Ašeradens cer augusta nogalē sākt vērtēt AIP līdzšinējo darbīb

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) cer augusta nogalē sākt izvērtēt Augstākās izglītības padomes (AIP) līdzšinējo darbību un iespējamos padomes attīstības scenārijus, sacīja deputāts.

Vairākas organizācijas, tostarp AIP, nosūtījušas vēstuli amatpersonām, aicinot tās AIP regulējumā paplašināt padomes sastāvu un tās funkciju loku, lai nodrošinātu visu iesaistīto pušu atklātu iesaisti studiju, pētniecības, inovācijas un kultūras regulācijā un finansējuma pārraudzīšanā un izlietojumā.

Lai izprastu, kāpēc šāda vēstule tapusi, Ašeradens skaidroja, ka Saeima ir uzdevusi Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) līdz 31.augustam izstrādāt priekšlikumus AIP tālākai darbībai. Viņš atgādināja, ka nesen pieņemtajos Augstskolu likuma grozījumos IZM sākotnēji vēlējās padomi likvidēt, tomēr Saeimas komisija nobalsoja pretēji, sakot, ka AIP ir saglabājama, bet maināms tās darbības raksturs.

AIP vadītāja Andra Teikmaņa izsūtītajā vēstulē lasāms, ka institūcijas piedāvā zināmā mērā saglabāt AIP kā trīspusējās sadarbības padomi augstākajā izglītībā, teica parlamentārietis. "Teikmanis un vēstuli parakstījušie aicina attīstīt šādu formātu, kurā būtu visu augstskolu pārstāvniecība, asociācijas, kā arī darba devēji un valdības pārstāvji izglītības ministra personā," atklāja Ašeradens, piebilstot, ka tādā veidā organizācijas piedāvā attīstīt augstāko izglītību.

Tomēr politiķis norādīja, ka līdz šim AIP nav īpaši sekmējies ar tai jau uzticēto funkciju izpildi. Kā piemēru viņš minēja likumā pirmo noteikto padomes funkciju - izstrādāt augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju, paredzot gan valsts, gan pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibināto augstākās izglītības institūciju attīstību.

Ašeradens uzsvēra, ka pāris gados, kopš viņš vada Izglītības komisiju, viņam nav izdevies šādu dokumentu no padomes ne redzēt, ne dzirdēt. "AIP bija reaktīva augstākās izglītības institūciju pārstāvniecības organizācija, ne proaktīva," pauda deputāts, skaidrojot, ka padomes pārstāvji mēģināja aizstāvēt caur AIP savas pārstāvētās augstskolas vai institūcijas intereses, tāpēc, viņaprāt, šis nav pats sekmīgākais koncepts.

Vienlaikus viņš atgādināja, ka "Attīstībai/Par!" frakcija bija iesniegusi Augstskolu likumā priekšlikumus, paredzot, ka AIP jābūt ekspertu padomei, ne trīspusējās pārstāvniecības padomei. Šādā modelī neatkarīgi eksperti novērtētu valdības politiku augstākās izglītības jomā un sniegtu savus neatkarīgos atzinumus par to, skaidroja parlamentārietis.

Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdētājs uzskata, ka šis ir ļoti svarīgs posms augstākās izglītības attīstībā, kur nepieciešama tieši ekspertu padome, lai attīstītu augstākās izglītības politiku.

Politiķis arī piebilda, ka Saeimai un viņa vadītajai komisijai mulsinoši šķita iepriekšējā AIP priekšsēdētāja Jāņa Vētras veiktā pētījuma rezultāti, kas atklāja, ka citās Eiropas Savienības dalībvalstīs nav tādu institūciju ar tik augstu mandātu. Esot dažādi koordinējošie mehānismi, tomēr tāda mandāta, kāds Latvijā ir AIP, citur līdzīgām organizācijām nav.

Ņemot vērā augstākminēto, Ašeradens cer, ka Saeimas komisija augusta beigās saņems no valdības puses priekšlikumus AIP attīstībai un tad parlamentārieši varēs virzīties uz priekšu. Sākotnēji plānots izvērtēt to, ko AIP ir paveikuši līdz šim, un tad tiks vērtēti divi iespējamie scenāriji - attīstīt AIP trīspusējās sadarbības padomes formātu, kāds pastāvējis līdz šim, vai veidot to kā ekspertu padomi augstākajā izglītībā.

"Viens ir skaidrs - komisijas un Saeimas lēmums ir AIP saglabāt, bet ko tai uzdos, vēl ir atvērts jautājums," klāstīja Ašeradens, atzīmējot, ka parlamenta Izglītības komisija par to lems rudenī.

Lūgts paust savu personīgo viedokli par to, kurā no virzieniem būtu jādodas, Ašeradens teica, ka šobrīd ļoti pietrūkst tieši ekspertu vērtējuma un neatkarīguma, kā arī vērtējuma par to, kā tālāk rīkoties ar augstākās izglītības politiku. Viņš atbalstītu to, ka AIP piešķir vairāk resursu, pretī saņemot lietpratēju padomus, kā attīstīt vienu vai otru jomu.

Šobrīd AIP katra augstskola aizstāv savas intereses, teica deputāts, atgādinot, ka patlaban Latvijā ir 52 augstskolas uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju, kas ir par daudz. "Sadarbības platforma ir svarīga, bet ekspertu vērtējums, kurā uzlikti kritēriji un izvērtēti scenāriji, ir daudz svarīgāk," klāstīja Ašeradens, sakot, ka IZM deputātus informē savas kapacitātes ietvaros un arī deputātiem nav tādu zināšanu lai paši visu izvērtētu.

"Mums ir uzdevums padarīt starptautiski konkurētspējīgāku augstāko izglītību," uzsvēra parlamenta Izglītības komisijas priekšsēdētājs, piebilstot, ka sadarbības padomi varētu attīstīt arī ārpus Augstskolu likuma.

LETA jau ziņoja, ka Saeima 8.jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja augstskolu pārvaldības reformas ieviešanu, tādējādi mainot augstākās izglītības sistēmas pārvaldību, dalot augstskolas jaunā tipoloģijā un mainot augstskolu iekšējo pārvaldību. Uz galīgo lasījumu tika iesniegts 271 priekšlikums, un tos Saeima izskatīja bez īpašām domstarpībām vai garām debatēm.

Parlamentā pieņemtie grozījumi paredz augstskolu tipoloģijas un iekšējās pārvaldības modeļa maiņu. Atbalstītā redakcija paredz augstskolas iedalīt trīs veidos - zinātnes universitātes, lietišķo zinātņu universitātes, kā arī mākslu un kultūras universitātes, likumā nosakot konkrētus atbilstības kritērijus.

Grozījumi paredz ieviest arī jaunu iekšējās pārvaldības institūciju - augstskolas padomi. Paredzēts, ka tā būs atbildīga par augstskolas attīstības stratēģijas apstiprināšanu un tās ieviešanas progresa uzraudzību.

Vienlaikus augstākās izglītība sistēmas pārvaldības reforma bija iecerēta, likvidējot AIP. Šī iecere izraisīja ļoti lielu sašutumu nozarē, un galu galā parlamenta Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vēl nelēma par AIP likteni, plānojot atgriezties pie diskusijām par padomes nākotni augustā.

Līdzīgi arī jautājumā par koledžām komisija vēl nenonāca pie vienota slēdziena, lemjot, ka pie šīs diskusijas deputāti atgriezīsies vēlāk. Izglītības un zinātnes ministrijas iecere paredz, ka koledžu darbību turpmāk pamatā regulēs Profesionālās izglītības likums.

Plānots, ka grozījumi Augstskolu likumā stāsies spēkā šā gada 16.augustā.