Likums, kas vairākkārt palielināja partiju finansējumu no valsts budžeta, tika pieņemts milzīgā steigā, bez skaidrības, kā šo naudu politiskās organizācijas drīkstēs tērēt. Pie attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem pašlaik strādā koalīciju veidojošās partijas, kurām viens no klupšanas akmeņiem šajā procesā ir šāds: vai, tērējot naudu, kuras publiski postulētais mērķis ir padarīt partiju darbību caurspīdīgāku un neatkarīgāku no sponsoriem, par tās izmantojumu vajadzētu atskaitīties sabiedrībai.
Budžeta finansējuma izlietošanas noteikumiem jātop gataviem līdz 1. janvārim, kad spēkā stājas jaunais partiju finansēšanas likums. Savukārt saskaņā ar pašlaik spēkā esošo redakciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) interneta vietnē interesenti var iepazīties vien ar konsolidēto gada pārskatu, kurš nedod iespēju ar partiju tēriņiem, piemēram, cik naudas iztērēts furšetu apmaksai vai biroja darbinieku algu apmaksai, iepazīties detalizēti.
KNAB uzskata, ka, saņemot no sabiedrības Latvijai tik ievērojamu finansējumu, būtu tikai godīgi, ja visi partiju tēriņi no valsts budžeta būtu publiski pieejami partiju finanšu datubāzē. Turklāt šī iecere jau tagad ir tehniski realizējama. Galvenais ir politiskā izšķiršanās, kas KNAB darbiniekiem ļautu uzlabot partiju datubāzi no esošajiem konsolidētajiem izdevumiem līdz detalizētākam tēriņu uzskaitījumam. Taču saskaņā ar Neatkarīgās rīcībā esošo informāciju darba grupā virmo noskaņa, ka 4,5 miljonus eiro partijām turpmāk ik gadu uzsaucošajai sabiedrībai šāda informācija varētu nešķist interesanta.
Roku rokā ar šo ieceri iet nākamais KNAB ierosinājums. Proti, birojs uzskata, ka partijām pret nodokļu maksātāju naudu vajadzētu attiekties ar tādu pašu pietāti kā valstij un pašvaldībām un par šiem līdzekļiem preces un pakalpojumus iegādāties par izdevīgāko cenu.
Šis ierosinājums arī paģērētu, ka partijas, saņemot KNAB pieprasījumu, iesniedz pamatojumu dokumentus par budžeta līdzekļiem iegādātās preces nepieciešamību likumā paredzēto mērķu sasniegšanai. Šāda prasība partijām sarežģītu tērēt naudu apšaubāmiem pasākumiem, kuriem it kā sabiedrības informēšanas nolūkos tērē valsts budžeta naudu, taču publiskajā telpā nav atrodami nekādi pierādījumi par informatīvo pasākumu norisi. Partijas, kuras pieķertas organizējam šādus aizdomīgus pasākumus, netiek atklātas, taču šādi gadījumi esot vairāki.
Ar izpratni KNAB attiecas pret nepieciešamību apmaksāt pārtiku kongresiem un citiem pasākumiem, kuros partijas varētu vēlēties savus biedrus vai potenciālos biedrus uzcienāt ar kafiju un kādu smalkmaizīti, taču par budžeta līdzekļiem nedrīkstētu iegādāties alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus.
Saskaņā ar Neatkarīgās rīcībā esošo informāciju KNAB arī vēlējies valdības noteikumos iekļaut tikai to preču un pakalpojumu grupu, kuru par valsts budžeta līdzekļiem iegādāties nevarētu. Birojs uzskata, ka tas padarītu vieglāku gan partiju, gan paša biroja ikdienu, taču šis ierosinājums nav atbalstīts. Tādēļ joprojām tiek diskutēts par to, kam partijas ārpus biroja uzturēšanas, sabiedrības izglītošanas un aģitācijas apmaksāšanas varētu tērēt nodokļu maksātāju naudu.
Diskusijas joprojām turpinās arī par to, vai jaunos budžeta maksājumus, kurus partijas sāks saņemt jau pēc nepilniem diviem mēnešiem, varētu novirzīt arī iepriekšējo priekšvēlēšanu laikā radīto parādu segšanai. Birojā pastāv uzskats, ka šādi tēriņi būtu jāatļauj. Pretējā gadījumā partijas savus parādus varētu dzēst tikai no privāto ziedotāju naudas, bet saskaņā ar jauno likuma redakciju tas parādu atdošanu padarītu par ilgstošu un mokošu procesu gan partijām, gan to kreditoriem.
Te jāatgādina, ka jaunā likuma redakcija nosaka, ka ik gadu piesaistāmais finansējums partijām nedrīkstēs pārsniegt 800 tūkstošus eiro un jo lielāka ir valsts finansējuma daļa, jo mazāka proporcija atliek no privātajiem ziedotājiem piesaistāmajiem līdzekļiem. Piemēram, Saskaņas gadījumā, kura kreditoriem parādā ir apmēram 300 tūkstošus eiro, bet no budžeta saņems vislielāko finansējumu, ik gadu būs ļauts piesaistīt apmēram 40 tūkstošus eiro.
***
Viedokļi
Jānis Urbanovičs, Saskaņas valdes un Saeimas frakcijas priekšsēdētājs:
- Pilnīga atklātība par to, kā tiek tērēta valsts budžeta finansējuma nauda, ir tikai atbalstāma. Tas sniegtu pilnīgu ieskatu par partiju darbību, cilvēki redzētu, cik katras partijas bosi tērē uzvalkiem vai banketu organizēšanai. Arī organizācijas vadītājam palīdzētu izvairīties no dažādiem kārdinājumiem, kurus nereti cenšas uzspiest partijas biedri.
Daniels Pavļuts, Attīstībai/Par! Saeimas frakcijas priekšsēdētājs:
- Partijas jau tagad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā iesniedz deklarācijas par vēlēšanu izdevumiem, iesniedz publiskus gada pārskatus. Es šajā darba grupā nestrādāju, bet partiju izdevumiem kopumā jābūt atklātiem. Es gan iebilstu, ka partijām katrs tēriņš būtu jāsaskaņo vai ka jāievieš ļoti ierobežojoši priekšraksti. Par šo vajadzētu diskutēt, bet mūsu partija iestātos par saprātīgu atklātību.
Gaidis Bērziņš, Nacionālās apvienības valdes loceklis:
- Te jāpatur prātā, ka tā ir nodokļu maksātāju nauda, un, vadoties no tā principa, ir skaidrs, ka sabiedrībai jābūt iespējai iepazīties ar pamatizdevumu sadaļām, kas ir konkrētam politiskam spēkam. Ja runājam par partiju darbinieku atalgojumu jautājumu - būtu jādod iespēja saprast, kāds ir vidējais atalgojums, bet droši vien jāaprobežojas ar to, ka nebūtu nepieciešams norādīt, kuri ir tie darbinieki, jo tās jau ir darba tiesiskās attiecībās un nebūtu saistāmas ar publisko principu. Kopumā sabiedrībai vajadzētu būt lielākām tiesībām iepazīties ar to, kā šī nauda tiek tērēta.
