Īstenojot jaunās nodokļu politikas vēsmas, paaugstinātos gan nodokļu iekasējamība, gan arī pieaugtu iedzīvotāju labklājība, uzskata Finanšu ministrija (FM), kas vakar prezentēja savus priekšlikumus nodokļu politikas uzlabošanai. Ieguvēji no jaunās nodokļu politikas būtu darba ņēmēji un uzņēmumi, kas peļņu reinvestē. Savukārt daļai uzņēmumu un mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, kā arī kapitāla īpašniekiem un autoratlīdzības saņēmējiem jārēķinās ar nodokļu pieaugumu.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kas izstrādātās izmaiņas nodokļu politikā nosauca par vitamīniem visai tautsaimniecībai, cer, ka nodokļu reformu izdosies īstenot līdz 2018. gadam. Arī valdības sociālie partneri - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija, kuras konceptuāli atbalstīja gaidāmas nodokļu izmaiņas, mudina reformu neatlikt.
Reformēs neapliekamo minumu
FM piedāvājums ir līdzīgs pirmdien prezentētajai Latvijas Bankas (LB) nodokļu stratēģijai. Tas gan nebija pārsteigums, jo D. ReiznieceOzola neslēpa, ka priekšlikumi izstrādāti, rūpīgi iznalizējot Latvijas Bankas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, OECD, Pasaules Bankas, domnīcas Certus u.c. organizāciju priekšlikumus.
Tomēr atšķirībā no LB redzējuma FM piedāvā ieviest zināmu progresivitāti, proti, IIN likmi 20% piemērot ieņēmumiem tikai līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts diferencēt neapliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro, proti, neapliekamo minimumu nepiemērot pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro - pie minimālās algas. Šogad neapliekamais minimums ir 60-115 eiro apmērā atkarībā no algas lieluma. Turklāt pašreizējā likumdošana paredz, ka šajā gadā visiem tiek piemērots vienāds neapliekamais minimums, bet mazo algu saņēmēji starpību var saņemt nākamajā gadā, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarāciju. Kā Neatkarīgajai uzsvēra Komunikācijas departamenta vecākā referente Zaiga Puškina, FM priekšlikums paredz reformēt šo sistēmu un diferencēto neapliekamo minimumu piemērot uzreiz tāpat, kā to dara kaimiņvalstīs. Tā ir būtiska atšķirība no pašreizējās kārtības.
Tāpat FM norāda, ka gadījumā, ja tiks lemts paaugstināt strādājošo neapliekamo minimumu, būs jārisina arī jautājums par pensionāru neapliekamo minimumu. FM rosina pakāpeniski paaugstināt neapliekamo minimumu ar 300 eiro. FM ieskatā, būtiskai pensionāru daļai neapliekamā minimuma pieaugums līdz 500 eiro dotu līdz 15 eiro papildu ienākumu mēnesī.
FM rosina arī noteikt sociālo nodokli atalgojumam līdz 52 400 eiro gadā parastajā režīmā, no 52 400 eiro līdz 85 400 eiro gadā netiek piešķirti īstermiņa pabalsti, bet virs 85 400 eiro gadā šis nodoklis vispār nebūtu jāmaksā. Vienlaikus FM rosina piemērot Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 5% apmērā autoratlīdzībām, kas nozīmē, ka šādus ienākumus gūstošiem pašreizējo 23% IIN vietā nākotnē nāksies maksāt 25% ( 20% IIN un 5% VSAOI). Saskaņā ar FM datiem Latvijā autoratlīdzības 2016. gadā saņēma 33 000 iedzīvotāju.
Raizējas par dubultiem nodokļiem
Būtiskas izmaiņas paredzētas arī Uzņēmumu ienākuma nodoklī (UIN). Reinvestētā peļņa vispār netiks aplikta ar nodokli, bet uzņēmumam, peļņu izņemot vai sadalot to dividendēs, būs jāmaksā 20% UIN. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns raizējās, vai jaunā nodokļu politika neparedz iespēju iekasēt nodokļus dubultā - vienu reizi kā 20% UIN un otru kā 20% IIN. D. ReiznieceOzola vairākkārt uzsvēra, ka nekas tāds nav paredzēts. Ja uzņēmuma izmaksātās dividendes tiks apliktas ar 20% UIN, tad personai, kura tās saņems, 20% IIN nebūs jamaksā.
Tāpat kā LB, arī FM neparedz nekādas izmaiņas PVN likmju lielumā, bet plāno plašāk ieviest reverso PVN maksāšanas kārtību. Tāpat FM iecerējusi diskutēt par pakāpenisku akcīzes nodokļa pieaugumu, izsvērt azartspēļu un izložu nodokļa pieaugumu, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) regulējumā likt lielāku uzsvaru uz kadastrālās vērtēšanas sistēmas sakārtošanu.
FM izstrādājusi arī priekšlikumus attiecībā uz MUN un patentmaksām. Ministrija rosina saglabāt MUN regulējumu, samazinot mikrouzņēmuma pieļaujamo apgrozījumu no līdzšinējiem 100 000 eiro līdz 40 000 eiro gadā. 2016. gadā Latvijā bija 95 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju. Savukārt patentmaksu maksājošos uzņēmumus FM iesaka pielīdzināt dzīvesstila uzņēmumiem, reizē padarot viņiem nodokļu maksāšanas režīmu maksimāli vienkāršu. Piemēram, radot sistēmu, kas ļauj patentmaksu samaksāt, piemēram, degvielas uzpildes stacijā vai lielveikalā. Pērn Latvijā bija vien 1300 patentmaksas maksātāju.
Ambiciozs darba plāns
Lai visas šīs ieceres tiešām stātos spēkā jau nākamā gada 1. janvārī, FM mudina aprīlī, maijā izstrādāt un saskaņot normatīvos aktus. Tad jūnijā un jūlijā tos varētu apstiprināt valdībā, bet septembrī - jau Saeimā.
Premjers Māris Kučinskis (ZZS) par atbalstu nodokļu reformai ir visai optimistiski noskaņots. Viņš uzskata, ka nodokļu politikas reformas fiskālā ietekme uz 2018. gada budžetu varētu būt virs 100 miljoniem eiro. Dana ReiznieceOzola gan pieļauj, ka viens no risinājumiem fiskālās ietekmes mazināšanai varētu būt reformu sadalīt pa gadiem, taču tas nebūtu vēlams, ņemot vērā, ka būtisku izmaiņu ieviešana pa daļām ir sarežģītāka.