"Vienotība" izvirza nosacījumus nodokļu reformas pamatnostādņu atbalstīšanai
Partija "Vienotība" atbalstīs nodokļu reformas pamatnostādnes, ja tajās tiks nodrošināti līdzekļi veselībai, izglītībai un iekšējai drošībai, šodien pēc politiskā spēka valdes sēdes žurnālistiem sacīja tā līderis Andris Piebalgs.
"Vienotība" rosina papildināt pamatnostādnes ar četriem punktiem, tajā skaitā noteikt vajadzīgā finansējuma nodrošināšanu veselības aizsardzībai, kā arī līdzekļu atvēlēšanu nepieciešamo reformu turpināšanai izglītības un valsts iekšējās drošības jomā.
Trešais priekšlikums paredz noteikt, ka valsts budžeta deficīts ir saskaņā ar likumā atļauto līmeni un ceturtais punkts paredz, ka nodokļu reformas likumprojekti tiek virzīti vienotā paketē, norādīja Piebalgs.
Partijas līderis pauda, ka, visticamāk, "Vienotības" ministri varēs atbalstīt pamatnostādņu pieņemšanu, jo partija cer uz koalīcijas partneru atsaucību minētajiem priekšlikumiem.
Rītdienas, 9.maija, valdība sēdes darba kārtībā ir nodokļu reformas pamatnostādņu projekts par kuru plānots pieņemt gala lēmumu.
Kā ziņots, Ministru kabinets 3.maijā vienojās uz nedēļu atlikt lēmuma pieņemšanu par Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajām valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2020.gadam. Lēmums pagājušajā nedēļā vēl netika pieņemts, ņemot vērā arī to, ka "Vienotības" ministriem nebija partijas mandāta balsot par pamatnostādnēm.
Pēc valdības sēdes Ministru prezidents žurnālistiem norādīja par nodokļu reformu tika panākta konceptuāla vienošanās, bet "tehniski" valsts nodokļu politikas pamatnostādnes tiks apstiprinātas nākamnedēļ.
Sēdes laikā ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) uzskaitīja trīs jautājumus, uz kuriem "Vienotība" vēlas saņemt atbildes, lai partija varētu atbalstīt nodokļu reformu - ja reformā iekļaus finansējumu veselībai, tiks nodrošināts, ka nepieaugs valsts parāds, un netiks apturētas jaunās politikas iniciatīvas.
"Šodien šos jautājumus apspriedām, ieguvām konceptuālas atbildes un iesim par tām runāt partijas frakcijā, lai vienotos, kā turpmāk rīkoties," 3.maijā pēc valdības sēdes informēja ekonomikas ministrs.
Kā ziņots, FM izstrādātās nodokļu politikas pamatnostādnes paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa ( IIN) pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī daudzas citas izmaiņas.
Tās ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.