Vai un cik daudz līdzekļu novirzīt fondēto pensiju sistēmai, ir aktuāls jautājums jau aptuveni divdesmit gadu, tāpat kā šaubas par to, vai ieguldītā nauda spēs ģenerēt nopietnu atdevi pēc tam, kad iedzīvotāji pārtrauks sava darba mūžu. Diskusijas par šīs problēmas risinājumiem ir atsākušās Lietuvā, bet Igaunijā iedzīvotājiem, nomaksājot nodokli, tika ļauts izņemt līdzekļus no pensiju 2. līmeņa plāniem.
Labklājības nozarei papildus atvēlētais finansējums desmit miljonu apmērā ļaus palielināt minimālo ienākumu slieksni, kas savukārt nozīmēs lielāku sociālo atbalstu trūcīgajiem, uzsver labklājības ministre Evika Siliņa.
Latvijas iedzīvotāju gaidas par savas nākotnes pensijas apmēru ievērojami atpaliek no reālajām iespējām - 50% no aptaujātajiem vēlētos saņemt pensiju robežās no 1001 līdz 2000 eiro mēnesī, liecina dzīvības apdrošināšanas sabiedrības "Compensa Life" un "Norstat Latvija" 2023.gada februārī veiktās aptaujas dati.
Izskatot Saeimas opozīcijas deputātu un politisko partiju Saeimas frakciju priekšlikumu, valdībai bija iespēja izvērtēt papildus piešķiramo finansējumu sociālajai jomai un veselībai. Tomēr neviens no opozīcijas priekšlikumiem netika ņemts vērā un visi ierosinājumi par šāgada valsts budžeta līdzekļu pārdali tika noraidīti.
Saeimas komisijas nupat sākušas skatīt šā gada budžeta projektu, tomēr par deviņdesmit deviņiem procentiem ir skaidrs, ka šogad netiks īstenota viena no prioritātēm sociālās drošības jomā. Šī prioritāte ir pensiju piemaksu atjaunošana. Labklājības ministrija pagaidām neatsakās no saviem vārdiem par tās svarīgumu.
Minimālo ienākumu slieksni turpmāk Latvijā noteiks atbilstoši vidējam ienākumu līmenim valstī. Proti, tā vairs nebūs voluntāri izvēlēta skaitliska vērtība, ko līdz šim parasti izvēlējās atbilstoši budžeta iespējām, bet metodoloģiski pamatots un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošs minimālā ienākuma līmenis, “Neatkarīgajai” pastāstīja Labklājības ministrijā.
Kaimiņvalsts Lietuvas parlamenta (Seima) opozīcija gada sākumā atkal “izvilkusi no atvilktnes” jautājumu par radikālu pensiju vecuma paaugstināšanu līdz 72 gadiem, ko Lietuvai it kā uzspiežot Eiropas Komisija un paklusām atbalstot Ingrīdas Šimonītes valdība.
Latvijā vidējā vecuma pensija pēdējā gada laikā ir būtiski augusi – to var secināt pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem. Taču nebūs daudz senioru, kuri piekritīs, ka ar vecuma pensiju var labi dzīvot, ņemot vērā dzīves dārdzību. Gandrīz piecdesmit tūkstoši Latvijas pensionāru mēnesī jāiztiek ar pensiju līdz 300 eiro, un pat vidējā pensija, kas pagājušajā gadā pēc indeksācijas pārsniedza 500 eiro, vairs nevienu īsti nepriecē, jo ar katru dienu zaudē savu pirktspēju.
Latvijā 31% iedzīvotāju pensijas uzkrājumam mēnesī var atvēlēt līdz 50 eiro, aģentūrai LETA pavēstīja "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz bankas veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas datiem.
Labklājības ministrijā Neatkarīgajai apliecina, ka papildu nepieciešamais finansējums pensiju indeksācijai, neraugoties ne uz ko, esot ieplānots. Tomēr jāatceras: pastāv riski valdības solījumu īstenošanai - šo gadu valdība uzsākusi ar tā saukto tehnisko budžetu un tas neparedz papildu naudu būtiskiem pabalstu vai pensiju palielinājumiem.
Latvijā turpinās pensionēšanās vecuma reforma, un šogad tiesības uz valsts pensiju ir cilvēkiem, kuriem ir vismaz 64 gadi un seši mēneši. Lai saņemtu valsts pensiju, jābūt nostrādātam vismaz minimālam gadu skaitam, proti, apdrošināšanas stāžam jābūt ne mazākam kā 15 gadi.
Kāds "Twitter" lietotājs nolēmis veidot uzkrājumu vecumdienām - iemaksājis pirmo naudiņu pensiju 3.līmenī, bet jau pēc 2 nedēļām naudiņas šajā kontā ir kļuvis mazāk.
Neraugoties uz to, ka dažādas negācijas, kas saistītas ar pensiju plānu ienesīgumu, ne tuvu vēl nav galā, labā ziņa ir tā, ka līdz ar finanšu konjunktūras uzlabošanos arī pensiju plānu ienesīguma rādītāji ir nedaudz uzlabojušies.
Deklarācija, ar kuras palīdzību jaunā valdība informē sabiedrību par tās prioritātēm, mērķiem un uzdevumiem, ir ļoti skopa. Arī aprakstot valdības ieceres vai plānus sociālajā aizsardzībā, konkrēti, pensiju politikā.
Bijušais premjers Indulis Emsis TV24 raidījumā "Dienas personība" par krīzes priekšnojautām nosaucis pensiju fondu "buksēšanu, kas var novest pie ļoti nepatīkamām sekām".
Finanšu trillera cienīgās ainas, kad norises pasaules vērtspapīru tirgos kādu var izputināt vai vismaz krietni sarežģīt dzīvi, nemet līkumu Latvijai. To pieredzējām gan 2008. gadā, kad globālās tirgus tendences paspilgtināja iepriekš pārmērīgās kreditēšanas un nekustamā īpašuma burbuļa sekas arī mūsu valsti, savukārt tagad zināmas problēmas var radīt pensiju fondu aktīvu cenu kritums.
Par finansiāli stabilām un drošām vecumdienām ir jādomā ikvienam no mums neatkarīgi no tā, vai persona ir algots darbinieks vai pašnodarbinātais. Luminor ieguldījumu un pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska skaidro, kas par pensijas uzkrājumiem jāzina pašnodarbinātām personām.
Labklājības ministrija jau tuvākajā laikā piedāvās konceptuāli izšķirties par bāzes pensijas ieviešanu. Lai arī šī ideja nebūt nav jauna, šogad tā vēlreiz tiks virzīta izlemšanai valdībā.
Valdība no valsts budžeta programmas, kas domāti neparedzētiem gadījumiem, ir piešķīrusi finansējumu – vairāk nekā 23 miljonus eiro, lai līdz gada beigām izmaksātu pabalstus pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti.