Raksturojot savu finansiālo apņemšanos 2023.gadam, Baltijas valstu iedzīvotāji visbiežāk vēlēsies atrast papildu naudas pelnīšanas avotu, lai kompensētu dzīves dārdzības pieaugumu, savukārt Latvijā populāri būs gan meklēt piepelnīšanās veidus, gan censties izveidot drošības spilvenu, secināts bankas Citadele veiktajā Baltijas iedzīvotāju aptaujā.
Kara un ekonomiskās nestabilitātes, inflācijas kāpuma un energoresursu cenu pieauguma ietekmē, gandrīz puse jeb 49% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atzīst, ka šogad nav bijis brīvo līdzekļu investīcijām. Tomēr ietekme uz dažādām nozarēm ir bijusi atšķirīga, un katrs trešais jeb 34% aptaujāto norāda, ka tomēr ir veikuši ieguldījumus sava biznesa tālākā attīstībā, liecina Luminor bankas veiktā uzņēmēju aptauja.
Jāturpina valdības īstenotais atbalsts iedzīvotājiem ar energoresursu sadārdzinājuma kompensēšanu, kopā ar pašvaldībām piešķirtiem mājokļa pabalstiem un pensiju indeksēšanu, aģentūrai LETA pauda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa (JV)
Valdība pagājušo otrdien piešķīra 509 087 eiro, lai nodrošinātu atlaišanas pabalsta un kompensācijas par neizmantotajām atvaļinājuma dienām izmaksu Ministru kabineta locekļiem, Ministru prezidenta biroja un ministru konsultatīvajām amatpersonām, kā arī ministriju parlamentārajiem sekretāriem, beidzot pildīt amata pienākumus.
Latvijas banku sektors šogad deviņos mēnešos strādāja ar peļņu 216,878 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,4% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.
Bieži vien svētkos mēs viens otram dāvinām naudu. Kur to mēs liekam? Protams, ka aploksnē. Bet kā būtu, ja naudas dāvināšanas process būtu daudz interesantāks? Izveidojiet īpašu "kastīti".
Eiropas Komisija (EK) trešdien deviņām dalībvalstīm izmaksājusi vairāk nekā 6,5 miljardus eiro no SURE instrumenta, kas paredzēts Covid-19 pandēmijas skarto darbvietu un ienākumu aizsardzībai, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.
Lauku atbalsta dienests (LAD) šogad 35 uzņēmumiem atprasījis nepilnus 1,4 miljonus eiro, kas piešķirti uzņēmumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības investīciju projektos, skaidro dienests.
Novembrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas darbinieki apturēja noziedzīga grupējuma darbību, kurš nodarbojās ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 190 000 eiro apmērā, informē VID pārstāvji.
ANO aģentūras un citas palīdzības organizācijas aplēsušas, ka humānajai palīdzībai nākamgad nepieciešami 51,5 miljardi ASV dolāru, kas ir rekordliela summa, un aicinājušas ziedot naudu.
Latvijā 63% patērētāju atzinuši, ka šogad ir sliktākā finansiālajā situācijā nekā pirms gada, liecina Eiropas kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ikgadējais pētījums "Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums 2022".
Piektā daļa jeb 20% Latvijas iedzīvotāju par savu lielāko pieļauto finansiālo kļūdu uzskata paradumu tērēt vairāk nekā var atļauties, liecina alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēja “VIASMS.lv” aptaujas dati. Visbiežāk ieradums tērēt vairāk nekā patiesībā var atļauties ir jauniem cilvēkiem vecumā no 18 – 29 gadiem, kā arī cilvēkiem vecumā no 30 – 39 gadiem.
Latvijā 52% iedzīvotāji savu un savas mājsaimniecības finanšu situāciju vērtē kā apmierinošu, vienlaikus 32% to vērtē kā sliktu, liecina pētījumu kompānijas "Kantar" veiktās aptaujas dati.
Smaidīgi, tumsnēji vīrieši un sievietes izliekas par kurlmēmiem un vāc ziedojumus vājdzirdīgo centra izveidei. Brīdī, kad cilvēki atsakās atvēlēt lielas naudas summas, krāpnieki nebaidās izrādīt agresiju, vēsta “Degpunktā”.
Piektā daļa jeb 20% Latvijas iedzīvotāju par savu lielāko pieļauto finansiālo kļūdu uzskata paradumu tērēt vairāk nekā var atļauties, liecina nebanku kreditētāja "ViaSMS.lv" veiktās aptaujas dati.
Oktobra mēnesī izkrāpto līdzekļu apmērs četru lielāko Latvijas banku klientiem reģistrēts 1,4 miljonu eiro apmērā, savukārt novērsto krāpšanas gadījumu apmērs aizvadītajā mēnesī mērāms 500 000 eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.
Lai kompensētu dzīves dārdzības pieaugumu, aptuveni 40 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā ierobežojuši dažādu kultūras pasākumu apmeklēšanu, kā arī ēdiena pasūtīšanu vai kafejnīcu apmeklējumus. Vienlaikus katrs trešais mainījis ikdienas paradumus, lai samazinātu savas mājsaimniecības elektrības patēriņu, secināts bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā.