Latvijas iedzīvotāji nav pārliecināti par spēju sevi finansiāli nodrošināt vecumdienās, un trešdaļa (32%) pensijas vecumu sagaida ar bažām, jo zina, ka ienākumi nebūs pietiekami, liecina Luminor bankas veiktā aptauja.
Lai aizvadītu savas sapņu vecumdienas, iedzīvotāji visvairāk vēlētos dzīvot savā īpašumā un ceļot.
Visvairāk par savu finansiālo stabilitāti norūpējušies aptaujātie virs 50 gadu vecumam. Tajā pašā laikā gandrīz puse (44%) aptaujāto līdz 40 gadiem par pensijas vecumu vēl nedomā vispār. Iedzīvotājus uztrauc arī veselības stāvoklis - katrs piektais norāda, ka pensijas vecumu sagaida ar neziņu, jo māc bažas par veselību.
“Aptauja liecina, ka vairāk par finansiālo nodrošinājumu vecumdienās ir norūpējušās sievietes. Statistika liecina, ka sievietes joprojām saņem mazāku atalgojumu nekā vīrieši, strādājot līdzvērtīgos amatos. Arī paredzamais mūža ilgums sievietēm ir par gandrīz 10 gadiem ilgāks nekā vīriešiem. Saglabājoties augstam iedzīvotāju skaitam, kas par savu pensiju vēl nedomā, samazinās iespējas veidot uzkrājumus vecumdienām un laikus tām sagatavoties. Vislielāko paļāvību uz valsts pensiju sistēmu un bērnu vai radinieku atbalstu izteikuši aptaujāti virs 60, jo visticamāk jau šobrīd saņem atbalstu no tuviniekiem. Taču jaunāki respondenti uz to praktiski nepaļaujas vispār,” stāsta Luminor Pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.
Pieaugot aptaujāto vecumam, pieaug arī iedzīvotāju gaidas par brīvo laiku. Lai aizvadītu sapņu vecumdienas, vairāk nekā puse aptaujāto vēlētos dzīvot savā privātmājā vai dzīvoklī un ceļot (56%). Kamēr savs īpašums svarīgs gados jaunākiem respondentiem, ceļošana svarīga visām vecuma grupām. Iedzīvotājiem svarīgi arī pietiekami līdzekļi medicīnas pakalpojumiem un medikamentiem, lai varētu pienācīgi parūpēties par savu veselību. Aptuveni piektajai daļai ir svarīga spēja finansiāli atbalstīt arī savus bērnus un mazbērnus, kā arī apmeklēt kultūras pasākumus, kafejnīcas un citas izklaides vietas.
“Arvien vairāk ir jūtams, ka iedzīvotāji vēlas pavadīt aktīvas vecumdienas - ceļot, doties uz sabiedriskiem pasākumiem, iekopt mazdārziņu, atļauties skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumus, taču tam ir nepieciešams finansējums. Līdz ar to iedzīvotāju sapņi atduras pret finansiālo nedrošību. Lai to mainītu, ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu finansiālo nodrošinājumu un īstermiņa domāšana jāmaina uz ilgtermiņa, veicot personiskus uzkrājumus nākotnei.” skaidro A. Dobrovoļska.