Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu varēs saņemt arī strādājošie seniori un pabalsta izmaksa netiks pārtraukta, ja pensionārs sāks strādāt, šādu lēmumu pieņēmusi valdība. Sociālā nodrošinājuma pabalstu parasti maksā pensionāram, kuram nav tiesību saņemt vecuma pensiju, lai gan ir sasniegts pensionēšanās vecums. Līdz šim seniors, kurš pensijas vietā saņēma pabalstu, strādājot zaudēja šo pabalstu.
Valdība pieņēmusi grozījumus pensiju likumā, nostiprinot politisko apņemšanos šogad pensijas indeksēt ātrāk. Lai arī ir zināma kārtība, kā pensijas indeksēs, precīza formula un koeficienti būs zināmi vasaras otrajā pusē.
Labklājības ministrija rosinājusi priekšlikumu Valsts fondēto pensiju likumā paredzēt iespēju piecus gadus pirms pensionēšanās vecuma uzkrājumu, kas veikts valsts fondētajā pensiju sistēmā jeb pensiju otrajā līmenī, pārcelt uz pensiju pirmo līmeni. Pēc labklājības ministra Gata Eglīša (“Konservatīvie”) teiktā, tas ļaus senioriem īsi pirms pensionēšanās pasargāt savus vecumdienu uzkrājumus no ekonomiska satricinājuma.
Krievijas pensiju saņēmējiem Latvijā nauda par otro ceturksni tiks pārskaitīta līdz 19.jūnijam, informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) sabiedrisko attiecību speciāliste Agita Pudule.
Krievijas Federācijas pensijas Latvijā saņem ap 26 000 pensionāru. Pašlaik Krievijas puse pilda savas saistības un senioriem pensiju izmaksai nepieciešamo naudu pārskaita Latvijas pusei.
Pensija nav sarunām pateicīga tēma. Statistika rāda, ka cilvēki par savu pensiju neinteresējas, jo tā lielākoties, asociējas ar tālu nākotni un cilvēkam neizprotamu aprēķinu metodiku, kas nosaka pensijas ikmēneša apmēru seniora gados neatkarīgi no mūsu šīsdienas izvēlēm.
Saeimas deputāti noraidīja vairāku opozīcijas deputātu priekšlikumu no nākamā gada Latvijā visiem pensionāriem noteikt bāzes pensiju.
Jautājumu par bāzes pensiju, kas papildinātu katra seniora individuālo pensiju, pat nenodeva apspriešanai komisijām, un paši priekšlikuma iesniedzēji arī šo ideju no Saeimas tribīnes nemaz neaizstāvēja. Labklājības ministrija savukārt strādā pie konceptuālā ziņojuma par pensiju nākotni tuvākajiem desmit gadiem.
Latvijas iedzīvotāji nav pārliecināti par spēju sevi finansiāli nodrošināt vecumdienās, un trešdaļa (32%) pensijas vecumu sagaida ar bažām, jo zina, ka ienākumi nebūs pietiekami, liecina Luminor bankas veiktā aptauja.
Vienreizējs pabalsts pensionāriem līdz 200 eiro apmērā cenu kāpuma dēļ būtu kā "izkropļota 13.pensija", šādu vērtējumu valdībā izskatāmajam priekšlikumam pauda Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētāja Aija Barča.
Kompensējot mājsaimniecībām energoresursu cenu kāpumu, Labklājības ministrija ieplānojusi izmaksāt daļai pensionāru vienreizēju atbalstu. Pabalsta apmērs būs atkarīgs no seniora pensijas, tomēr tie pensionāri, kuri saņem 500 eiro un lielāku pensiju, visticamāk, atbalstu nesaņems.
Labklājības ministrija (LM) piedāvā decembrī vēlreiz piešķirt vienreizēju maksājumu pensionāriem, liecina Saeimas mājaslapā publicētā LM prezentācija par atbalsta piedāvājumu mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensācijai.
Tikai septiņi procenti Latvijas iedzīvotāju domā, ka viņu pensija būs pietiekama, lai aizvadītu finansiāli stabilas vecumdienas. Tajā pašā laikā tikai retais iedzīvotājs darbspējīgā vecumā līdz šim ir domājis, kā nodrošināt labklājību pensionējoties.
Valdību veidojošā politisko partiju koalīcija vienojusies par agrāku pensiju indeksāciju šajā gadā. Tā notiks mēnesi agrāk nekā ierasts. Par citiem atbalsta veidiem vai pabalstiem senioriem pagaidām valdībā vienošanās vēl nav.
Precīzu koeficientu, ko piemēros pensiju indeksācijā, pagaidām vēl nav iespējams nosaukt, tomēr labklājības ministrs Gatis Eglītis norāda, ka, “pateicoties” inflācijai, koeficients varētu būt lielāks.
Valdošā koalīcija ir konceptuāli vienojusies atbalstīt Labklājības ministrijas (LM) ieceri šogad agrāk indeksēt pensijas, otrdien pēc valdības sēdes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Labklājības ministrs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija) nākamnedēļ valdību veidojošo politisko partiju koalīciju iepazīstinās ar priekšlikumiem pasākumiem maznodrošināto Latvijas iedzīvotāju atbalstam.
Sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā kopējais uzkrājums pašlaik ir 1,4 miljardi eiro, no kura daļa uz laiku noguldīta Valsts kasē. Tā Labklājības ministrija plānojusi nopelnīt papildu naudu sociālajam budžetam, jo – lai arī miljards eiro izklausās gana svarīgi – sociālajam budžetam, kur viena mēneša izdevumi ir virs trim miljardiem eiro, tas, pēc ekspertu sacītā, neesot liels uzkrājums.
Politiķi beidzot saņēmušies mazināt netaisnību pret jaunajiem vecākiem, kuri pēc bērna piedzimšanas dodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Netaisnība ir saistīta ar sociālajām iemaksām, kuras bērna kopšanas laikā tiek veiktas no minimālas summas un kas samazina nākotnes sociālās garantijas cilvēkiem, kuriem ir bērni.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti jaunākajā pārskatā par Latviju lielu uzmanību pievērš pensiju jautājumiem. Eksperti iesaka Latvijā veikt pensiju reformu un tās ietvaros palielināt pensionēšanās vecumu.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, ar kuriem noteikts, ka nodarbinātām un pašnodarbinātām personām, kuras ir sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts (VSNP) vairs netiks pārtraukts uz nodarbinātības laiku, kā tas bija līdz šim.
Nacionālās apvienības (NA), Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un "Attīstībai/Par!" (AP) deputāti iesnieguši Saeimā projektu grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz no 2023.gada bērna kopšanas periodā valstij veikt sociālās iemaksas vecāku pensijas kapitālam.