«Ja es varētu vienpersoniski pieņemt budžetu, es to arī tādu pieņemtu, bet vienpersoniskums nozīmē bezdemokrātismu,» Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē uz deputātu jautājumu, kāpēc, veidojot 2020. gada budžeta likumu, vispirms nav pildītas likumu normas, piemēram, par mediķu algu palielināšanu, un tikai tad iekļautas politisko spēku iniciatīvas, sacīja premjerministrs Krišjānis Kariņš.
No dažādiem avotiem izzinot informāciju, kāpēc valdībai neizdevās budžeta likumā ietērpt mediķiem ne tikai dotos, bet arī likumā ierakstītos solījumus un kāpēc to izdarīt, visticamāk, neizdosies arī Saeimai, jāsecina, ka primāri valdībai bijis pieņemt budžetu bez lieliem politiskiem satricinājumiem, ievērojot jau ikdienas sarunvalodā iegājušo teicienu «kompromisa budžets». Gan oficiāli, gan neoficiāli vienlaikus izskan viedoklis par viena politiska spēka iespītēšanos uz savu ideju piepildīšanu, kas aptumšojis spēju izvērtēt prioritātes.
Mediķu algu palielinājumam nākamajā gadā vidēji par 20 procentiem, pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, nepieciešami 120 miljoni eiro (likumā gan ir ierakstīts lielāks skaitlis), tomēr valdība, lemjot par budžetu, veselības nozarei piešķīra 50 miljonu eiro, no tiem 42,5 miljonus eiro tieši mediķu algām. Tas, protams, izraisīja mediķu neapmierinātību, jo Veselības ministrija sāka vērtēt, kurām mediķu grupām algu palielināt un kurām tātad - ne. Izrādījās, ka šajā sarakstā, piemēram, neiekļāvās jaunie ārsti un lielākā daļa māsu.
Lasa pa gabaliņam
Sākoties mediķu protestiem, valdība pārvērtēja plānotos budžeta izdevumus un atrada vēl vairākus miljonus eiro: no Ārlietu ministrijas - 3,2 miljonus eiro, kas ieekonomēti, atliekot vēstniecības atklāšanu Austrālijā, piecus miljonus eiro no Latvijas Valsts mežu peļņas, divus miljonus no uzturlīdzekļu garantijas fonda, kur, uzlabojoties darbam ar piedzenamajām naudas summām, būs nepieciešams par diviem miljoniem eiro mazāk līdzekļu. Arī Latvijas Bankas veiktais peļņas precizējums došot 4,2 miljonus eiro. Tā kā budžeta likuma projekts pašlaik tiek skatīts Saeimā, katru dienu parādās jauni avoti, kur «saskrubināt» mediķu algu palielinājumam nepieciešamo. Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Jauno ārstu asociācija aicina atlikt valsts budžeta pieņemšanu un turpināt sarunas par papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes nozarei. «Esam nosūtījuši vēstules starptautiskām organizācijām, kā arī uzsākuši apzināt iespējamā mediķu streika dalībnieku skaitu,» vakar sacīja Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece. Viņa Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas sēdē teica, ka mediķu organizācijas piedāvā pārdalīt naudu no vairākām Zemkopības ministrijas programmām, kā arī no naudas Padomju upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecībai.
Budžeta izskatīšanas gaitu būtiski ietekmēja viena politiskā spēka stingrā uzstāšana uz savām prioritātēm, proti, Jaunā konservatīvā partija neatkāpās no idejas palielināt neapliekamo minimumu un minimālo algu. Sarunās par budžetu tieši šīs partijas ministru iebildumu dēļ bija jāatliek nākamā gada valsts budžeta prioritāšu izskatīšana. Smagās sarunās tomēr notika vienošanās par diferencētā neapliekamā minimuma palielināšanu, kas ir diskutabls jautājums nabadzības mazināšanā, ko Neatkarīgajai norāda arī eksperti. Uzzināt šīs partijas viedokli Neatkarīgajai vairāku dienu garumā neizdevās.
Necieņa pret likumu
Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo jautājumu eksperts Pēteris Leiškalns Neatkarīgajai atzina, ka nākamā gada budžeta pieņemšanas procesa galvenā problēma ir necieņa pret spēkā esošajiem likumiem. «Uz pirmo lasījumu valdībai bija jāatnes budžets, kas vispirms nodrošinātu esošo likumu izpildi, un, ja kaut kas paliek pāri, to novirzītu savām politiskajām iniciatīvām,» norāda P. Leiškalns. Ja ir kādi neparedzēti apstākļi, kāpēc valdība nevar izveidot budžetu, kas nodrošina esošo likumu izpildi, tad būtu nepieciešama atruna, kādēļ tā to nevar izpildīt, bet nevar «būt runa par to, ka valdība, neizpildot jau spēkā esošos likumus, tostarp Veselības finansēšanas likumu, ir novirzījusi naudu citām savām politiskajām iniciatīvām. Pat ja budžeta likums pēc tā pieņemšanas būs virs šā nozares likuma, no valdības puses tādu rīcību nevar uzskatīt par korektu, uzskata eksperts. Mūsu saruna notiek dienā, kad Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā kā atklāsme deputātiem nāk Labklājības ministrijas atbilde, ka tās budžetā nav naudas - 2,5 miljoni eiro - aizbildnībā esošo bērnu uzturlīdzekļu palielināšanai. Jāsaka, ka par to brīnījās ne tikai opozīcijas partiju, bet arī valdību veidojošo politisko spēku deputāti: kā tā var būt, ka tam nav naudas?
Partijas untumi
P. Leiškalns, vērojot 2020. gada budžeta veidošanu, pieļauj, ka šoreiz budžets lielā mērā bija atkarīgs no vienas partijas untuma - mainīt diferencētā neapliekamā minimuma augšējās robežas paaugstināšanas grafiku, kas nākamgad budžetā papildus jau ieplānotajiem 20 miljoniem prasa vēl 35 miljonus eiro. «Tā ir ekonomikai postošākā pozīcija, jo dod ieguvumu strādājošajiem ar pilnu darbspēju, bez apgādājamiem un ar nelielu legālo atalgojumu, un faktiski tas ir atbalsts uzņēmējiem, kuri maksā zemu atalgojumu,» P. Leiškalns min vairākus aspektus, skaidrojot, kāpēc šāds risinājums nav nekāds sasniegums. Tas veicina zemas pievienotās vērtības (lētā darbaspēka) ekonomikas saglabāšanos, dod priekšrocības «aplokšņu algu» sektoram, un pretēji plaši tiražētajiem mītiem diferencētais neapliekamais minimums nemazina nevienlīdzību, bet pat nedaudz palielina to starp personām ar un bez apgādājamajiem. «Tajā pašā laikā valdība neatrada 2,5 miljonus aizbildnībā esošo bāreņu un citu bez vecāku gādības palikušo bērnu uzturnaudas palielināšanai, 27 miljonus Minimālā ienākumu līmeņa koncepcijas ieviešanai - tas tieši skar personas ar invaliditāti un mazo pensiju saņēmējus, kā arī naudu mediķu atalgojuma celšanai apsolītajā līmenī,» uzsver eksperts.
