Liela daļa no valsts ieņēmumu pieauguma aiziet ierēdņu algu paaugstinājumos

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iekasētās naudas kopsumma pieaugusi no 628,5 miljoniem eiro 2016. gada janvārī līdz 704,3 miljoniem šā gada janvārī.

Tagad jau ir pagājuši divi pirmie 2017. gada mēneši, kas devuši valstij virsplāna ieņēmumus. Precīzos skaitļus VID vēl nav publicējis, bet VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule teic, ka ieņēmumu plāns pārsniegts par vienu vai par diviem procentiem. Šāda situācija pieļauj divas pilnīgi pretējas versijas. Vienu, ka virsplāna ieņēmumu periods faktiski ir jau beidzies un pirmo divu mēnešu kopējos plusus nodrošina tikai no atskaites perioda pirmā puse ar +4% pret šā gada janvāra plānu. Otru, ka plāna pārsniegšana turpinās stabili, jo februāra plāna pārsniegums procentos sasniegts attiecībā pret divreiz lielāku ieņēmumu plānu eiro, kas padara katru virsplāna procentu februārī naudas izteiksmē vērtīgāku nekā janvārī.

Jebkurā gadījumā ir milzīga atšķirība, vai VID vadītāja runā par lielākiem vai mazākiem, bet virsplāna ieņēmumiem, vai par iztrūkumu, kā to bija spiesta darīt viņas priekštece Ināra Pētersone. Ziņu arhīvos ir iegājis viņas 2016. gada 17. februārī teiktais, ka «arī februārī nodokļu ieņēmumu plāns netiks izpildīts». Uzsvars šeit liekams uz vārdu «arī», jo tad jau bija sarēķināts, ka līdz janvāra plāna izpildei pietrūkuši 18 miljoni eiro jeb 2,7%. Pagājušā gada februārī notika tas pats, kas šā gada februārī, bet tikai ar pretēju zīmi: ja tagad virsplāna ieņēmumu kāpums sāk izskatīties lēnāks, tad pērn sāka aizpildīties ieņēmumu robs, kas divos mēnešos kopā bija vairs tikai -10,3 miljoni eiro jeb -0,9%. Turpmākajos 2016. gada mēnešos valsts ieņēmumu plāna izpilde bija dažāda līdz pat pēdējiem mēnešiem, kad plāna pārsniegšana kļuva konsekventa, nodrošināja 2016. gada ieņēmumu plāna pārpildīšanu par 88,6 miljoniem eiro jeb 1,1% un iesniedzās jau arī 2017. gadā.

Kopīgais šim, iepriekšējam un vēl iepriekšējiem gadiem ir acīmredzams VID uzdotā plāna pieaugums. 2016. gadā tas bija +456 miljoni eiro pret 2015. gada ieņēmumiem, šogad jādabū vēl +513 838 miljoni pret pagājušajā gadā reāli savāktajiem. Attiecībā pret šādu pieauguma plānu papildus savāktais vai iztrūkstošais šķiet samērā sīka vienība, lai gan +88,6 miljoni eiro ir summa, ko valstij vajadzēja prast iztērēt tā, lai iedzīvotāji to pamanītu un atzinīgi novērtētu. Tomēr šāds mērķis sasniegts netika, nauda pazuda nezin kur.

Nav šaubu, ka liela daļa no valsts ieņēmumu pieauguma aiziet ierēdņu un visu citu valsts kalpotāju algu pieaugumos, kam VID ir uzskatāms piemērs. I. Cīrule pēc ilgas tielēšanās tika nolīgta par 4030 eiro mēnesī un atļauju vēl arī dabūt klāt par labiem darba rezultātiem ne vairāk kā 60% no mēneša atalgojuma, kamēr I. Pētersonei bija jāknapinās it kā tikai ar algu līdz 3000 eiro mēnesī. Valsts un pašvaldību iestādēs kopā būtu atrodami tūkstošiem cilvēku, kuri mēnesī saņem ne vienkārši dažus tūkstošus eiro, bet par dažiem tūkstošiem eiro vairāk šogad nekā pagājušajā gadā. Viņu algas ir kā virsotne piramīdai, kuras pamatnē tagad jau ļoti slavenos +10 eirocentus sāka saņemt Rīgas Dzemdību nama ginekoloģes.

Valsts kalpotāju algas rāda vislabāko piemēru saistībai starp valsts izdevumu un ieņēmumu pieaugumu, jo valsts noteiktie nodokļi no šīm algām tiek ātri un viegli atgriezti valsts budžetā, kas finansē valsts kalpotāju algu pieaugumu, no kā saņem lielākus nodokļu ieņēmumus utt. Tieši tāpat valsts iegūst pat tad, ja pati pērk savām iestādēm dārgāku degvielu, dārgāku siltumu un jebko citu - jo augstākas preču un pakalpojumu cenas, jo lielāki valstij ieņēmumi. Tomēr galu galā izrādās, ka nekāds mūžīgais naudas dzinējs nav izgudrots un valsts ieņēmumi šajā ieņēmumu un izdevumu spirālē vienmēr atpaliek no izdevumiem. Tikpat labi var teikt, ka pieaug VID iekasēto naudas summu nominālvērtība un samazinās šīs naudas pirktspēja. Šā samazinājuma tempu pieņemts izteikt ar inflāciju, kuras pāreja no mīnusa 2016. gada janvārī uz plusu 2017. gada janvārī sakrīt ar mīnusu un plusu maiņu valsts ieņēmumu plāna izpildē.