Deputāti pusgadu no atvilktnes neizvelk svarīgus grozījumus par nodokļu nemaksātājiem

Valsts ieņēmumu dienests līdz šim informēja par lielākajiem nodokļu parādniekiem, bet no 15.maija publiskos informāciju par visiem uzņēmumiem, kas nav norēķinājušies ar valsti. Tas ļaus uzņēmējiem uzzināt par savu darījumu partneru attiecībām ar nodokļu administrāciju, kā arī disciplinēs laikus samaksāt nodokļus, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Lielākos jautājumus sabiedrībai vienmēr ir izraisījis nodokļu parādnieku saraksta galvgalis. Nav saprotams, kā firmas un privātpersonas spēj uzkrāt desmitiem miljonu eiro parādus. Valsts ieņēmumu dienests nesniedz informāciju par to, kā šādas summas varēja paslīdēt garām nodokļu inspektoru modrajām acīm. To liedz likumā iestrādātā konfidencialitāte.

Latvijas Žurnālistu asociācija jau pērn rosināja izmaiņas likumā, kas ļautu nodokļu administrācijai sniegt plašāku informāciju par nodokļu parādniekiem, blēžiem un shēmām. Tomēr atbildīgā Saeimas budžeta un nodokļu komisija ierosinājumu ielika atvilktnē un aizmirsa.

Divu lielāko nodokļu nemaksātāju parāds valstij gada sākumā bija 80 miljoni eiro. Salīdzinoši tā ir summa, kas nepieciešama austrumu robežas sakārtošanai. Taču Valsts ieņēmumu dienestam nav tiesību paskaidrot, kā šāds parāds varēja uzaugt.

Mobilo telefonu vairumtirgotāji SIA Tendem neman un M4u Valsts ieņēmumu dienesta lielāko parādnieku sarakstā nonāca pirms gada. Tendem neman parāds valstij 1.janvārī bija 45 miljoni, bet M4u 35 miljoni eiro.

Dažas sakarības liecina, ka šie uzņēmumi ir nodarbojušies ar PVN izkrāpšanu no valsts budžeta, deklarējot nekad nenotikušus eksporta darījumus. Īpašnieki ir ārzemnieki, pēdējā darbības gadā strauji audzis apgrozījums un tie nav atrodami deklarētajās adresēs. Piemēram, Tendem neman reģistrēts bijušajās kopmītnēs Burtnieku ielā.

Šobrīd Tendem neman saimnieciskā darbība ir apturēta, bet M4u ir izslēgts no komercreģistra. Taču Valsts ieņēmumu dienests joprojām nesniedz informāciju, kā uzņēmumiem izdevās uzkrāt tik lielus nodokļu parādus, kādus darījumus slēguši un cik miljonus tiem izdevies izblēdīt no valsts budžeta par nenotikušajiem darījumiem. Informācijas nesniegšana rada šaubas par to, vai nodokļu inspektori ir izdarījuši visu, lai krāpšanu nepieļautu, vai šādi gadījumi neatkārtosies. Tas var iedrošināt turpināt krāpties, jo neizgaismojas ne personas, ne uzņēmumi, kas piedalījušies shēmās.

Atklāt informāciju nodokļu administrācijai liedz likums. Likumā par nodokļiem un nodevām ir noteikts aizliegums sniegt jebkādu informāciju par nodokļu maksātājiem. Tā mērķis ir pasargāt godīgu uzņēmumu komercnoslēpumus un reputāciju. Taču tas ir izdevīgs nodokļu nemaksātājiem.

Latvijas žurnālistu asociācija pagājušā gada septembrī vērsās Saeimā ar ierosinājumu neattiecināt slepenības aizsardzību uz nodokļu krāpniekiem, fiktīvajiem uzņēmumiem un tiem, kam pārkāpumu dēļ ir apturēta saimnieciskā darbība. Mainīt likumu vēlas arī Valsts ieņēmumu dienests. Priekšlikums nonāca Budžeta un finanšu komisijā. Vairāk nekā pusgadu bija klusums.

JĀNIS VUCĀNS, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs (ZZS):
Šobrīd godīgi sakot, ka mēs būtu tādu priekšlikumu atbalstījuši, es neatceros.

Pēc stundas komisijas priekšsēdētājs atrada dokumentu, sazvanījās ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu, un bija gatavs runāt par žurnālistu asociācijas priekšlikumu.

JĀNIS VUCĀNS, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs (ZZS);
Šāds priekšlikums ir saņemts Saeimā 16.gada septembrī. Viņš ir nodots arī darba vajadzībām Budžeta komisijai un citām Saeimas struktūrām. Budžeta komisija šo priekšlikumu nosūtīja viedokļa saņemšanai Finanšu ministrijai, FM sazinājās ar tā brīža VID vadību un pārrunājot jautājumu, konstatēja, ka likumdošanas normas ļauj šādu informāciju sniegt, jautājums ir droši vien par komunikāciju starp žurnālistiem un VID darbiniekiem un interpretāciju, kā tiek interpretētas spēkā esošas likuma normas.

Valsts ieņēmumu dienests informāciju var sniegt vienīgi gadījumā, ja tam piekrīt arī nodokļu maksātājs. Taču, piemēram, fiktīviem uzņēmumiem un nodokļu krāpniekiem vadību bieži vien nespēj atrast ne žurnālisti, ne Finanšu policija.

Līdz Latvijas žurnālistu asociācijas priekšlikuma nonākšanai Saeimā Valsts ieņēmumu dienestu iespēja nerunāt par nodokļu maksātājiem apmierināja. Tas ļāva nesniegt informāciju, kad tas nebija izdevīgi. Amatpersonas sūkstījās, ka daudzās situācijās gribētu sabiedrībai sniegt vairāk informācijas, taču ar priekšlikumiem mainīt likumu uz Saeimu negāja.

Tagad par konfidencialitātes noteikumu pārskatīšanu ir arī Valsts ieņēmumu dienests. Dienestam nepatīk, ka aizliegums stāstīt par likumu pārkāpumiem grauj iestādes prestižu. VID darbinieki nevar parādīt, ko darījuši, lai pārkāpumus nepieļautu. Tas nevar publiskot savus argumentus, kad par pārkāpumiem sodīti uzņēmēji publiski vaino nodokļu inspektorus par it kā nepamatotiem sodiem. Ieņēmumu dienests slavē regulējumu Vācijā, kur administrācijai ir tiesības sniegt plašāku informāciju par nodokļu maksātāju pārkāpumiem, ja tas skar būtiskas sabiedrības intereses.

INGA BRUTĀNE, VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktore:
Ar būtiskām sabiedrības interesēm viņi saprot arī nopietnus pārkāpumus pret valsti, pret valsts pārvaldi par ko sodi paredzēti, dažādus komercnoziegumus, kas var būtiski ietekmēt vispār ekonomiku. Un viņiem ir paredzēts izpaust šo informāciju gadījumos, lai novērstu situācijas, kad jau ir publiski pausta nepatiesa informācija.

Šobrīd Valsts ieņēmumu datu bāzē ikviens var pārbaudīt, vai konkrētam uzņēmumam nav nodokļu parādu. Drīzumā dienests publicēs visus uzņēmumus, kas ir parādā valstij. Valdības iecerētā nodokļu reforma paredz publiskot uzņēmumus, kam auditu rezultātā piemēroti sodi. Bet pagaidām Valsts ieņēmumu dienests nesniedz informāciju, kā firmām Tendem neman un M4u izdevās uzaudzēt 80 miljonu eiro parādu.

DANA REIZNIECE OZOLA, Finanšu ministre (ZZS):
Tā gan nevajadzētu būt, ka Valsts ieņēmumu dienests nevar izskaidrot, kā ir radies parāds. Es domāju kaut kādā vispārējā līmenī var to darīt un tas būtu jādara. Bet es aprunāšos ar VID, kur tad viņiem ir tā konfidencialitātes robeža un mēģināšu arī no savas puses saprast, vai tā ir pareizi noteikta.

Pēc Nekā personīga intereses Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns jautājumu par konfidencialitāti iekļāva jau nākamās Budžeta un finanšu komisijas darba kārtībā.