Nodokļi

Makroekonomiski Latvijas lielākā problēma ir nākotnes izaugsmei nepietiekamais investīciju apjoms.

Lai sabalansētu nākamā gada valsts budžetu, arī šoreiz neiztikt bez jaunu nodevu ieviešanas un atsevišķu esošo nodokļu paaugstināšanas. Tajā pašā laikā iepriekš dotie solījumi par darbaspēka nodokļu samazināšanu vai transportlīdzekļu nodevas godīgāku iekasēšanu ir aizmirsti vai atkal pārcelti uz tālāku nākotni.

Jautājums par iespējamo uzņēmēju kritizētā solidaritātes nodokļa pārskatīšanu tikšot risināts pārējo nodokļu izvērtēšanas kontekstā, ko paredzēts pabeigt līdz nākamā gada aprīlim.

Latvijas valdība un pašvaldības dāvina katram valsts iedzīvotājam vismaz 1150 eiro gadā kā nodokļu atlaides no Latvijā jau ieviestajiem nodokļiem.

Šī gada septiņos mēnešos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto budžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 100,1% - budžeta ieņēmumi pārsniedz plānu par 6,48 miljoniem eiro, liecina VID informācija.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns sešos mēnešos izpildīts par 100,6%, pārsniedzot plānotos ieņēmumus par 22,9 miljoniem eiro. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 183,3 miljoniem eiro jeb 5,4%, kur lielāko kāpumu nodrošināja darbaspēka nodokļu ieņēmumi, pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu ieņēmumi. Kopbudžeta ieņēmumi kopumā iekasēti 4 555,1 miljonu apmērā, kas ir par 31 miljonu eiro jeb 0,7% mazāk nekā sešos mēnešos pirms gada. Ieņēmumu kritums galvenokārt saistāms ar būtiski zemākiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības, kas sešos mēnešos šogad bija par 219,8 miljoniem eiro jeb 30,6% mazāki nekā gadu iepriekš. 2014.-2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju aprite vēl nav tik intensīva, lai varētu saņemt EK atmaksas atbilstoši iepriekšējo gadu līmenim, tāpēc pret pērnā gada pirmo pusgadu vērojams ieņēmumu kritums. Savukārt kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajā pusē 4 369 miljonu eiro apmērā bija pērnā gada līmenī. Rezultātā - pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā mazāku ieņēmumu dēļ šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar sešiem mēnešiem pērn saruka par 31,3 miljoniem eiro un bija 186,2 miljoni eiro, ziņo Finanšu ministrija.

"Aplokšņu algas" maksājošo uzņēmēju sodīšana neietekmēs ēnu ekonomiku, intervijā aģentūrai LETA pauda holdinga "LNK Group" padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs.

Sabiedrība pašlaik nav gatava jaunam nodoklim, intervijā "Rīga TV24" sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), komentējot jautājumu par obligāto veselības apdrošināšanu.

Valsts faktisko ieņēmumu svārstības ap ieņēmumu plānu šā gada pirmo sešu mēnešu laikā var nosaukt gan par pilnīgi dabisku plāna izpildes gaitu, gan par valsts budžeta sabrukuma priekšvēstnesi.

Pagājušajā nedēļā vairāki desmiti fizisku peronu un uzņēmumu iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā, apstrīdot no 2016. gada 1. janvāra ieviesto tā saukto solidaritātes nodokli. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera aicina vērsties Satversmes tiesā ikvienu uzņēmēju un uzņēmumu, kas vēlas pievienoties kopējam iesniegumam pret solidaritātes nodokli. «Solidaritātes nodokļa ieviešana neatbilst uzņemtajām starptautiskajām saistībām dubultās nodokļu nepiemērošanas jomā, kas savukārt traucē ārvalstu investīciju piesaisti un parāda Latviju kā valsti, kas nav gatava starptautiskai sadarbībai un nerūpējas par reputāciju un tēlu,» uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš.

Progresīvais ienākuma nodoklis pats par sevi nav nekas slikts, daudzās Eiropas un citās valstīs tas tiek izmantots kā sociāldemokrātiskās sistēmas nodrošināšanas un nabadzības mazināšanas elements. Bet šo funkciju tas veic tad, ja tas ieviests ļoti precīzs – noteiktā nodokļu sistēmā un apmērā, proporcijā no atalgojuma, sabiedrības nodokļu maksāšanas kultūrā utt. Pasaules Bankas (PB) nodokļa progresivitātes ieteikuma ieviešana Latvijā būtu kā ziloņa slāšana pa trauku veikalu.

Rudenī ir gaidāma diskusija starp valdību un uzņēmējiem par Pasaules Bankas priekšlikumiem, šodien medijus informēja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) ir vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu neizsludināt un Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nosūtīt strīdīgos grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", aģentūru LETA informēja politiskā spēka Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa personai par izvairīšanos no nodokļu nomaksas vairāk nekā 235 000 latu (334 000 eiro) apmērā piemēro brīvības atņemšanu uz diviem gadiem.

Neuzskatu, ka Valsts ieņēmumu dienests ir svēta iestāde. Taču ap VID spēlētais publiskais teātris man liecina, ka tā saturs vērsts pret iestādi kā tādu. Par to mani pārliecina nekas cits, kā vien pats VID pievērstās publiskās informācijas kopums. Tā aptuvenība un turēšanās konstatāciju, pieņēmumu un apgalvojumu līmenī, netiecoties ne pēc dziļākas analītiskas apjēgas, ne pēc konstatācijām atbilstoša problēmu risinājuma. Lai arī daži izteikumi, ja tos neuztvert vien kā gaisa jaukšanu, prasīja tūlītēju «augšu» vai «orgānu» iejaukšanos.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ināru Pētersoni apbēdina sabiedrības negatīvā attieksme pret VID.

2016. gada četri mēneši noslēgti ar 39,3 miljonu eiro pārpalikumu kopbudžetā, taču salīdzinājumā ar pērno gadu pārpalikums šajā periodā samazinājies par 115,7 miljoniem eiro, liecina informācija Finanšu ministrijas mājas lapā. Pārpalikumu kopbudžetā veidoja pārpalikums pašvaldību budžetā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada četriem mēnešiem, ir pieaudzis par 67 miljoniem eiro, galvenokārt mazāku kapitālo izdevumu nekā pērn ES fondu apguvei dēļ, kā arī pateicoties labai nodokļu izpildei. Savukārt valsts budžetā vērojams deficīts 86,3 miljonu eiro apmērā, pretēji pērn novērotajam pārpalikumam 96,4 miljonu eiro apmērā, pamatā mazāku ieņēmumu no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) un ne-nodokļu ieņēmumu, kā arī lielāku tēriņu subsīdijām, dotācijām un sociālajiem pabalstiem dēļ.

Ceturtdien, 19.maijā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pēc vēstnieka Pītera Langenberga (Pieter Langenberg) uzaicinājuma piedalījās Nīderlandes vēstniecības rīkotajās vēstnieku pusdienās. To laikā ministre ar klātesošajiem vēstniekiem pārrunāja Latvijas ekonomikas un finanšu jomas aktualitātes, kā arī Eiropas Savienības (ES) dienaskārtībā esošos būtiskākos jautājumus, ziņo finanšu ministrijas preses dienests.

Lai gan Latvijā iekasēto nodokļu apjoms ir starp zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), tomēr nodokļu slogs godīgam nodokļu maksātājam mūsu valstī ir augsts, Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šī gada pirmajā ceturksnī atteicis deklarēto nodokļu pārmaksātās summas atmaksu 6,615 miljonu eiro apmērā, kas ir par 680 000 eiro jeb 11,5% vairāk nekā 2015.gada pirmajā ceturksnī, liecina VID pirmā ceturkšņa darbības rezultāti.