Putins četras stundas garā runā draud Eiropai ar ļoti skaidru, militāru atbildi
Krievijai nav un nekad nav bijis nodoma uzbrukt NATO, tas ir neiedomājami; karu Ukrainā izprovocēja un iesāka Eiropa; Krievija karo pret visu NATO bloku; Krievijai būs ļoti spēcīga un pārliecinoša atbilde uz Eiropas militarizāciju; militārajā ziņā Krievija tikai atbildēs, taču tas būs ļoti skarbi - tās bija galvenās Krievijas diktatora Vladimira Putina runas tēzes domnīcas "Valdaja diskusiju klubs" forumā.
Protams, aizvadītajā nedēļā krievu propaganda par galveno starptautisko notikumu padarīja tieši šo Kremļa diktatora četras stundas garo runu. Šis vērtējums gan ir stipri pārspīlēts. Pārskatot Rietumu medijus, redzams, ka šai runai ir veltīti tikai samērā īsi informatīvi atreferējumi. Katrā ziņā, pretēji krievu apgalvojumam, Putina runa nekļuva par jebkādu "pavērsiena punktu" starptautiskajā darba kārtībā. Tā, protams, ir krievu vēlmju domāšana.
Zīmīgi, ka Putins savā runā Krieviju iezīmēja kā upuri Rietumu meliem un arogancei, taču šis "upuris" esot atriebes pilns un nežēlīgs. Proti, viņa versijā Rietumu partneri 1991. gadā neatkarību ieguvušo Krieviju atgrūda, nerēķinājās ar tās interesēm, tā vietā veica valsts apvērsumus postpadomju valstīs, kas pēc noklusējuma ir Krievijas ģeopolitisko interešu zonā.
Valdaja runa bija pārpilna ar pārspriedumiem, ka pagātnē aiziet vienpolārā pasaule ar ASV dominanci un vietā nāk daudzpolāra pasaule ar vairākiem varas centriem, kas esot balstīta nevis apspiešanā, bet partnerībā. Tiesa, Putins noklusēja, ka viņa daudzinātajā daudzpolārajā pasaulē nozīme ir tikai lielvarām, bet pārējās valstis tiek sadalītas pa to interešu sfērām.
Lielu runas daļu Putins veltīja Eiropas kritikai, norādot, ka tā ir zaudējusi savas vērtības un identitāti, to pārņēmusi ekonomiskā krīze, Eiropa ir nekonkurētspējīga un nogājusi starptautiskās dienaskārtības perifērijā. Vienlaikus Kremļa diktators bargi draudēja Eiropai, īpaši Vācijai, ka tās vēlme bruņoties un militarizēties sastapsies ar spēcīgu Krievijas atbildi un pretreakciju.
Putins, atsaucoties uz Vācijas kanclera Frīdriha Merca solījumu izveidot spēcīgāko armiju Eiropā, draudēja: "Es domāju, ka neviens nešaubās, ka šādi pasākumi piespiedīs Krieviju rīkoties un Krievijas pretpasākumi nebūs ilgi jāgaida. Šķiet, ka atbilde uz šiem draudiem, maigi izsakoties, būs ļoti pārliecinoša."
Dronus salīdzina ar NLO
Putins ārkārtīgi izsmējīgi vērtēja eiropiešu "histēriju" par to teritorijā ielidojušajiem droniem. Toni uzdeva diskusijas vadītājs, zobgalīgi jautājot Putinam: "Kādēļ jūs tik daudz dronu sūtījāt uz Dāniju?" Putins tikpat zobgalīgi atbildēja: es vairs tā nedarīšu, goda vārds. Nesūtīšu ne uz Dāniju, ne Vāciju, ne Portugāli. Šim dialogam it kā bija jāpierāda, ka eiropiešu pārmetumi Krievijai ir bezjēdzīgi un smieklīgi.
Putins jau nopietni bilda, ka Krievijas rīcībā neesot tādu dronu, kas varētu sasniegt tālus mērķus Eiropā, turklāt uzsvēra, ka Eiropas valstīs neesot mērķu, pa kuriem Krievija gribētu dot triecienu. Notiekošo ar droniem Putins salīdzināja ar daudzu cilvēku apsēstību ar NLO. NLO dēļ gan netiek slēgtas lidostas, kamēr dronu dēļ tāda bija skarbā dzīves realitāte.
Tikmēr Latvijas "pārstāvis" Vladimira Solovjova sarunu šovā Andrejs Mamikins sveica četru okupēto Ukrainas teritoriju iedzīvotājus ar gadadienu kopš juridiskās "atkalapvienošanās" ar Krieviju. Mamikins piebilda, ka viņus apskauž daudzi Baltijā, jo arī Latvija, Lietuva un Igaunija jau kopš Pētera I laikiem esot vēsturiskas krievu zemes. Tādēļ daudzi to iedzīvotāji gaidot un cerot uz atkalapvienošanos ar Krieviju, taču pagaidām viņiem diemžēl pietrūkstot Donbasa drosmes.
