Nodokļu politika ir kā vitamīni ekonomikai, nevis rokasbremze, šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, prezentējot nodokļu politikas reformu plānu, sacīja finanšu ministre Dana Reziniece-Ozola (ZZS).
Politiķe uzsvēra, ka nodokļu politikas pamatnostādnes ir satura ziņā vērienīgas un tās tapa ciešā sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām, arodbiedrībām, starptautiskām organizācijām, Latvijas Banku u.c. partneriem, kuri vēlējās piedalīties nodokļu stratēģijas izstrādē.
"Nodokļu stratēģija ir kā vitamīni ekonomikai, nevis rokasbremze. Tomēr jāsaprot, ka nodokļu stratēģija nevar atrisināt visas tautsaimniecības problēmas, lai gan tā var palīdzēt palīdzēt risināt jautājumus, kas saistīti ar problēmām darba tirgū, veselības jomā, tiesu sistēmā, izglītībā u.c.," norādīja finanšu ministre.
Pēc Reizniece-Ozolas teiktā, nodokļu stratēģijai jānodrošina Nacionālajā attīstības plānā ietvertā ekonomiskā izaugsme 5% apmērā, jāmazina nevienlīdzība un jānodrošina pietiekami resursi tādās prioritārās jomās kā veselība, ceļi u.c.
Viņa stāstīja, ka tagad ir īstais brīdis ieviest izmaiņas nodokļu politikā, jo 2018.gadā un 2019.gadā Latvijas ekonomiku sildīs Eiropas Savienības fondi, kas absorbēs jaunās nodokļu politikas fiskālo ietekmi.
"Ja nemainīsim nodokļu politiku tagad, pie šī jautājuma varēsim atgriezties vien pēc astoņiem gadiem," pauda Reizniece-Ozola.
Ja gadījumā tiek lemts par jaunas nodokļu politikas stratēģijas ieviešanu, finanšu ministre sacīja, ka martā ir jāizstrādā attiecīgi lēmumprojekti, ko aprīlī iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā. Ministre rosina par detaļām diskutēt NTSP formātā, kā arī tiks veidota atsevišķa darba grupa premjera Māra Kučinska (ZZS) vadībā.
Savukārt pēc valdības lēmuma līdz vasaras vidum jāizstrādā normatīvā bāze, ko Saeima varētu apstiprināt rudenī pirms 2018.gada budžeta paketes pieņemšanas.
Arī Kučinskis piekrita finanšu ministrei, atzīstot, ka šis ir īstais brīdis, lai veiktu izmaiņas nodokļu politikā, turklāt šīs dienas NTSP sēde ir diskusijas sākums. Pēc premjera teiktā, vēl būs jādiskutē par Finanšu ministrijas (FM) piedāvātās nodokļu politikas reformas fiskālo ietekmi un ietekmi uz pašvaldību budžetu.
Finanšu ministrija (FM) nodokļu reformai piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN).
FM piedāvā reformēt darba spēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī atcelt solidaritātes nodokli. FM piedāvājums paredz noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro, proti, 0 neapliekamais minimums būtu pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro - pie minimālās algas.
FM rosina arī noteikt sociālo nodokli atalgojumam līdz 52 400 eiro gadā parastajā režīmā, no 52 400 eiro līdz 85 400 eiro gadā netiek piešķirti īstermiņa pabalsti, bet virs 85 400 eiro gadā - nav jāmaksā. Tāpat rosināts noteikt 20% UIN sadalītajai peļņai.
Ieguvumus no darba spēka nodokļu reformas FM ilustrē ar vidējo prognozēto darba algu Latvijā 2017.gadā - 910,5 eiro mēnesī. Proti, ja patlaban, nomaksājot nodokļus no 910,5 eiro, neto alga veido 641,3 eiro, tad pēc darbaspēku nodokļu reformas neto alga sastādītu 680,9 eiro.
Tāpat FM norāda, ka gadījumā, ja tiks lemts paaugstināt strādājošo neapliekamo minimumu, būs jārisina arī jautājums par pensionāru neapliekamo minimumu. FM rosina pakāpeniski paaugstināt neapliekamo minimumu ar 300 eiro. FM ieskatā, būtiskai pensionāru daļai neapliekamā minimuma pieaugums līdz 500 eiro dotu līdz 15 eiro papildu ienākumu mēnesī.
FM rosinātās izmaiņas kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, 0% likmi reinvestētajai peļņai un noteikt 20% likmi peļņas sadales brīdī. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme nodokļu reformas ietvaros tiek saglabāta 21%, tomēr plašāk plānots ieviest t.s. reverso PVN maksāšanas kārtību, kā arī samazināt PVN slieksni. Tāpat FM iecerējusi diskutēt par pakāpenisku akcīzes nodokļa pieaugumu, izsvērt azartspēļu un izložu nodokļa pieaugumu, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) regulējumā likt lielāku uzsvaru uz kadastrālās vērtēšanas sistēmas sakārtošanu.
FM izstrādājusi arī priekšlikumus attiecībā uz MUN un patentmaksām. Ministrija rosina saglabāt MUN regulējumu, samazinot mikrouzņēmuma pieļaujamo apgrozījumu no līdzšinējiem 100 000 eiro līdz 40 000 eiro gadā, MUN dividendēm piemērojot 20% IIN likmi. T.s. dzīvesstila uzņēmumiem rosināts uzlabot patentu maksas režīmu, to padarot vienkāršāku.
Arī autoratlīdzībām paredzēts noteikt IIN likmi 20% apmērā, bet 5% būtu papildu jāiemaksā sociālajā budžetā pensijas apdrošināšanai.