Veselības aprūpes risinājumu kompāniju „Roche” Latvijā vairāk pazīst kā inovatīvo zāļu ražotāju un piegādātāju onkoloģisko slimību ārstēšanā, taču kompānijas darbības spektrs ir daudz plašāks – sākot no laboratoriju iekārtu un reaģentu izstrādāšanas, piegādāšanas un uzturēšanas, līdz sadarbībai ar zinātniekiem jaunu zāļu un diagnostikas veidu izstrādei ne tikai onkoloģijas jomā, bet daudz plašāk. Liela uzmanība ir pievērsta digitālo iespēju izmantošanai kompānijā un citu valstu pieredzes nodošanai Latvijas speciālistiem.
Covid-19 epidēmijas laiks būtiski ietekmējis atsaucību vēža profilaktiskajām pārbaudēm, un valsts apmaksātus izmeklējumus pēdējos gados veicis vismazākais iedzīvotāju skaits. Viens no iemesliem ir ārkārtas situācijas laikā apturētie veselības pakalpojumi, tostarp nopauzētā uzaicinājuma vēstuļu sūtīšana Latvijas sievietēm uz krūts un dzemdes kakla vēža skrīningu.
Valsts apmaksātu profilaktisko krūšu pārbaudi līdz šim 2020. gada pirmajos sešos mēnešos veikušas vien 27,8 procenti uzaicināto sieviešu, dzemdes kakla pārbaudi – 33 procenti sieviešu, savukārt profilaktisko zarnu vēža pārbaudi – 7,1 procents iedzīvotāju.
Arvien vairāk pusaudžu ar atkarības risku paši vēršas pēc palīdzības Pusaudžu resursu centrā, īpaši to varēja novērot pēc Covid-19 pandēmijas atceltajiem ierobežojumiem, kad centrs saņēma vislielāko palīdzības lūgumu skaitu.
Mikroelements selēns ir viena no dabas spēcīgākajām neaizstājamajām uzturvielām, kas nepieciešams daudzām svarīgām norisēm cilvēka organismā, kas saistītas ar vielmaiņu, vīriešu auglību, matu un nagu veselību un skaistumu un, kas pašlaik ir īpaši būtiski – ar organisma imunitātes nodrošināšanu.
Holesterīna līmeni asinīs pēdējā gada laikā ir mērījuši tikai 48 procenti Latvijas iedzīvotāju, bet puse aptaujāto atzina, ka to nav darījuši. Analīzes pilnas asins ainas noteikšanai savukārt veikuši 67 procenti iedzīvotāju, liecina veselības monitorings, ko veicis aptieku tīkls “Benu aptiekas” sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Tas ir fakts ‒ papildu finansējumu tieši veselības aprūpes pakalpojumiem un zālēm nākamā gada veselības budžetā valdība neplāno piešķirt, jo visa nauda tiks novirzīta likumā noteiktajam mediķu algu palielinājumam, un tas nozīmē, ka pacienti ir atstāti ārpus laivas.
Līdz šim Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki Latvijā ir atklājuši 247 dažādas SARS-CoV-2 mutācijas, tomēr vienlaikus noskaidrots, ka vīrusa mainība ir lēna - jauna mutācija rodas vidēji reizi divās nedēļās, informēja centrā.
Vēstulē amatpersonām Latvijas Onkologu asociācija (LOA) un Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija (LOĶA) prasa 2021.gada valsts budžetā iekļaut finansējumu vairāk nekā 40 miljonu eiro apmērā, lai pacientiem nodrošinātu inovatīvas zāles, marķierus, komplicētus izmeklējumus un iekārtas, kā arī sarežģītas un rekonstruktīvas operācijas, informēja organizāciju pārstāvji.
Veikto manipulāciju skaits vai noslodze laikā nevar būt noteicošais mediķu atalgojuma sistēmā - ir jāņem vērā arī ārstēšanas sarežģītība un citi faktori, intervijā laikrakstam "Diena" uzsvēra Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas (LVEA) valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārsti, pielietojot mazinvazīvo torakoskopijas metodi, pirmo reizi Latvijā veikuši operāciju jaundzimušajam ar barības vada atrēziju, informēja BKUS pārstāve Una Grenevica.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas multidisciplinārai mediķu komandai ir izdevies glābt ļoti smagi savainota cilvēka dzīvību. Šī gada 7. jūnijā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā tika stacionēts pacients ar nebijuši smagu traumu - cilvēkam faktiski bija norauta seja. Sākumā, veicot vairākas secīgas dzīvību glābjošas operācijas, ārsti stabilizēja pacienta veselības stāvokli un sagatavoja viņu sarežģītai mikroķirurģiskai operācijai. Piecpadsmit stundu (15h) ilgā operācijā Baltijā vadošie mikroķirurģijas speciālisti veica sarežģītu un unikālu sejas rekonstrukcijas operāciju, tādējādi izdarot maksimāli iespējamo pacienta dzīves kvalitātes atjaunošanai.
Nacionālais veselības dienests (NVD) informē, ka sākot ar šodienu, 20.maiju, pieejami gandrīz visi valsts apmaksātie plānveida ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi. Vēl pagaidām ierobežojumi saglabāti plānveida stacionāro pakalpojumu jomā un dienas stacionārā nav pieejamas plānveida operācijas, kas tiek veiktas, izmantojot vispārējo anestēziju (endotraheālo anestēziju vai laringeālo masku). Vienlaikus ārstniecības iestādēs tiek saglabātas stingras epidemioloģiskās drošības prasības, savukārt iedzīvotājiem, pirms došanās pie ārsta vai uz izmeklējumu joprojām spēkā iepriekšējā kārtība - iepriekš jāsazinās un jāvienojas par vizītes laiku un bez iepriekšēja pieraksta doties nedrīkst.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) šodien parakstījusi rīkojumu par daļēju ambulatoro un diagnostikas pakalpojumu atjaunošanu medicīnas iestādēs no pirmdienas, 20.aprīļa.
Lai gan pret koronavīrusa Covid-19 izraisīto saslimšanu šobrīd nav pieejamas vakcīnas, mediķi un zinātnieki pēta, kādas zāles var palīdzēt saslimšanas gadījumā. Tiesa, nesnauž arī tirgotāji, kas pārdod viltus medikamentus.
Mazajiem pacientiem ar kustību traucējumiem, kuriem bija nepieciešama sarežģītāka operācija, bija jādodas uz ārstniecības iestādēm ārpus Latvijas. Šogad Bērnu slimnīcā Latvijā jau ir veiktas divas operācijas neiroortopēdijā, kas nozīmē, ka bērniem šīs operācijas varēs veikt tepat mājās.
Svētdien apritēja 100 gadi medicīnas izglītībai Latvijā, tāpēc, atzīmējot šo notikumu tika izgaismots Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anatomikums. 1920.gada 2.februārī zviedru izcelsmes profesora Gastona Bakmaņa nolasītā lekcija anatomijā tiek uzskatīta par aizsākumu vietējās medicīnas izglītības un zinātnes veiksmes stāstam starptautiskā mērogā. Šodien RSU Medicīnas vēstures institūts sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Zīmēšanas katedru organizēja teatralizētu sarunu "Divas Anatomijas". Par to, kas notika Anatomikumā pirms 100 gadiem, un par to, kā uz anatomiju raugās ārsts un kā - mākslinieks, sarunājās RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta profesors Jānis Vētra un LMA Zīmēšanas katedras anatomijas docētājs Uldis Zariņš.
Sirmā senatnē neviens mediķis nevarēja praktizēt, ja viņam nebija astroloģijas zināšanu. Mēs esam daļa no kosmosa, un katra cilvēka astroloģiskajā kartē redzamas iespējas un riski. Precīzas diagnozes noteikt nav iespējams, taču iespējams pateikt, kam būtu jāpievērš uzmanība.