Pensiju indeksācija notiks 1. augustā, šādu lēmumu galīgajā lasījumā pieņēmusi Saeima. Tomēr pensiju palielinājumu seniori un cilvēki ar invaliditāti saņems septembrī, kad pensijas un piemaksas pie pensijas tiks izmaksātas jau indeksētā apmērā kopā ar neizmaksāto indeksācijas palielinājumu par augustu.
Vēloties panākt, lai pensijas indeksētu pilnā apmērā visiem pensionāriem, Latvijas iedzīvotājs aicina parakstīties par iniciatīvu grozīt pensiju likumu.
Saeima šonedēļ sanāks tikai uz vienu plenārsēdi un tikai viena jautājuma izskatīšanai. Saeimas deputāti galīgajā lasījumā gatavojas apspriest un pieņemt grozījumus pensiju likumā.
Pensiju indeksācija varētu notikt vēl mēnesi agrāk, nekā to izplānojusi valdība. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, izskatot virkni priekšlikumu pensiju likuma izmaiņām, deva jāvārdu pensiju pārskatīšanai 1. augustā, savukārt skaidru nē teica minimālās pensijas palielināšanai.
Pirms aiziešanas vasaras brīvdienās Saeima plānojusi pieņemt grozījumus pensiju likumā. Saeimai vispirms jāapstiprina plānotās izmaiņas saistībā ar pensiju indeksāciju, tomēr vairāki deputāti iesnieguši savus priekšlikumus – gan pensiju indeksācijas izmaiņām, gan par pensiju piemaksu atjaunošanu.
Šodien Saeima noraidīja likuma "Par valsts pensijām" grozījumus, kas paredzētu vienreizēju kompensāciju izmaksāšanu pensiju saņemošajiem iedzīvotājiem.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalsta pensiju likuma grozījumus, lai valsts pensijas indeksētu mēnesi agrāk. Tas ļaus palielināto pensiju saņemt vienu mēnesi agrāk, tomēr, tā kā ikgadējais pensijas pielikums indeksācijas rezultātā vidēji ir ap 15 līdz 20 eiro, šī brīža cenu kāpuma apstākļos to nevar uzskatīt par būtisku soli senioru atbalstam.
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas nosaka, ka no 2024.gada ne mazāk kā 7% no fondēto pensiju līdzekļiem iegulda Latvijas dzīvojamā fonda atjaunošanas vai līdzīgās investīcijās.
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu varēs saņemt arī strādājošie seniori un pabalsta izmaksa netiks pārtraukta, ja pensionārs sāks strādāt, šādu lēmumu pieņēmusi valdība. Sociālā nodrošinājuma pabalstu parasti maksā pensionāram, kuram nav tiesību saņemt vecuma pensiju, lai gan ir sasniegts pensionēšanās vecums. Līdz šim seniors, kurš pensijas vietā saņēma pabalstu, strādājot zaudēja šo pabalstu.
Valdība pieņēmusi grozījumus pensiju likumā, nostiprinot politisko apņemšanos šogad pensijas indeksēt ātrāk. Lai arī ir zināma kārtība, kā pensijas indeksēs, precīza formula un koeficienti būs zināmi vasaras otrajā pusē.
Labklājības ministrija rosinājusi priekšlikumu Valsts fondēto pensiju likumā paredzēt iespēju piecus gadus pirms pensionēšanās vecuma uzkrājumu, kas veikts valsts fondētajā pensiju sistēmā jeb pensiju otrajā līmenī, pārcelt uz pensiju pirmo līmeni. Pēc labklājības ministra Gata Eglīša (“Konservatīvie”) teiktā, tas ļaus senioriem īsi pirms pensionēšanās pasargāt savus vecumdienu uzkrājumus no ekonomiska satricinājuma.
Krievijas pensiju saņēmējiem Latvijā nauda par otro ceturksni tiks pārskaitīta līdz 19.jūnijam, informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) sabiedrisko attiecību speciāliste Agita Pudule.
Krievijas Federācijas pensijas Latvijā saņem ap 26 000 pensionāru. Pašlaik Krievijas puse pilda savas saistības un senioriem pensiju izmaksai nepieciešamo naudu pārskaita Latvijas pusei.
Pensija nav sarunām pateicīga tēma. Statistika rāda, ka cilvēki par savu pensiju neinteresējas, jo tā lielākoties, asociējas ar tālu nākotni un cilvēkam neizprotamu aprēķinu metodiku, kas nosaka pensijas ikmēneša apmēru seniora gados neatkarīgi no mūsu šīsdienas izvēlēm.
Saeimas deputāti noraidīja vairāku opozīcijas deputātu priekšlikumu no nākamā gada Latvijā visiem pensionāriem noteikt bāzes pensiju.
Jautājumu par bāzes pensiju, kas papildinātu katra seniora individuālo pensiju, pat nenodeva apspriešanai komisijām, un paši priekšlikuma iesniedzēji arī šo ideju no Saeimas tribīnes nemaz neaizstāvēja. Labklājības ministrija savukārt strādā pie konceptuālā ziņojuma par pensiju nākotni tuvākajiem desmit gadiem.
Latvijas iedzīvotāji nav pārliecināti par spēju sevi finansiāli nodrošināt vecumdienās, un trešdaļa (32%) pensijas vecumu sagaida ar bažām, jo zina, ka ienākumi nebūs pietiekami, liecina Luminor bankas veiktā aptauja.
Vienreizējs pabalsts pensionāriem līdz 200 eiro apmērā cenu kāpuma dēļ būtu kā "izkropļota 13.pensija", šādu vērtējumu valdībā izskatāmajam priekšlikumam pauda Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētāja Aija Barča.
Kompensējot mājsaimniecībām energoresursu cenu kāpumu, Labklājības ministrija ieplānojusi izmaksāt daļai pensionāru vienreizēju atbalstu. Pabalsta apmērs būs atkarīgs no seniora pensijas, tomēr tie pensionāri, kuri saņem 500 eiro un lielāku pensiju, visticamāk, atbalstu nesaņems.