Plāno iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi samazināt no 23% līdz 20%

© F64

Latvijā plānotā nodokļu reforma varētu paredzēt kapitāla nodokļu palielināšanu un darbaspēka nodokļu samazināšanu.

Līdz šim ir izskanējusi informācija par vairākām iecerēm saistībā ar izmaiņām nodokļu sistēmā. Arī darba devēji nākuši klājā ar savu piedāvājumu, rosinot veikt kardinālas izmaiņas nodokļu politikā. Trešdien Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padome atbalstīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācijas izstrādāto nodokļu politikas stratēģijas redzējumu turpmākajiem trim gadiem, ziņoja LTRK.

Drīzumā arī Finanšu ministrija (FM) plāno nākt klajā ar reformu plāna piedāvājumu, tāpēc pagaidām vēl nenosauc plānotos pasākumus. Tomēr neoficiāli izskan, ka vairāki darba devēju ierosinājumi varētu gūt arī FM atbalstu.

Viena no būtiskākām izmaiņām varētu būt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazinājums no pašreizējiem 23% līdz 20%, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. Šāds samazinājums gan neattieksies uz lielāku algu saņēmējiem.

Līdz ar IIN samazināšanu varētu palielināt neapliekamo minimumu - viens no iespējamiem variantiem ir 300 eiro, savukārt pensionāru nepaliekamais minimums varētu pieaugt līdz 500 eiro.

Izmaiņas sociālo iemaksu jomā varētu netikt paredzētas, izņemot to, ka daļa, iespējams - 1%, no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tiks novirzīta veselības aprūpei.

Savukārt kapitāla nodokļus paredzēt palielināt, nepiemērojot tos reinvestētajai peļņai.

Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) šonedēļ Pensionāru federācijas sanāksmē stāstīja, ka FM apsver iespēju ar 20% lielu nodokli aplikt peļņu no kapitāla, kas nav reinvestēta atpakaļ uzņēmuma attīstībā.

Izmaiņas varētu skart arī mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus - lai gan šis nodokļu režīms turpinās darboties, varētu tikt rosināts samazināt apgrozījuma apmēru, līdz kuram šo nodokli drīkst piemērot.

Attiecībā uz patēriņa nodokļiem būtiskas izmaiņas varētu netikt rosinātas, tomēr akcīzes nodoklis, piemēram, alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm varētu palielināties.

Pēc Putras šonedēļ pensionāriem stāstītā, smags jautājums būšot nekustamā īpašuma nodoklis, kas esot "viskomplicētākais pasākums". Viņš skaidroja, ka situācija ar īpašuma nodokli dažādās Latvijas pašvaldības ir krasi atšķirīga. FM ieskatā "visiem" vienu mehānismu piemērot būtu grūti, tāpēc šo jautājumu vairāk varētu risināt pašvaldības, kuras var piešķirt atvieglojumus nekustamā īpašuma nodoklim līdz 90%. Līdz ar to pašvaldības varētu izvērtēt, kurām iedzīvotāju grupām atvieglojumi būtu nepieciešami.

Pēc FM reformu plāna piedāvājuma par to vēl paredzētas plašas diskusijas gan valdībā, gan parlamentā.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais