēr kreisās arodbiedrības CGT līderis Filips Martiness, kurš bijis vadošais spēks streikos un protestos pret pensiju sistēmas reformu, pauda viedokli, ka valdībai būtu jāuztver šie protesti kā zīme par arodbiedrību vienoto pretestību un jāpārdomā šī lieta. Francijas mediji vēsta, ka protesti šodien notiek arī Lionā, Marseļā, Bordo un Nantē.

Latvijas Pensionāru federācija rosina atjaunot pensiju indeksāciju divas reizes gadā, indeksējot pensiju apmēru, kurš ir pensijas neapliekamā minimuma apmērā.

Latvijā vairāk nekā 20 tūkstoši senioru mēnesī saņem pensiju minimālos apmēros, pat neraugoties uz 20 gadu darba stāžu. Katrus trīs mēnešus Latvijā vairāk nekā 500 cilvēkiem piešķir minimālo pensiju. Vidējais minimālās pensijas saņēmēju darba stāžs šogad ir 21 gads.

Aptuveni trīs ceturtdaļas Baltijas iedzīvotāju uztrauc tas, kāda būs viņu finansiālā situācija, dodoties pensijā. Neskatoties uz to, daudzi arvien neko nedara, lai uzkrātu papildu līdzekļus savai pensijai, rāda Baltijas valstīs veiktā Luminor aptauja.

Latvijā pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri veido privātus uzkrājumus nākotnei, kā arī uzkrājumus nākotnei aktīvāk veido veselīga dzīvesveida piekritēji, secināts SEB bankas jaunākajā aptaujā Pensometrs.

Lielākās pensijas Latvijā svārstās robežās no 9000 līdz 19 400 eiro, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pastāstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Nākamgad plānots palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu tikai cilvēkiem ar invaliditāti, un lai arī Labklājības ministrijas sākotnējos plānos bija palielināt šo pabalstu arī citiem iedzīvotājiem, piemēram, vecuma pensionāriem, kuriem nav tiesību saņemt vecuma pensiju, tomēr šiem pabalstu saņēmējiem arī nākamgad pabalsts paliks tikpat liels, kāds tas bijis jau daudzus gadus, proti, 64 eiro.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) tomēr meklēs pensiju piegādes kompensēšanai nepieciešamo finansējumu Labklājības ministrijas (LM) budžetā, informēja ministres padomniece Liesma Kalve.

Valstij būtu jākompensē pensiju piegāde pilnā apmērā, nevis tikai tās sadārdzinājums, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē rosināja vairāki uzaicinātie un deputāti.