Valdošā koalīcija ir konceptuāli vienojusies atbalstīt Labklājības ministrijas (LM) ieceri šogad agrāk indeksēt pensijas, otrdien pēc valdības sēdes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Labklājības ministrs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija) nākamnedēļ valdību veidojošo politisko partiju koalīciju iepazīstinās ar priekšlikumiem pasākumiem maznodrošināto Latvijas iedzīvotāju atbalstam.
Sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā kopējais uzkrājums pašlaik ir 1,4 miljardi eiro, no kura daļa uz laiku noguldīta Valsts kasē. Tā Labklājības ministrija plānojusi nopelnīt papildu naudu sociālajam budžetam, jo – lai arī miljards eiro izklausās gana svarīgi – sociālajam budžetam, kur viena mēneša izdevumi ir virs trim miljardiem eiro, tas, pēc ekspertu sacītā, neesot liels uzkrājums.
Politiķi beidzot saņēmušies mazināt netaisnību pret jaunajiem vecākiem, kuri pēc bērna piedzimšanas dodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Netaisnība ir saistīta ar sociālajām iemaksām, kuras bērna kopšanas laikā tiek veiktas no minimālas summas un kas samazina nākotnes sociālās garantijas cilvēkiem, kuriem ir bērni.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti jaunākajā pārskatā par Latviju lielu uzmanību pievērš pensiju jautājumiem. Eksperti iesaka Latvijā veikt pensiju reformu un tās ietvaros palielināt pensionēšanās vecumu.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, ar kuriem noteikts, ka nodarbinātām un pašnodarbinātām personām, kuras ir sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts (VSNP) vairs netiks pārtraukts uz nodarbinātības laiku, kā tas bija līdz šim.
Nacionālās apvienības (NA), Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un "Attīstībai/Par!" (AP) deputāti iesnieguši Saeimā projektu grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz no 2023.gada bērna kopšanas periodā valstij veikt sociālās iemaksas vecāku pensijas kapitālam.
Guntars par ugunsdzēsēju nostrādāja ilgāk nekā 25 gadus. Likumdošana ļāva ugunsdzēsējam doties izdienas pensija, ko vīrietis arī izmantojis, vēsta "Bez Tabu".
Svarīgas izmaiņas jaunajā, 2022. gadā gaida pensionārus. Lai arī pensiju indeksācijas kārtībā būtiskas pārmaiņas pagaidām nav paredzētas, šogad divas reizes palielināsies pensionāra ar nodokli neapliekamais minimums.
Latvijā 44% iedzīvotāju vēlas pensiju atstāt mantojumā, tomēr tikai puse no viņiem ir veikusi reālas darbības, iesniedzot iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), lai tas notiktu, liecina "Luminor" bankas veiktās aptaujas rezultāti.
ptauja liecina, ka aptuveni puse (47%) Latvijas iedzīvotāju pensijas uzkrājumam varētu atlikt līdz 30 eiro mēnesī, Lietuvā un Igaunijā šādu summu atvēlētu vidēji trešdaļa aptaujāto, liecina Luminor veiktā aptauja Baltijas valstīs.
Vairums Baltijas valstu iedzīvotāji ir vienisprātis, ka papildu uzkrājumu pensijai ir jāsāk veidot jau vecumā no 18 līdz 24 gadiem, liecina Luminor veiktā aptauja Baltijas valstīs.
Nākotnes pensiju veido dzīves laikā nomaksātie nodokļi, un šobrīd pensiju uzkrājumam valsts novirza 20% no personas bruto ienākumiem. Ja persona kādu iemeslu dēļ nestrādā, tas atstāj ietekmi uz nākotnes pensiju.
Mūsu 2. pensiju līmenis pēdējos gados ir strauji audzējis efektivitāti, taču VSAA dati liecina, ka liela daļa pensiju sistēmas dalībnieku vēl joprojām nav izmantojuši savas iespējas palielināt pensiju kapitālu ilgtermiņā un potenciāli zaudē nozīmīgu kapitāla daļu dēļ savam vecumam nepareizi izvēlēta pensiju plāna, pauž Iļja Arefjevs, IPAS INDEXO Izpilddirektors.
Valdība nolēmusi nākamajā gadā ar nodokli neapliekamo pensiju minimumu palielināt divreiz. Politiskā vienošanās paredz gada sākumā to palielināt vien par pārdesmit eiro, savukārt gada vidū celt līdz 500 eiro.
Latvijas iedzīvotāji, aizejot pensijā, saņem tikai pusi no ienākumiem, kuri bija pirms pensionēšanās, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati.
Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, attiecība starp darba samaksu un vidējo pensijas apmēru Latvijā šobrīd sasniedz 54,3 %.