Steidzamības kārtā lems par finansējuma palielināšanu partijām

Grozījumi cita starp paredz būtiski palielināt valsts finansējumu partijām.

Komisijā par plānotajiem grozījumiem izcēlās plašas debates, kuras ilga apmēram pusotru stundu. Debašu noslēgumā deputāti tika aicināti balsot par grozījumu izņemšanu no budžeta likumprojektu paketes un skatīšanu parastā kārtībā, taču deputāti divas reizes pēc kārtas nobalsoja neizšķirti - pieci pret pieci - tādēļ šis priekšlikums neguva atbalstu. Savukārt konceptuāli savu atbalstu plānotajiem grozījumiem pauda pieci deputāti, bet pret bija četri.

Sēdes ievadā tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) biroja vadītājs Aldis Bukšs deputātiem skaidroja likumprojekta būtību, norādot, ka gan ministrijas, gan citu iesaistīto pušu pārliecība ir tāda, ka ar lielāku valsts finansējumu partijām tiks samazināta to un politisko organizāciju atkarība no privātiem ziedotājiem.

Tāpat Bukšs skaidroja, ka valsts finansējums partijām nav mainīts kopš 2012.gada un, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā ir zemākais valsts finansējuma apmērs partijām. Viņš arī norādīja, ka Tieslietu ministrija (TM) nevar tikt uzskatīta par minēto likuma grozījumu iniciatori, jo tie rosināti pēc iepriekšējās valdības iniciatīvas.

Savukārt "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka klātesošajiem uzsvēra, ka arī viņas pārstāvētajai iestādei nav šaubu, ka partijas nesaņem pienācīgu finansiālo atbalstu no valsts budžeta un šāda situācija neļauj tām strādāt un rada lielu atkarību no salīdzinoši neliela ziedotāju skaita.

Viņa atzīmēja, ka šobrīd Saeimā nonākusī grozījumu redakcija satur vairākas atkāpes no sākotnējās darba grupā izstrādātās versijas. Kā galveno novirzi Kažoka izcēla to, ka ar pašreizējo redakciju, viņasprāt, tiek diskriminētas tās partijas, kuras Saeimas vēlēšanās saņēmušas vēlētāju atbalstu 2% līdz 4,99% apmērā, jo tām netiks piešķirt bāzes finansējums - 100 000 eiro. Tāpat viņa atzīmēja, ka sākotnējā redakcijā bija paredzēts, ka šis bāzes finansējums būtu nepieciešams 190 000 eiro apmērā.

Kā otro būtiskāko atšķirību no sākotnēji izstrādātās versijas, Kažoka minēja to, ka vairs nav paredzēta iespēja partijām saņemt papildu finansējumu, kas piesaistīts to biedru skaitam, tādējādi motivējot partijas piesaistīt jaunus biedrus un veicinot sabiedrības iesaisti politikā.

Savukārt pieaicinātās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonas norādīja, ka Saeimā nonākušajā grozījumu redakcijā ir iekļauts punkts, kas veicinās godīgu konkurenci priekšvēlēšanu laikā, proti, partijām turpmāk nebūs atļauts izveidot parādsaistības ar preču piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem, kas pārsniedz 90 dienas. Birojā skaidroja, ka šādas parādsaistības var tikt izmantotas, lai apietu noteiktos aģitācijas izmaksu ierobežojumus.

Visaktīvāk likumprojekta izstrādātājus komisijas sēdē izvaicāja deputāti Sergejs Dolgopolovs (S), Regīna Ločmele-Luņova (S), Karīna Sprūde un Viktors Valainis (ZZS). Deputātus visvairāk interesēja plānotā finansējuma palielināšanas pamatotība, kā arī nepieciešamība izmaiņas virzīt steidzamības kārtā, iekļaujot tās budžeta likumprojektu paketē.

Jau ziņots, ka Saeima pagājušajā nedēļā parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodeva grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz no nākamajā gadā būtiski palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, šiem mērķiem papildus piešķirot 4 miljonus eiro.

Šos grozījumus ir atbalstījusi valdība un tie iekļauti kopējā 2020.gada valsts budžeta likumprojektu paketē.

Likumprojekts paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju. Par katru iegūto balsi Saeimas vēlēšanās paredzēts maksāt 4,5 eiro, savukārt viena balss Eiropas Parlamenta un pašvaldības domes vēlēšanās maksātu 0,5 eiro.

Papildu tam politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā pieci procenti vēlētāju, ikgadēji plānots piešķirt valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro apmērā.

Vienlaikus paredzēti arī ierobežojumi - kopējais vienai politiskajai partijai piešķirtais valsts budžeta finansējums gada laikā nevarēs pārsniegt 800 000 eiro.

Likumprojekts vienlaikus arī paredz stingrākus noteikumus politiskajām partijām, piemēram, valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā personas veikta ziedojuma (dāvinājuma) maksimālā summa politiskajai partijai nedrīkstēs pārsniegt 12 minimālo mēnešalgu apmēru (pašreiz - 50 minimālās mēnešalgas), kā arī liegs politiskajām partijām veidot parādsaistības.

Bordāns Latvijas Radio ir paziņojis, ka partiju finansēšanas modelī jāievieš vēl stingrākas prasības, proti, viņš būtu gatavs rosināt diskusiju, lai noteiktu aizliegumu politiskajām organizācijām ziedojumus saņemt no ārpuses, proti, tos var sniegt tikai partijas biedri.