Pensiju indeksācija varētu notikt vēl mēnesi agrāk, nekā to izplānojusi valdība. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, izskatot virkni priekšlikumu pensiju likuma izmaiņām, deva jāvārdu pensiju pārskatīšanai 1. augustā, savukārt skaidru nē teica minimālās pensijas palielināšanai.
Inflācija pašlaik jau ir lielāka, nekā, aprēķinot nepieciešamo finansējumu pensiju indeksācijai, prognozēja Labklājības ministrija. Indeksācija būs liela, sacīja Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa.
Saeimas opozīcijas deputāts Andrejs Klementjevs kopumā bija iesniedzis vairākus priekšlikumus pensiju likuma grozījumiem, un, runājot par tiem, deputāts norādīja, ka to mērķis nav palielināt pensijas bez pamatojuma, bet gan nodrošināt pensiju maksātspēju, kā arī sniegt atbalstu senioriem šajā dzīves dārdzības pieauguma situācijā, kad daudzi vairs nevarēs apmaksāt izdzīvošanu un var kļūt par sociālo dienestu klientiem. Tas savukārt būtiski palielinās dienestu administratīvo slodzi. Viens no deputāta priekšlikumiem bija palielināt minimālo vecuma pensiju līdz 160 eiro uz noteiktu periodu jeb apkures sezonu - no 1. novembra līdz 30. aprīlim, bet nākamgad - līdz 200 eiro. “Tas ļautu šiem cilvēkiem vieglāk pārdzīvot gaidāmo ziemas periodu,” sacīja Andrejs Klementjevs. Pēc deputāta teiktā, desmit procenti senioru saņem pensijas līdz 200 eiro.
Labklājības ministrijas speciāliste Sandra Stabiņa paskaidroja, ka minimālās pensijas aprēķina bāze ir pašlaik ir piesaistīta 2018. gada ienākumu mediānai, taču no nākamā gada 1. janvāra ir paredzēta minimālās aprēķina bāzes pārskatīšana un tas turpmāk notiks katru gadu. Labklājības ministrija plāno izstrādāt grozījumus pensiju likumā, lai minimālās pensijas apmērs netiktu sasaistīts ar vienu konkrētu apmēru, bet tas būtu procentuāls lielums no katra gada ienākumu mediānas. Tas nozīmē, ka, mainoties valstī vidējiem ienākumiem, mainītos arī minimālā pensija. Speciāliste atgādināja, ka minimālās pensijas šogad arī pārskatīs pensiju indeksācijas ietvaros, tāpēc šo deputātu ierosinājumu Labklājības ministrija aicināja neatbalstīt.
Deputāti, komentējot Labklājības ministrijas argumentus, ironiski vērtēja faktu, ka, aprēķinot minimālo pensiju, ņem vērā 2018. gada rādītājus, lai gan pašlaik jau ir 2022. gads. Savukārt Saeimas deputāte Anda Čakša uzsvēra, ka pašlaik valstij jādomā par visu iedzīvotāju atbalstu, neizceļot vienu konkrētu grupu kā seniorus, jo arī ģimenēm, piemēram, kur viens vecāks audzina divus bērnus, klājas ļoti grūti.
Jāatgādina, ka minimālās pensijas bāze pašlaik ir 109 un 136 eiro, kuriem piemēro koeficientus. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija A. Klementjeva priekšlikumu ar vienas balss pārsvaru noraidīja.
Pensiju likuma grozījumiem galīgajā lasījumā vēl vienu priekšlikumu iesniedza Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Viņš rosināja šogad valsts pensijas indeksēt divus mēnešus agrāk nekā ierasts - jau 1. augustā. “Agrāka pensiju indeksācija tiek rosināta, lai sniegtu atbalstu pensiju saņēmējiem strauja inflācijas kāpuma apstākļos, jo sevišķi pieaugot cenām pārtikai, transporta un veselības aprūpes pakalpojumiem,” sacīja deputāts. Šo priekšlikumu gan komisijas deputāti atbalstīja, līdz ar to, visticamāk, to atbalstīs arī parlaments kopumā. Tiesa, arī par šo priekšlikumu deputātu domas dalījās: daļa deputātu uzskatīja, ka, lemjot par pensiju likuma grozījumiem, jāparedz atbalsts senioriem uzreiz, negaidot valdības lēmumu par atbalstu krīzes apstākļos visiem iedzīvotājiem, savukārt daļa deputātu aicināja sagaidīt valdības lēmumu. Atbalsts pensionāriem nozīmē arī atbalstu viņu ģimenei, tāpēc nebūtu prātīgi pretnostatīt ģimenes ar bērniem senioriem un otrādi, sacīja deputāts Ilmārs Dūrītis, kurš sava kolēģa priekšlikumu atbalstīja.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti noraidīja arī Andreja Klementjeva un Vitālija Orlova priekšlikumu: pensijas indeksēt divas reizes gadā, kā arī indeksācijā aprēķinu balstīt, izmantojot tieši pensionāriem veidotu patēriņa grozu. Deputāts argumentēja, ka atšķirībā no citiem iedzīvotājiem pensionāru patēriņa grozā lielāku daļu veido tās lietas, kurām pašlaik ir būtisks cenu kāpums, piemēram, pārtika. Savukārt indeksācija divas reizes gadā ļaušot ātrāk nosegt inflācijas radītos zaudējumus pensijām. Par to atkal deputātu domas dalījās. Labklājības ministrijas speciāliste Sandra Stabiņa vien aicināja deputātus padomāt, kādus izdevumus rada katrs priekšlikums. “Aicinu nesasteigt.
Indeksācija būs augsta, jo inflācija ir augsta un būs augstāka, nekā mēs plānojām. Ja mēs skatāmies, kāda bija inflācija martā, tas jau indeksācijai papildus prasa 100 miljonus eiro, bet līdz septembrim inflācija būs kāpusi vēl straujāk,”
teica S. Stabiņa. Indeksācija vēl vienu mēnesi agrāk izmaksās papildus vēl vismaz 52 miljonus eiro. Pensiju indeksācijai nepieciešamā nauda jāmeklē sociālajā budžetā, kā arī pamata budžetā (no tā izmaksā izdienas pensijas).
Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvis Jānis Felsbergs ar rūgtumu konstatēja, ka visi rēķina tikai izdevumus, taču pensionāru pensijas zaudē jau tagad, jo cenas nepārtraukti kāpj. “Mēs katru mēnesi zaudējam 18 eiro no 100 eiro pensijā, un mums to neviens nekompensē. Tagad plānots indeksēt pensijas septembrī, un tādas tās paliks atkal gadu, lai gan cenas tik kāps!” sacīja Jānis Felsbergs.
“Man kā pensionāram grūti klausīties, ka “to nepaaugstināsim, jo tas palielinās izdevumus valdībai”. Bet mums, senioriem, no 1. jūlija par 90 procentiem lielāks gāzes tarifs. Tāpēc jūs esat valdība un Saeima, lai izdomātu, ko darīt. Tāpēc jau jūsu nosaukums ir Labklājības ministrija, lai domātu par labklājību,” sašutumu neslēpa seniors.
