Pagaidām nav signālu par vēl kāda apdrošinātāja plāniem iesaistīties mūža pensijas apdrošināšanā, intervijā aģentūrai LETA atzina dzīvības apdrošināšanas kompānijas "Compensa Life Vienna Insurance Group" ("Compensa Life") Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons.
No 2023.gada Latvijā varētu ieviest bāzes pensiju 136 eiro apmērā, šādu ieceri intervijā laikrakstam "Diena" paudis labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).
Statistiski vidējās vecuma pensijas pieaugums no 1,11 eiro 1990. gadā līdz 410,97 eiro šā gada maijā nenozīmē, ka pensionāru labklājība būtu cēlusies simtiem reižu.
Jaunais labklājības ministrs Gatis Eglītis LTV raidījumā “1:1” izteica pieņēmumu, ka ar mūsu pensiju sistēmu ne viss ir kārtībā, un tāpēc to nepieciešams koriģēt. Kādas tieši korekcijas Eglītis gribēja ieteikt, tā arī nevarēja īsti saprast. Kaut ko pa roku galam pateica, izsaucot sabiedrības sašutuma vētru.
Labklājības ministrija atturīgi komentē iespējamos variantus bāzes pensijas ieviešanai, tomēr ir apspriesti vairāki varianti gan par bāzes pensijas apmēru, gan par aprēķināšanas modeli. Bāzes pensijas apmērs varētu būt 109 vai 136 eiro, un to maksātu no valsts pamatbudžeta.
Jāņem vērā, ka, par bāzes pensiju nosakot 136 eiro katram pensionāram, valsts pamatbudžetā papildus vajadzētu 500 līdz 700 miljonus eiro atkarībā no bāzes pensijas aprēķina mehānisma.
Jaunieceltā labklājības ministra Gata Eglīša ieminēšanās par iemaksu samazināšanu otrajā pensiju līmenī no Latvijā valdošā šķiras viedokļa ir lielāks grēks nekā atzīšanās, ka priekšrocības naudas saņemšanā no valsts ir tām pašvaldībām, kas darbojas valdībā pārstāvēto partiju vadībā.
Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu tuvredzīgs risinājums, aģentūrai LETA pauda banku analītiķi, komentējot labklājības ministra Gata Eglīša (JKP) izteikto viedokli, ka varētu samazināt iemaksu īpatsvaru valsts pensiju otrajā līmenī, kas šobrīd veido 6%.
Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Vairāk nekā 40% strādājošo vecumā līdz 55 gadiem pārliecināti, ka pensijas gados naudas viņiem pietiks, liecina SEB Pensijas gatavības indeksa dati*. Iedzīvotāji uzskata, ka nodrošināt cienīgas vecumdienas viņiem palīdzēs pensiju pirmais un otrais līmeni, esošais nekustamais īpašums, privātie uzkrājumi, kā arī alga, jo ievērojama daļa plāno turpināt strādāt, arī sasniedzot pensijas vecumu.
Finanšu ministrija rosina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņiem un operatīvajiem darbiniekiem paredzēt tiesības uz izdienas pensiju, izriet no saskaņošanai nodotā VID amatpersonu izdienas pensiju likumprojekta.
Senioru lietu padomes sēdē, kas notika 26. maijā, apsprieda ideju par minimālo pensiju attīstību Latvijā, tostarp iespēju no 2023. gadā ieviest bāzes pensiju.
Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kuri patstāvīgi uzkrāj 3. pensiju līmenī, secināts Luminor veiktajā aptaujā. Turklāt 63 % Latvijas iedzīvotāju apsvērtu iesaistīšanos pensiju 3. līmenī, ja iemaksas viņu labā veiktu arī darba devējs.
Labklājības ministrija (LM) piekrīt rosina veikt grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, paredzot vienreizējo 200 eiro pabalstu izmaksāt arī tiem izdienas pensiju saņēmējiem, kuriem ir noteikta invaliditāte.
Maijā minimālo valsts pensiju (vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumā) un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji saņems pārrēķinu par laiku no šā gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim atbilstoši jaunajiem minimālo ienākumu sliekšņiem, informē Labklājības ministrija.
"Indexo" šodien ievieš inovatīvu, Latvijā līdz šim nebijušu 3. pensiju līmeņa risinājumu. Jaunais piedāvājums apvieno unikālu robotizētu ieguldīšanas pieeju, ieguldījumu indeksu fondos un netipiski zemas izmaksas.
Administratīvajai apgabaltiesai vēlreiz būs jāskata lieta par iedzīvotāja minimālo vecuma pensiju. Izskatāmajā lietā pieteicējam ir 30 gadu darba stāžs, no kuriem 27 gadi nostrādāti līdz 1996. gada 1. janvārim, kad mainījās pensiju likums.
Pensijas pārvaldnieku svarīgākais uzdevums ir rūpīgi pārvaldīt līdzekļus, kas ir ieguldīti pensiju fondā. No veiksmīga pārvaldītāja darba ir atkarīgs ieguldīto līdzekļu ienesīgums, līdz ar to arī pensiju plāna dalībnieka uzkrājums vecumdienām.
Tuvojoties svētkiem, kuros atceramies 1990. gada 4. maija Latvijas PSR Augstākās padomes balsojumu par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, Saeimas deputāti reizēm nāk klajā ar iniciatīvām, kas tā vai citādi godina tos Augstākās padomes deputātus, kas atbalstīja neatkarības atjaunošanu. Šādos apstākļos pieņemts likums par šiem deputātiem pienākošos speciālo valsts pensiju un piedāvāts mūžībā aizgājušos deputātus izvadīt ar militāru godu. Tagad Saeima steidz izlabot likumdevēja kļūdu, kas neatkarību atjaunojušo deputātu tuviniekiem pensiju jautājumā liedz tiesības, kuras bauda pārējie valsts iedzīvotāji.
Politiskā līmenī Latvijā diskusijas par iespējamu pensionēšanās vecuma paaugstināšanu pagaidām nav. Latvijā joprojām notiek reforma – pensionēšanās vecums pakāpeniski tiek palielināts, līdz tas sasniegs 65 gadus.
Jau gadiem tiek runāts par dažādiem pensiju līmeņiem un to priekšrocībām, tomēr joprojām sabiedrībā pastāv maldinoši pieņēmumi par uzkrājumu veidošanu un to pozitīvo pienesumu nākotnē. Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par iespējām nodrošināt sev labklājīgas vecumdienas, Luminor pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska atspēko četrus biežākos mītus par pensiju uzkrājumiem.