Par nākotni ir divas pozitīvas ziņas, bet viena – dara bažīgus, proti, prognozes liecina, ka cilvēki dzīvos ilgāk un līdz ar to pavadīs pensijas vecumā vairāk gadu, bet, ja pašlaik pensiju vienam senioram nodrošina divi strādājošie, tad pēc vairākiem gadu desmitiem tas būs jāmēģina izdarīt vienam strādājošajam.
Finanšu nozares asociācijas organizēts pasākums pensiju otrā līmeņa popularizēšanai iekrita tajā dienā, kad visa pasaule sekoja ASV vadītās militārās ekspedīcijas dalībnieku bēgšanai no Afganistānas galvaspilsētas Kabulas.
Vācijas kancleres Angelas Merkeles pensija pēc amata atstāšanas būs apmēram 15 000 eiro mēnesī, liecina Vācijas Nodokļu maksātāju asociācijas aprēķini.
Labklājības ministrijas prioritāro pasākumu sarakstā kā viens no priekšlikumiem iekļauts pensiju neapliekamā minimuma būtisks palielinājums. Pašlaik pensionāriem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par summu, kas lielāka par 330 eiro.
“Pensionāriem vispār nevajadzētu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, taču tas tā būtu ideālajā pasaulē,” Neatkarīgajai saka labklājības ministrs Gatis Eglītis, kurš apņēmies pārējos koalīcijas partnerus pārliecināt, kāpēc pensijām jau nākamgad jānosaka 500 eiro neapliekamais minimums.
Labklājības ministrijas nākamā gada prioritāšu sarakstā iekļautajiem pasākumiem nepieciešami vairāk nekā 76,5 miljoni eiro. Viena no prioritātēm ir atjaunot pensiju piemaksu piešķiršanu, un, ja valdība atbalstīs labklājības nozares prioritātes, pensiju piemaksas jau nākamgad saņems vēl vismaz 25 000 pensionāru.
Pagaidām nav signālu par vēl kāda apdrošinātāja plāniem iesaistīties mūža pensijas apdrošināšanā, intervijā aģentūrai LETA atzina dzīvības apdrošināšanas kompānijas "Compensa Life Vienna Insurance Group" ("Compensa Life") Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons.
No 2023.gada Latvijā varētu ieviest bāzes pensiju 136 eiro apmērā, šādu ieceri intervijā laikrakstam "Diena" paudis labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).
Statistiski vidējās vecuma pensijas pieaugums no 1,11 eiro 1990. gadā līdz 410,97 eiro šā gada maijā nenozīmē, ka pensionāru labklājība būtu cēlusies simtiem reižu.
Jaunais labklājības ministrs Gatis Eglītis LTV raidījumā “1:1” izteica pieņēmumu, ka ar mūsu pensiju sistēmu ne viss ir kārtībā, un tāpēc to nepieciešams koriģēt. Kādas tieši korekcijas Eglītis gribēja ieteikt, tā arī nevarēja īsti saprast. Kaut ko pa roku galam pateica, izsaucot sabiedrības sašutuma vētru.
Labklājības ministrija atturīgi komentē iespējamos variantus bāzes pensijas ieviešanai, tomēr ir apspriesti vairāki varianti gan par bāzes pensijas apmēru, gan par aprēķināšanas modeli. Bāzes pensijas apmērs varētu būt 109 vai 136 eiro, un to maksātu no valsts pamatbudžeta.
Jāņem vērā, ka, par bāzes pensiju nosakot 136 eiro katram pensionāram, valsts pamatbudžetā papildus vajadzētu 500 līdz 700 miljonus eiro atkarībā no bāzes pensijas aprēķina mehānisma.
Jaunieceltā labklājības ministra Gata Eglīša ieminēšanās par iemaksu samazināšanu otrajā pensiju līmenī no Latvijā valdošā šķiras viedokļa ir lielāks grēks nekā atzīšanās, ka priekšrocības naudas saņemšanā no valsts ir tām pašvaldībām, kas darbojas valdībā pārstāvēto partiju vadībā.
Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu tuvredzīgs risinājums, aģentūrai LETA pauda banku analītiķi, komentējot labklājības ministra Gata Eglīša (JKP) izteikto viedokli, ka varētu samazināt iemaksu īpatsvaru valsts pensiju otrajā līmenī, kas šobrīd veido 6%.
Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Vairāk nekā 40% strādājošo vecumā līdz 55 gadiem pārliecināti, ka pensijas gados naudas viņiem pietiks, liecina SEB Pensijas gatavības indeksa dati*. Iedzīvotāji uzskata, ka nodrošināt cienīgas vecumdienas viņiem palīdzēs pensiju pirmais un otrais līmeni, esošais nekustamais īpašums, privātie uzkrājumi, kā arī alga, jo ievērojama daļa plāno turpināt strādāt, arī sasniedzot pensijas vecumu.
Finanšu ministrija rosina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņiem un operatīvajiem darbiniekiem paredzēt tiesības uz izdienas pensiju, izriet no saskaņošanai nodotā VID amatpersonu izdienas pensiju likumprojekta.
Senioru lietu padomes sēdē, kas notika 26. maijā, apsprieda ideju par minimālo pensiju attīstību Latvijā, tostarp iespēju no 2023. gadā ieviest bāzes pensiju.
Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kuri patstāvīgi uzkrāj 3. pensiju līmenī, secināts Luminor veiktajā aptaujā. Turklāt 63 % Latvijas iedzīvotāju apsvērtu iesaistīšanos pensiju 3. līmenī, ja iemaksas viņu labā veiktu arī darba devējs.
Labklājības ministrija (LM) piekrīt rosina veikt grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, paredzot vienreizējo 200 eiro pabalstu izmaksāt arī tiem izdienas pensiju saņēmējiem, kuriem ir noteikta invaliditāte.