Saeima šonedēļ sanāks tikai uz vienu plenārsēdi un tikai viena jautājuma izskatīšanai. Saeimas deputāti galīgajā lasījumā gatavojas apspriest un pieņemt grozījumus pensiju likumā.
Likuma grozījumiem iesniegti vairāk nekā desmit priekšlikumu, no kuriem lielākā daļa pirms tam Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā gan netika atbalstīti. “Neatkarīgā” skaidro, kādus priekšlikumus politiķi piedāvā pensiju likuma izmaiņām.
Pašlaik minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze ir 136 eiro, bet cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības - 163 eiro. Pensiju likumā noteikts, ka minimālās vecuma pensijas apmēru nosaka, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemērojot koeficientu 1,1 un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, apmēru palielinot par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes.
Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs iesniedzis priekšlikumu šo pantu grozīt, nosakot, ka minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze laika posmā līdz 31. oktobrim ir 136 eiro, bet laika posmā no 1. novembra līdz 30. aprīlim ir 170 eiro. Savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības pensijas aprēķina bāze laika posmā no līdz 31. oktobrim arī ir tāda pati, kā pašlaik likumā, bet no 1. novembra līdz 30. aprīlim tā ir 200 eiro. Šāds priekšlikums iesniegts, lai minimālās pensijas bāzi un līdz ar to arī pašu minimālo pensiju palielinātu tieši apkures sezonā.
Visvairāk priekšlikumu iesniegts par pensiju indeksāciju, un tāds bija arī šo grozījumu sākotnējais mērķis. Valdība pieņēma grozījumus pensiju likumā, nosakot, ka šogad indeksācija notiks mēnesi agrāk, nekā ierasts, tas ir, 1. septembrī.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride rosinājis (un viņa priekšlikums arī guva komisijas atbalstu) indeksāciju pārcelt vēl par mēnesi agrāk, tas ir, uz 1. augustu. Deputāta priekšlikums ir šāds: 2022. gadā valsts pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, pārskata 1. augustā.
Tā kā, iespējams, nebūs iespējams tik ātri indeksēt un jau pārskaitīt pensionāriem pensiju pēc palielināšanas, deputāts piedāvā pārskatītās valsts pensijas vai tās daļas apmēra starpību par periodu no 2022. gada 1. augusta līdz 2022. gada 1. septembrim izmaksāt vienlaikus ar 2022. gada septembra vecuma pensiju.
Saeimas deputāts Viktors Valainis savukārt piedāvā 1. augustā indeksēt pensiju politiski represētajām personām, 1. grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem neatkarīgi no tās apmēra. Pašlaik šiem pensionāriem pensijas pārskata vienlaikus ar visiem citiem pensionāriem, atšķirība ir indeksu piemērošanas kārtībā: represētajiem un citiem šajā pantā minētiem pārskata visu pensiju, neatkarīgi no tās apmēra, līdz ar to pensijas pielikums ir lielāks (protams, ja pati pensija ir lielāka).
Pensiju indeksācijas kārtību piedāvā grozīt arī Andrejs Klementjevs un Jānis Krišāns. Deputāti piedāvā atgriezties pie pensiju indeksācijas divas reizes gadā. Ja vidējais patēriņa cenu līmenis laika periodā no iepriekšējā gada 1. augusta līdz kārtējā gada 31. janvārim nav lielāks par pieciem procentiem, valsts pensiju (..) pārskata reizi gadā 1. septembrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Taču, ja vidējais patēriņa cenu līmenis laika periodā no iepriekšējā gada 1. augusta līdz kārtējā gada 31. janvārim ir vienāds vai lielāks par pieciem procentiem, valsts pensijas pārskata divas reizes gadā - 1. septembrī un 1. aprīlī. Likumprojektā arī aprakstīta kārtība, kā to darīt un kādus koeficientus ņemt vērā.
Pašlaik vecuma pensiju pārskatīšanai atkarībā no personas apdrošināšanas stāža, par kuru ir piešķirta pensija, piemēro nevis 50 procentus, bet gan apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentus - jo lielāks stāžs, jo lielākus procentus piemēro. 60 procentus piemēro, ja stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem vai ja vecuma pensija piešķirta par darbu kaitīgos, smagos vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos darba apstākļos; 70 procentus - ja stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem, un 80 procentus - ja stāžs ir 45 gadi un vairāk.
Deputāti Jānis Krišāns un Andrejs Klementjevs piedāvā noteikt, ka 90 procentus piemērotu, ja stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem, bet 100 procentus - ja stāžs ir 45 gadi un vairāk. Šāds priekšlikums kādreiz pat ticis apsvērts pašā Labklājības ministrijā, taču netika virzīts izskatīšanai valdībā.
Saeimas deputāte Ramona Petraviča iesniegusi priekšlikumu palielināt apbedīšanas pabalstu pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu. Pašlaik apbedīšanas pabalstu izmaksā divu mēnešu pensijas apmērā, bet bijusī labklājības ministre rosina to noteikt trīs mēnešu pensijas apmērā.
Pensiju likuma grozījumiem iesniegti vairāki priekšlikumi par pabalstu piešķiršanu senioriem. Deputāti Valērijs Agešins un Andrejs Klementjevs rosina izmaksāt valsts atbalstu pārtikas, medikamentu, komunālo pakalpojumu sadārdzinājuma kompensēšanai 210 eiro apmērā (35 eiro mēnesī) no šā gada 1. jūlija. Nedaudz citā kompānijā opozīcijas deputāti piedāvā noteikt vienreizēju atbalstu inflācijas kompensēšanai - pensijas apmērā, ja pensija ir līdz 500 eiro, 75 procentu apmērā, ja pensija ir no 500 līdz 1000 eiro, savukārt, ja pensija pārsniedz 1000 eiro - pabalstu izmaksāt 25 procentu apmērā.
Arī opozīcijas deputāts Viktors Valainis piedāvā izmaksāt vienreizēju pabalstu 200 eiro, kas ļautu mazināt energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma radīto negatīvo ietekmi.
Pozīcijas partiju deputāti, izņemot Andri Skridi, nav iesnieguši priekšlikumus pensiju likuma grozījumiem, bet tas nebūt nav tāpēc, ka netiek domāts, kā teorētiski atbalstīt pensionārus, bet tāpēc, ka valda paļāvība tam, ko piedāvājusi valdība. Saskaņā ar Labklājības ministrijas ziņojumu attiecībā uz senioriem tajā ir atsauce vien uz pensiju indeksāciju mēnesi agrāk, kā arī mājokļa pabalstu (mazturīgajiem) un cenu samazināšana elektroenerģijai un apkurei.
