Vismaz 400 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir nepiemērotos pensiju plānos, norāda eksperts

Mūsu 2. pensiju līmenis pēdējos gados ir strauji audzējis efektivitāti, taču VSAA dati liecina, ka liela daļa pensiju sistēmas dalībnieku vēl joprojām nav izmantojuši savas iespējas palielināt pensiju kapitālu ilgtermiņā un potenciāli zaudē nozīmīgu kapitāla daļu dēļ savam vecumam nepareizi izvēlēta pensiju plāna, pauž Iļja Arefjevs, IPAS INDEXO Izpilddirektors.

Gados jauniem cilvēkiem ir piemēroti Aktīvie 100% pensiju plāni

Apgalvojums, ka gados jauniem klientiem būtu maksimāli daudz naudas jānovirza akcijās, nav pensiju mantra vai leģenda, kurai vienkārši jānotic. Uzņēmumu akcijas ilgtermiņā ir bijušas ienesīgākas nekā obligācijas. Kaut arī ienesīgumu garantēt nevar, ir pamats uzskatīt, ka šī likumsakarība saglabāsies arī nākotnē. Tirgus analīze kopumā liecina, ka, novirzot akcijās 20-25% no pensiju kapitāla, var palielināt ilgtermiņa ienesīgumu par apmēram 1% gadā. Savukārt, atteikšanās no pensiju plāna, kas iegulda akcijās vien līdz 50% par labu plānam, kas novirza uzņēmumu kapitāla vērtspapīros līdz 100%, var ilgtermiņā nodrošināt ienesīgumu, kas ir vidēji lielāks par 2% gadā. Turklāt, pensiju plānu dalībniekiem būtu jārēķinās ar to, ka obligāciju ienesīgumu ilgtermiņā var apsteigt inflācija.

Lēmums izvēlēties 2. pensiju līmeņa plānu ar lielāku (vai vislielāko) akciju īpatsvaru nemaksā neko. Taču tas var būtiski palielināt labklājību nākotnē. Liela daļa esošo Aktīvo 75% plānu jau tuvākajā laikā pārtaps par Aktīvajiem 100% plāniem un šo pensiju plānu klientiem nekāda papildu darbība nav jāveic.

Dalībnieku pensiju plānu izvēle signalizē par gaidāmām problēmām

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra regulāri publicē informāciju gan par 2. pensiju līmeņa dalībnieku skaitu atkarībā no viņu vecuma un kapitāla, gan arī informāciju par dalībnieku ieguldījumu plānu izvēli.

Ieskatoties sīkāk datos par 2. pensiju līmeņa klientu plānu izvēli, nākas izdarīt satraucošus secinājumus:

1. Liela daļa gados jaunu cilvēku ir izvēlējušies konservatīvos plānus jeb pēc dalības “loterijā” nav veikuši vecumam atbilstoša plāna izvēli. Ņemot vērā atlikušo laiku līdz pensionēšanās vecumam, šie pensiju plāni viņiem ir pilnīgi nepiemēroti. INDEXO atbalstīja iniciatīvu, saskaņā ar kuru jau tuvākajā laikā tiks iesniegti normatīvo aktu grozījumu priekšlikumi, kas paredz “ielozēt” jaunos 2. pensiju līmeņa dalībniekus Aktīvajos 75% vai 100% plānos, kas jau ir vispārpieņemta prakse Skandināvijā un daudzās citās Eiropas valstīs. Šobrīd Latvijā pastāvošā kārtība paredz ielozēt vienā no konservatīvajiem plāniem.
2. Gandrīz 700 000 klientu (saskaņā ar VSAA datiem) ir izvēlējušies Aktīvos 50% plānus. Šie pensiju plāni ir populārākā izvēle klientiem vecumā no 22 līdz pat 56 gadiem.

Kaut arī piecdesmitgadīgo klientu atrašanās pensiju plānos ar šādu ieguldījumu politiku var būt pamatota, gados jaunākiem klientiem šī alternatīva ir visai neefektīva. Saskaņā ar VSAA datiem, klientu skaits vecuma grupā no 47 līdz 57 gadiem ir vien 300 000 cilvēku. Veicot vienkāršu aprēķinu, proti, atskaitot no kopējā Aktīvo 50% pensiju plānu klientu skaita mērķa vecuma grupas klientu skaitu, mēs nonākam pie secinājuma - ap 400 000 klientu ir izvēlējušies sev nepiemērotu pensiju plānu. Šāda situācija tehniski radās pensiju sistēmu izmaiņu dēļ, kad sākumā tika palielināts maksimālais akciju īpatsvars līdz 50%, vēlāk, 2018. gadā, uz 75%. Tomēr izskatās, ka liela daļa klientu neizmanto pensiju sistēmas uzlabojumus un vēl joprojām paliek viņiem nepiemērotos pensiju plānos.

Aktīvie 50% plāni nevar būt laba izvēle ilgtermiņā

Ievērojot finanšu tirgu galvenos principus un likumsakarības, gados jauniem cilvēkiem (apm. 20-40 gadi) nevajadzētu izvēlēties ne konservatīvos pensiju plānus, ne tos aktīvos, kas iegulda akcijās tikai līdz 50%. Pat visai efektīvi pārvaldot pensiju portfeļus, kapitāla vērtībai ir krietni mazākas izredzes tikpat strauji kāpt ilgtermiņā, kā tas ir sagaidāms pensiju plānos ar akciju īpatsvaru līdz 100%. Tomēr šeit būtu jāatzīmē, ka ne visi pensiju plānu portfeļi līdz šim tika pārvaldīti efektīvi. Efektivitāti var mērīt vismaz divos veidos - salīdzināt ar citiem pensiju plāniem ar līdzīgu ieguldījumu politiku, kā arī salīdzināt pensiju plānu sniegumu ar finanšu tirgus indeksu sniegumu vai indeksu pensiju plāniem. Latvijas nākotnes pensionāri noteikti iegūs, ja vismaz reizi gadā sekos līdzi pensiju plānu darbības rezultātiem, piemēram, mājaslapā www.manapensija.lv.