Partijas

Viens no smieklīgākajiem tekstiem, kas pērn aizpeldēja pa ziņu lentēm, bija aptuveni tāds: Latvijas politiskajām partijām ir problemātiski veikt demokrātiskā sabiedrībā no tām sagaidāmās funkcijas, jo ir vērojama politisko partiju atkarība no privātiem ziedojumiem, kā arī finansējuma trūkums liedz tām profesionalizēties, proti, attīstīt darbu ar biedriem un teritoriālajām nodaļām.

Politiskajām partijām, kuras saņems finansējumu no valsts budžeta, būs liegts saņemtos līdzekļus izmantot, lai iegādātos "pārmērīgi dārgas" lietas vai pakalpojumus, paredz Tieslietu ministrijā topošo "Politiskajām organizācijām (partijām) piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojuma noteikumu" projekts.

Lielākās partijas pagājušajā gadā ziedojumos saņēmušas 1 251 183 eiro, un visvairāk ziedots "Attīstībai/Par!", "Vienotībai" un Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), liecina apkopotā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija.

 Šodien spēkā stājas grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas seškārt palielina valsts finansējumu partijām.

2019.gadā partiju reitingos lielākā ieguvēja ir partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV), bet zaudētāja - partija "KPV LV", liecina Latvijas Televīzijas publiskotie pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptauju dati.

Politisko partiju finansēšana no valsts budžeta man ir kategoriski nepieņemama. Es piekrītu uzskatam, ka valstij savas naudas nav, tai ir tikai nodokļu maksātāju nauda. Tad kāpēc man no savas (nodokļu) naudas būtu jāfinansē politiska organizācija, par kuru es neesmu balsojis un ar kuru mūsu uzskati varbūt pat nesaskan?

Ja novembrī notiktu Rīgas domes vēlēšanas, lielāko vēlētāju atbalstu iegūtu "Saskaņa", partiju apvienība "Attīstībai/Par" un "Jaunā vienotība", liecina socioloģisko pētījumu aģentūras "Factum" publiskotie aptaujas dati.

Likums, kas vairākkārt palielināja partiju finansējumu no valsts budžeta, tika pieņemts milzīgā steigā, bez skaidrības, kā šo naudu politiskās organizācijas drīkstēs tērēt. Pie attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem pašlaik strādā koalīciju veidojošās partijas, kurām viens no klupšanas akmeņiem šajā procesā ir šāds: vai, tērējot naudu, kuras publiski postulētais mērķis ir padarīt partiju darbību caurspīdīgāku un neatkarīgāku no sponsoriem, par tās izmantojumu vajadzētu atskaitīties sabiedrībai.

Novembrī turpināja samazināties partijas "Saskaņa" reitings un tas ir sasniedzis šogad zemāko rādītāju, pirmdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma", atsaucoties uz socioloģisko pētījumu centra SKDS veikto aptauju.

«Ja es varētu vienpersoniski pieņemt budžetu, es to arī tādu pieņemtu, bet vienpersoniskums nozīmē bezdemokrātismu,» Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē uz deputātu jautājumu, kāpēc, veidojot 2020. gada budžeta likumu, vispirms nav pildītas likumu normas, piemēram, par mediķu algu palielināšanu, un tikai tad iekļautas politisko spēku iniciatīvas, sacīja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Egīlam Levitam, mudinot viņu rīkoties, lai jaunā partiju finansēšanas modeļa ieviešana tiktu atlikta līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai, pastāstīja arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

Opozīcijas deputāti rosina politiskajām organizācijām nākamā gada budžetā paredzētos līdzekļus pārdalīt citām vajadzībām.

Koalīcija rosina valsts budžeta finansējumu ļaut piešķirt tikai tām partiju politisko organizāciju (partiju) apvienību sastāvā esošām partijām, kas bijušas apvienību sastāvā, startējot Saeimas vēlēšanās.

Ja šogad spēkā būtu politiķu piedāvātā jaunā partiju finansēšanas kārtība, tad politiskā partija "Saskaņa" jau būtu pārsniegusi kopējos finansējuma griestus, savukārt vairākām partijām privātpersonas būtu ziedojušas krietni vairāk par atļauto.

Oktobrī atbalsts krities visām Saeimā pārstāvētajām partijām, tomēr visstraujāk tas samazinājies "Jaunajai vienotībai", nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) un "Saskaņai", vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma", vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma", atsaucoties uz socioloģisko pētījumu centra SKDS veikto aptauju.

Koalīcija vienojusies par maksimālās summas ierobežojumiem jeb griestiem, ko partija varēs saņemt gan no valsts, gan privātajiem ziedotājiem - 2020.gadā šī summa kopumā varētu veidot 838 500 eiro, bet tā palielinātos, pieaugot minimālajai algai.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" par iniciatīvu, kas paredz neatbalstīt likumprojektu par būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskajām partijām, nedēļas laikā savākti aptuveni 8000 parakstu, liecina informācija mājaslapā.

Saeimas Juridiskā biroja un opozīcijas brīdinājumus (par augsto brāķa radīšanas iespējamību) vērā neņemot, Saeima jauno partiju finansēšanas likuma variantu tomēr skatīs steidzamības kārtībā, nevis trīs lasījumos.

Deputātu domām daloties, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien konceptuāli atbalstīja grozījumu Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā skatīšanu 2020.gada budžeta likumprojektu paketē, kas nozīmē, ka tie tiks vērtēti steidzamības kārtībā.

Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu un izmaiņām partiju finansēšanas apjomā un kārtībā pamatīgu triecienu piedzīvos reģionālās, vietvaru partijas, nemaz nerunājot par vēlētāju apvienībām, kuru dienas ir jau skaitītas. Vai šodien šie veidojumi ir nevajadzīgi, atmetami relikti, kas modernajā demokrātijā nav vajadzīgi?