Plānots noteikt, ka no 2024.gada 7% fondēto pensiju līdzekļu jāiegulda dzīvojamā fonda investīcijās

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas nosaka, ka no 2024.gada ne mazāk kā 7% no fondēto pensiju līdzekļiem iegulda Latvijas dzīvojamā fonda atjaunošanas vai līdzīgās investīcijās.

Pēc labklājības ministra Gata Eglīša (K) priekšlikuma plānots noteikt, ka ne mazāk kā 7% no fondēto pensiju shēmas līdzekļiem tiek ieguldīti investīcijās, kas vērstas uz Latvijas dzīvojamā fonda atjaunošanu, renovāciju vai energoefektivitātes uzlabošanu.

Koalīcijas partiju deputāti šajā jautājumā balsoja atšķirīgi.

Grozījumi arī paredz valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekam veicināt informācijas pieejamību par otrajā pensiju līmenī uzkrāto pensijas kapitālu.

Patlaban informāciju par otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu valsts pārvaldes pakalpojumu portālā "www.latvija.lv" aplūko ap 10% no visiem valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem, savukārt portālā "manapensija.lv" - vidēji 3% lietotāju. Tas nozīmē, ka ļoti liels skaits valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku par savu otro pensiju līmeņa uzkrājumu neinteresējas un ir jāmeklē papildu informācijas nodošanas veidi, kā šos dalībniekus informēt par viņu uzkrājumu, izmantojot tās vietnes un informācijas kanālus, ko dalībnieki izmanto ikdienā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka visvairāk jeb 83,8% iedzīvotāju izmanto e-pastu, bet vēl 79,4% - internetbanku, tādēļ Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka informācija par valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka pensiju uzkrājumu jāatspoguļo arī citās drošās informācijas platformās, kur paredzēta droša klienta autorizācija.

Vienlaikus LM uzsver, ka informācijas atspoguļošana pieļaujama tikai pēc tam, kad saņemta valsts fondētā pensiju shēmas dalībnieka atļauja šādai datu atspoguļošanai, tādējādi nodrošinot, ka ne informācijas platformas īpašniekam vai uzturētājam, ne citām trešajām personām šie dati nav pieejami, apstrādājami vai saglabājami.

Grozījumos minēts, ka informācijas par pensijas uzkrājumu pieejamība dalībniekiem ērtos kanālos, piemēram, internetbankā, veicinās viņu interesi par pensijas uzkrājuma veidošanās pamatjautājumiem, tai skaitā savu noguldījumu, plānu ienesīgumu un vecumam atbilstoša plāna izvēles nozīmīgumu. Tāpat tas uzlabos dalībnieku finanšu pratību, saņemot personalizētas konsultācijas un pārskatus, tādējādi veicinot arī uzkrāšanas un nodokļu samaksas kultūru.

Lai ieguldītu uzkrātos līdzekļus vienlaikus droši un ar vislabāko iespējamo atdevi, valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem ir sistemātiski jāatgādina par nepieciešamību, tuvojoties pensijas vecumam, samazināt investīciju risku. Tādēļ ir nepieciešams uzlabot un pilnveidot komunikāciju ar dalībniekiem, nodrošinot, lai līdzekļu pārvaldītāji varētu sniegt tiem ieteikumus par piemērotāko rīcību, sasniedzot nākamo sava dzīves cikla posmu.

LM ieskatā, pēc attiecīgā konta izraksta sniegšanas, nepieciešams dot iespēju personai aplūkot savus datus par pensiju uzkrājumu attiecīgajās platformās. Likumprojekts šo iespēju dod tikai tādiem subjektiem, kuri ir tiesīgi sniegt līdzvērtīgus pakalpojumus, proti, konta informācijas pakalpojumu, kas ir pakalpojums, kura sniegšana ir reģistrējama Finanšu un kapitāla tirgus komisijā. Līdz ar to darbu ar personas datiem veiks juridiskas personas, kas ir kvalificētas un uzraudzītas, un kurām ir atbilstošas procedūras un resursi.

Vienlaikus ir jāparedz iespēja fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam zināt tās personas, kuru līdzekļus tas pārvalda. Proti, viņa pienākums būtu sazināties ar šīm personām un sniegt informāciju par to, vai šī persona atrodas viņas vecumam atbilstošā ieguldījumu plānā, kā arī dod iespēju personai izmantot līdzekļu pārvaldītāja resursus, lai izprastu, vai viņas izvēlētais ieguldījumu plāns saskan ar viņas vēlmēm un pārliecību.

Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs informāciju fondēto pensiju shēmas dalībniekam sniedz pats vai ar minētās trešās personas starpniecību.

Savukārt, lai līdzekļu pārvaldītājs sniegtu konsultāciju, viņam valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieks ir jāatrod, neradot situāciju, ka konsultācija kļūdas pēc tiek sniegta kādai citai personai.

Primāri dalībnieku var atrast, izmantojot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras starpniecību, kā arī ar citu personu palīdzību, ja trešo personu, fizisko personu un pārvaldītāja sadarbības tiesiskais ietvars konkrētajā situācijā atļaus izmantot pieeju, ka pārvaldītājs sazinās ar viņiem, izmantojot pakalpojumu sniedzējiem pieejamos datus un viņu vidē, piemēram, īsziņa telefonā vai ziņa internetbankā. LM paredz, ka šis otrais būs populārākais kanāls, lai fizisko personu atrastu un piedāvātu viņai konsultāciju, sniegtu atgādinājumu.

Tāpat personas sasniegšana var notikt, izmantojot "www.latvija.lv". Attiecīgi brīdī, kad persona būs atrasta, viņa saņems informāciju par ieteicamo rīcību, kā arī pati varēs piekrist neklātienes telefona vai klātienes sarunai, lai tālāk precizētu jautājumus gan par piemērotāko vecumu kādā noteiktā ieguldījumu plānā, gan ieguldījumu plāna principiem, kā arī par citām ar ieguldījumiem saistītiem jautājumiem atbilstoši katras personas vajadzībām

Pēc likumprojekta piemērošanas pirmajiem gadiem varēs arī secināt, kā vislabāk sasniegt dalībniekus, un tad pēc cilvēku paradumu izpētes varēs secināt, kuru datu apstrādi izbeigt, ja tā nebūs rezultatīva.