Labklājības ministrs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija) nākamnedēļ valdību veidojošo politisko partiju koalīciju iepazīstinās ar priekšlikumiem pasākumiem maznodrošināto Latvijas iedzīvotāju atbalstam.
No pašreizējām diskusijām izriet, ka politiķiem nāksies principiāli vienoties, kā atbalstīt seniorus - izmaksāt vēl vienu vienreizēju pabalstu, veikt indeksāciju divas reizes gadā vai agrāk nekā rudenī vai arī realizēt ideju par tā saukto trīspadsmito pensiju.
Labklājības ministrs Gatis Eglītis apliecina, ka ir saņēmis uzdevumu no valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa - sagatavot priekšlikumus atbalsta pasākumiem, lai mazinātu “sitienu” pa iedzīvotāju maciņiem cenu pieauguma dēļ. “Vasaras un rudens mēnešos cenu pieaugums būs vēl redzamāks,” Latvijas Radio raidījumā “Krustpunkti” sacīja labklājības ministrs. Viņam premjera uzstādījums ir skaidrs, un jau nākamnedēļ, uzreiz pēc Lieldienām, ministrs koalīcijas sanāksmē informēs kolēģus no citiem politiskajiem spēkiem par Labklājības ministrijas priekšlikumiem.
Runājot jau konkrētāk par priekšlikumiem, ministrs atzina, ka pašlaik vairs nav iespējams maksāt universālus pabalstus, tas ir, visiem vienādus, neatkarīgi no pensionāra vai ģimenes finansiālās situācijas. “Mēs to nevaram pašlaik atļauties,” teica ministrs. “Finansiāli nevaram atļauties šādu politiku. Atbalstam jābūt mērķētam uz tām iedzīvotāju grupām, kuras cenu pieaugums ietekmē vissmagāk.”
Šā gada maijā beigsies visi līdzšinējie atbalsta pasākumi ģimenēm ar bērniem un senioriem - gan vakcinēto senioru atbalsts, gan pabalsts saistībā ar elektroenerģijas cenu kāpumu. Tomēr cenas ir būtiski kāpušas un, visticamāk, kāps vēl. “Mūsu plāns ir ieviest vairākus atbalsta pasākumus gada otrajā pusē konkrētām mērķgrupām, kurām nepieciešams atbalsts,” teica Gatis Eglītis. Vecuma pensijas un invaliditātes pensijas ir zemas, tāpēc viens no piedāvājumiem ir ātrāka pensiju indeksācija šajā gadā. Taču otrs - jau konkrētāks piedāvājums ir, izmantojot maznodrošinātās personas vai trūcīgas personas slieksni, piešķirt vienreizēju pabalstu.
“Es pašlaik runāju tikai kā par ideju, kā piemēru, bet tas varētu būt 200 eiro maksājums iedzīvotājiem, kuru pensijas nepārsniedz 436 eiro,” teica ministrs.
Tieši šāds pensijas apmērs kā ienākumu līmenis, lai varētu saņemt pabalstu, pašlaik izvēlēts saistībā ar minimālā ienākuma līmeni valstī jeb maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni. Pašlaik maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnim noteikts maksimālais apmērs. To katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.
Labklājības ministrs arī sacīja, ka nākamgad tiks palielināti minimālo ienākumu sliekšņi un turpmāk tas tiks darīts reizi gadā, nevis trīs gados. Tas attiektos uz minimālajām vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijām, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, garantēto minimālo ienākumu slieksni, trūcīgo un maznodrošināto mājsaimniecību ienākumiem.
“Neatkarīgā” rakstīja, ka Labklājības ministrija plāno pensiju indeksāciju veikt agrāk, tas ir, pārcelt no oktobra uz septembri. Taču ir arī vēl citi priekšlikumi, par ko būs jāvienojas politiķiem. Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”) norāda, ka, ņemot vērā līdzekļu uzkrājumu sociālajā budžetā (1,6 miljardi eiro), ir apsverama doma īstenot indeksāciju divas reizes gadā. Viņš iesniedzis arī šādu priekšlikumu pensiju likuma izmaiņām. Deputāts argumentē, ka tieši pensionāru pārtikas grozs ir sadārdzinājies visbūtiskāk, jo cenas augušas visstraujāk tām precēm, kuras ikdienā visvairāk izmanto seniori - maize, piens un līdzīgi. Vēl apspriežams ir jautājums par pensiju piemaksu senioriem, kuru pensijas nepārsniedz 500 eiro. “Ja kāds jautā, kāpēc tieši senioriem, tad atbilde ir tāda, ka senioru ienākumus nekādi citādi nevar palielināt, atšķirībā no algas, kur darbinieki var lūgt algas palielinājumu,” sacīja A. Klementjevs.
Savukārt Saeimas deputāts Juris Pūce (“Attīstībai/Par”) kā vienu no risinājumiem redz pensiju indeksāciju jau pavasarī, jo tad indeksācijas rezultātā palielinātās pensijas cilvēki sāktu saņemt jau no pavasara un tas būtu ikmēneša ieguvums, nevis tikai vienreizējs.
