Valdošās koalīcijas divas partijas – ZZS un Nacionālā apvienība – ir gatavas atbalstīt jaunu regulējumu mikrouzņēmuma nodoklī, proti, nepiemērot minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) par katru strādājošo, kā tas iepriekš bija plānots, tajā pašā laikā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmi paaugstināt no plānotajiem 5% līdz 15%. Savukārt Vienotība uzskata, ka šādas pēkšņi rosinātas izmaiņas nākamā gada nodokļu sistēmā ir haotiskas un veicina nedrošības izjūtu sabiedrībā.
Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,37 miljardi eiro, kas ir par 0,07% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) necīnās ar lielajiem nodokļu krāpniekiem, bet soda mazos uzņēmumus, jo tā ir vieglāk, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" teica Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcijas vadītājs Mārtiņš Bondars.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz ieviest solidāro atbildību nodokļu jomā būvniecības nozarē starp ģenerāluzņēmumu un apakšuzņēmumu.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz ieviest solidāro atbildību nodokļu jomā būvniecības nozarē starp ģenerāluzņēmumu un apakšuzņēmumu.
Sākot ar nākamo gadu, tiek plānots noteikt galvenā būvdarbu veicēja atbildību par to, lai par visiem būvobjektā nodarbinātajiem tiktu samaksātas Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Likumprojekts tiek virzīts 2017. gada budžetu pavadošo likumprojektu paketē.
Latvija pēdējo gadu laikā bija kļuvusi par lielu zelta eksportētāju. Izvestas 11 tonnas zelta 160 miljonu eiro vērtībā. Uzņēmumu, kas ar to nodarbojās, nebija daudz. Pāris desmiti. Viens no lielākajiem zelta eksportētājiem bija miljonāram Jevgēņijam Gombergam piederoša firma. Plašākai sabiedrībai Gombergs kļuva pazīstams ar skulptūru atjaunošanu un uzstādīšanu Pēterim I, Armitstedam un Barklajam de Tolli. Latvijā VID nav pretenziju pret viņu. Igaunijā gan, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Finanšu ministrija (FM) ar solidaritātes nodokļa ieņēmumiem šā gada pirmajā pusgadā ir apmierināta – šajā nodoklī pirmajā pusgadā iekasēts par 1,2 miljoniem vairāk, nekā bija plānots. Vienlaikus sociālie partneri – Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK) – uzsver, ka aptuveni 30% no kādreizējiem lielo algu saņēmējiem vairs nav atrodami starp solidaritātes nodokļa maksātājiem.
«Ja uzņēmējs nespēj samaksāt nodokli par savu darbinieku, tad es nesaprotu, kas tas vispār ir par uzņēmēju,» trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS).
Satiksmes ministrija (SM) sadarbībā ar ekspertiem izstrādājusi alternatīvu variantu attiecībā uz transportlīdzekļu nodevas apmēra izmaiņām, paredzot būtiskāk celt nodevu luksusa auto ar lielu izmešu daudzumu, tādējādi gadā iekasējot 93 miljonus eiro.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav nodrošinājis vienlīdzīgu attieksmi pret nodokļu maksātājiem un nav laikus atmaksājis 57,1 miljonu eiro, tajā skaitā 14,2 miljonus eiro par pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), norāda Valsts kontrole (VK).
Apgalvojums, ka Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs, neiztur kritiku, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).
Ņemot vērā to, ka ASV bāzētās kompānijas "Tax Foundation" pētījumā "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss" Igaunija ir ierindota pirmajā vietā, bet Lietuva tajā nav iekļauta, Baltijas mērogā mūsu valsts neizskatās tik labi, kā varētu gribēt, aģentūru LETA informēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).
Iedzīvotāju skaita samazinājuma rezultātā nodokļu celšana ir neizbēgama, liecina SIA "Firmas.lv" un nacionālās informācijas aģentūras LETA izdevumā "Latvijas biznesa gada pārskats 2016" publiskotais pētījums, kas veikts sadarbībā ar pētījumu kompāniju "Oxford Research".
Pagājušonedēļ sabiedrību sasniedza krasi atšķirīgas ziņas par potenciālajām izmaiņām nodokļu jomā Latvijā un Igaunijā. Eh, atkal tā Igaunija! Vai drīzāk – eh, mēs...
Latvijas konkurētspējas galvenais kavējošais apstāklis ir nodokļu politikas trūkums un augstie darbaspēka nodokļi, kurus nepieciešams mazināt, lai biznesa vide un valsts ekonomika kopumā attīstītos, šodien biznesa forumā "Izaicinājumi biznesa vidē" Tukumā pauda tā dalībnieki.
Latvijā galvenie šķēršļi uzņēmējdarbībai ir nodokļu likmes, to regulējums un neefektīvā valdības birokrātija, liecina Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) jaunākais gadskārtējais pētījums.