Partijas

Koalīcija rosina valsts budžeta finansējumu ļaut piešķirt tikai tām partiju politisko organizāciju (partiju) apvienību sastāvā esošām partijām, kas bijušas apvienību sastāvā, startējot Saeimas vēlēšanās.

Ja šogad spēkā būtu politiķu piedāvātā jaunā partiju finansēšanas kārtība, tad politiskā partija "Saskaņa" jau būtu pārsniegusi kopējos finansējuma griestus, savukārt vairākām partijām privātpersonas būtu ziedojušas krietni vairāk par atļauto.

Oktobrī atbalsts krities visām Saeimā pārstāvētajām partijām, tomēr visstraujāk tas samazinājies "Jaunajai vienotībai", nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) un "Saskaņai", vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma", vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma", atsaucoties uz socioloģisko pētījumu centra SKDS veikto aptauju.

Koalīcija vienojusies par maksimālās summas ierobežojumiem jeb griestiem, ko partija varēs saņemt gan no valsts, gan privātajiem ziedotājiem - 2020.gadā šī summa kopumā varētu veidot 838 500 eiro, bet tā palielinātos, pieaugot minimālajai algai.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" par iniciatīvu, kas paredz neatbalstīt likumprojektu par būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskajām partijām, nedēļas laikā savākti aptuveni 8000 parakstu, liecina informācija mājaslapā.

Saeimas Juridiskā biroja un opozīcijas brīdinājumus (par augsto brāķa radīšanas iespējamību) vērā neņemot, Saeima jauno partiju finansēšanas likuma variantu tomēr skatīs steidzamības kārtībā, nevis trīs lasījumos.

Deputātu domām daloties, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien konceptuāli atbalstīja grozījumu Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā skatīšanu 2020.gada budžeta likumprojektu paketē, kas nozīmē, ka tie tiks vērtēti steidzamības kārtībā.

Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu un izmaiņām partiju finansēšanas apjomā un kārtībā pamatīgu triecienu piedzīvos reģionālās, vietvaru partijas, nemaz nerunājot par vēlētāju apvienībām, kuru dienas ir jau skaitītas. Vai šodien šie veidojumi ir nevajadzīgi, atmetami relikti, kas modernajā demokrātijā nav vajadzīgi?

13.Saeimā ievēlētās partijas 2020.gadā valsts finansējumā varētu saņemt 4 119 581 eiro, no kuriem visvairāk - 800 000 eiro - pienāksies partijai "Saskaņa", bet vismazāk partijai "Jaunā Vienotība" (JV), kura varētu saņemt 416 535 eiro, informēja Tieslietu ministrijā.

Valdošās koalīcijas partijas vienojušās politiskajiem spēkiem no valsts budžeta piešķiramo finansējumu rēķināt pēc snieguma visu līmeņu vēlēšanās, šodien pēc tikšanās ar koalīcijas partiju Saeimas frakciju pārstāvjiem medijiem pastāstīja Valsts prezidents Egils Levits.

Pienācis laiks izrauties no atkarības no partiju sponsoriem! Tā valdības jauno prioritāti – strauji palielināt finansējumu partijām jau nākamgad – pamato tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Sekojot Valsts prezidenta aicinājumam līdz pavasarim pieņemt likumu, kas paredz palielināt partiju finansējumu, Tieslietu ministrija šodien bija plānojusi iepazīstināt valdību ar likumprojektu, kas jau tagad daļā sabiedrības izraisījis sašutumu, jo finansējums pieaug vairākkārtīgi – no 0,71 eiro par Saeimas vēlēšanās iegūtu balsi pašlaik līdz 5,5 eiro nākamgad. Tomēr, ar vienu roku partijām dodot naudu, ar otru roku valsts veido mehānismu, kas par gandrīz neiespējamu padarīs dažām partijām ierasto praksi finansēt savas priekšvēlēšanu kampaņas, ilgstoši neapmaksājot rēķinus par saņemtajām precēm un pakalpojumiem.

Tuvojoties kongresam, kurā partijai būs jāievēlē jauna vadība, Saskaņa, kas Saeimas vēlēšanās ieguva lielāko deputātu mandātu skaitu, turpina sirgt ar rūkošu vēlētāju atbalstu. Tiesa, tas atšķirībā no savulaik otras populārākās partijas – KPV LV nav Saskaņai laupījis līdera pozīcijas partiju reitingā.

Paredzēts, ka par katru Saeimas vēlēšanās iegūtu balsi partijas katru gadu saņems 5,5 eiro, kas ir gandrīz 7,7 reizes vairāk nekā līdz šim, teikts nākamās nedēļas valdības sēdei Tieslietu ministrijas sagatavotajos grozījumos Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā.

Ministru kabinets otrdien pieņēma noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā partija elektroniski informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) par iestāšanās naudām, biedru naudām un saņemtajiem un atpakaļ pārskaitītajiem ziedojumiem.

Eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) kārtējie panākumi Brandenburgas un Saksijas landtāgu vēlēšanās apliecina tradicionālo partiju norietu, atzīst vācu mediji un eksperti, norādot, ka sociāldemokrātiem (SPD) un kristīgajiem demokrātiem (CDU) izdevies par mata tiesu tomēr izcīnīt uzvaru, vienīgi pateicoties gados vecāko vēlētāju balsīm.

No valdībā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem jūlijā augusi vienīgi Jaunās konservatīvās partijas (JKP) popularitāte, bet pārējās partijas piedzīvojušas atbalsta kritumu, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma", atsaucoties uz socioloģisko pētījumu centra SKDS veikto aptauju.

Šā gada maijā visstraujāko reitingu kritumu piedzīvojusi politiskā partija "Saskaņa", bet kāpumu - Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma", atsaucoties uz socioloģisko pētījumu centra SKDS veikto aptauju.

Radot bažas par nelikumīgu finansēšanu, Latvijas politiskās partijas par priekšvēlēšanu kampaņu laikā saņemtiem pakalpojumiem pagājušā gada beigās bija palikušas parādā 1,38 miljonus eiro. Lai novērstu potenciālos riskus un kārdinājumus, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs rosinās noteikt termiņu, kurā partijām jānorēķinās ar uzņēmējiem, un paaugstināt administratīvos sodus par likumu neievērošanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), pārbaudot 16 partiju un to apvienību iesniegtās 13.Saeimas vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas, kā arī priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanu, konstatējis nenorādītus finananšu līdzekļus 79 813 eiro apmērā un neatļautus ziedojumus 7551 eiro apmērā, uzzināja KNAB.