Saeimas Juridiskā biroja un opozīcijas brīdinājumus (par augsto brāķa radīšanas iespējamību) vērā neņemot, Saeima jauno partiju finansēšanas likuma variantu tomēr skatīs steidzamības kārtībā, nevis trīs lasījumos.
Deputātiem iepazīstoties ar jauno partiju finansēšanas likumu, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē izskanēja bažas par to, ka, pieņemot likumu tikai divos lasījumos, pastāv augsta iespējamība, ka tajā būs vēlāk labojamas nepilnības.
«Prakse rāda, ka budžetu pavadošajā likumprojektu paketē iekļautajos likumos bieži pieņem brāķus,» mudinot partiju finansēšanas likumprojektu izņemt no budžeta paketes, teica Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Gatis Melnūdris.
Arī Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Viktors Valainis, reaģējot uz Jaunās konservatīvās partijas biedru atgādinājumu, ka par partiju valsts finansējuma palielināšanu iestājies arī Valsts prezidents Egils Levits, norādīja, ka tas ir tikai vēl viens iemesls, lai, izrādot cieņu prezidentam, šajā likumā nebūtu brāķa.
Šim priekšlikumam pievienojās arī Saskaņu pārstāvošais Sergejs Dolgopolovs, kas atgādināja, ka steidzamības kārtā pieņemtus likumus Valsts prezidents nevar atgriezt trūkumu novēršanai atkārtotā caurskatīšanā un tas brāķa iespējamību padara vēl lielāku.
Tomēr koalīciju pārstāvošie deputāti, norādot, ka partiju finansēšanas likums ir cieši saistīts ar nākamā gada budžetu un, nododot to pieņemšanai trijos lasījumos, bremzētos arī budžeta pieņemšana, šo priekšlikumu noraidīja.
Interesanti, ka Saskaņa un ZZS, kuru pārstāvji neveiksmīgi arī aicināja jauno likumu attiecināt tikai uz 14. Saeimas vēlēšanu uzvarētājiem, pārstāv partijas, kas saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likumprojekta redakciju saņemtu vienu no lielākajiem valsts finansējumiem.
Kā vienu no iespējamajiem brāķiem, kas var radīt tiesvedības draudus Satversmes tiesā, G. Melnūdris minēja pašlaik koalīcijas akceptēto normu, kas nosaka, ka, lai cik labi rezultāti partijai būs gūti Saeimas vēlēšanās, tā valsts finansējumā nevarēs saņemt vairāk par 800 tūkstošiem eiro. Eksperts uzskata, ka šāda norma ir pretrunā ar likumā iekļauto principu, ka finansējuma lielums ir atkarīgs no Saeimas vēlēšanu rezultātiem.
Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāve norādīja, ka Jaunās konservatīvās partijas rosinājumā (tiesības ziedot partijām garantēt tikai to biedriem) var saskatīt prettiesisku mēģinājumu ierobežot labticīgo ziedotāju tiesības. Biroja eksperte gan norādīja, ka šis priekšlikums vēl nav vērtēts padziļināti un iespējams, ka risinājums priekšlikuma iekļaušanai likumā ir rodams.
Savukārt Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps uzskata, ka, konservatīvo priekšlikumu proporcionāli saistot ar partijai pienākošos valsts finansējumu, to likumā varētu iekļaut.
Iebildumi pieaicinātajiem ekspertiem bija arī par likumprojektā pagaidām neatrisinātajiem jautājumiem, kas skar valsts finansējuma sadali starp partiju apvienību veidojošajām organizācijām un tām partijām, kas pēc vēlēšanām nav iekļuvušas Saeimā. Konservatīvo paspārnē esošās Tieslietu ministrijas pārstāvis gan solīja, ka šīs nepilnības tiks novērstas.
